Valsts izveidojusi situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses: jautājumi ministrei Ilzei Viņķelei

Anita Laima Lancmane*
03.12.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Jau kādu laiku iepriekš (pēc tam kad nevalstiskā organizācija IMPACT 2040 bija veikusi pacientu organizāciju viedokļa izzināšanu^[1]) IMPACT 2040 vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu pētīt situāciju aptieku pieejamībā un novērst trūkumus pastāvošajā sistēmā. Diemžēl šī gada laikā nekādu izskaidrojumu par Latvijas likumdošanā  noteikto teritoriālo ierobežojumu nepieciešamību aptieku izvietošanai, kas būtu saistīts ar iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu, valsts iestādes nav sniegušas.

Līdz ar to nav pārsteigums, ka problēma pati no sevis nepazūd un, šķiet, šī gada laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Uz iepriekš minēto problēmu norāda arī Konkurences padomes 25.11.2019. ziņojums, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, kas ir tikai loģiski. Daudzi pacienti cer, ka situācija tomēr drīzumā mainīsies un Veselības ministrija no likuma pantiem svītros pacientu interesēm neatbilstošos aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Iedzīvotāju minētais piemērs Āgenskalnā tāpat kā, mūsuprāt, Gaiļezera aptieku izvietojums norāda uz to, ka likumā noteikto 500 metru ierobežojumu starp aptiekām ir veiksmīgi izmantojis viens aptieku tīkls, kuram pat tā īsti pārmest nevar. Jo, kas atļauts likumā, tas nav aizliegts. Būtībā sanāk, ka valsts nejauši vai jauši izveidojusi un turpina akceptēt situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses. Cenšoties sakārtot un regulēt aptieku biznesu, Valsts ir nedaudz “pāršāvusi pār strīpu”. Likumā noteiktā aptieku licencēšanas sistēma un aptieku skaita ierobežojumi, kuri nosaka 500m ģeogrāfiskais ierobežojums jaunas aptiekas atvēršanai ne vien kropļo konkurenci, bet būtiski ierobežo patērētāju izvēles tiesības un uztur medikamentu cenas augstākas.

Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm. Mūsu rīcībā nav vērtējuma, kas pamatotu 500 metru ģeogrāfiskā ierobežojuma nepieciešamību.

Paralēli tam IMPACT 2040 pašlaik veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā.

“Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties.

Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību,” tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs. Uz šī jautājuma risināšanu no jaunās Veselības ministrijas vadības gaida Latvijas pacienti, un tādēļ lūdzam Veselības ministriju sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Kādas darbības ir paredzētas Veselības ministrijas plānā vēl šajā, 2019.gadā un kādas darbības tiek plānotas 2020. gadā, lai:

o   samazinātu zāļu cenas;

o   uzlabotu medikamentu pieejamību pacientiem;

o   uzlabotu konkurenci starp aptiekām?

- Kāds ir pamatojums spēkā esošajam 500 m ierobežojumam starp aptiekām un kāds ir pacientu/patērētāju ieguvums no šāda ģeogrāfiska ierobežojuma? Vai tas nejauši nav palicis kā mantojums no iepriekšējās Veselības ministrijas vadītājiem?

- Vai “konkurence” starp aptiekām darbojas tikai Latvijas lielajās pilsētās, tikai ap slimnīcām, vai arī aptieku tīkls ir tik blīvs, ka visā Latvijas teritorijā konkurējošās aptiekas ir izsmēlušas 500 metru iespējas un tādēļ brīvu teritoriju aptieku atvēršanai nav, un tāpēc 500 metru ģeogrāfiskais ierobežojums ir nepieciešams visā Latvijas teritorijā?

- Vai Veselības ministrijai ir informācija (uz šo brīdi) par to, cik ir atļauto “aptieku vietu” 2 km rādiusā ap centrālajām Latvijas reģionālajām (lielāko pilsētu), tai skaitā Rīgas slimnīcām un kādas aptiekas/aptieku tīkli ir “aizņēmušas” vakantās/iedalītās vietas?

- Vai uz šo brīdi Veselības ministrijas rīcībā ir pētījums (kas ir veikts šīs vadības laikā), lai noteiktu, vai un kā atšķiras cenas starp Rīgā dominējošās Mēness aptiekas medikamentiem un citām aptiekām, lai varētu apgalvot, ka 500 m ierobežojums nodrošina pacientiem vislabāko medikamentu pieejamību un vismazākās medikamentu cenas? Ja šāds pētījums nav veikts, tad lūdzu miniet citus Jūsu apsvērumus, kuri ir par pamatu 500 metru ģeogrāfiskā ierobežojuma saglabāšanai Latvijas likumdošanā.

^[1] https://ir.lv/2018/06/26/farmacijas-sistemas-klumju-rezultata-cies-pacienti/

* NVO IMPACT 2040 valdes locekle

Seko mums