Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kanceleja zaudējusi tiesas prāvā par to, vai valsts iestādei ir tiesības neatklāt ne tikai ierobežotas pieejamības dokumentu saturu, bet arī to, vai šādi dokumenti vispār pastāv, un datus par šo dokumentu noslepenotājiem. Administratīvās rajona tiesas spriedumā atzīts, ka ierēdņiem nav tiesību slēpt ziņas, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

Administratīvajā tiesā 2008. gada oktobrī ar pieteikumu bija vērsies Lato Lapsa, kurš bija pieprasījis Valsts kancelejas toreizējai direktorei Guntai Veismanei (attēlā) sniegt ziņas par visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri izdoti saistībā ar finansējuma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, bet gadījumā, ja kādi no minētajiem datiem atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju, par katru šādu gadījumu sniegt informāciju, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu konkrētajiem datiem.

Taču Valsts kanceleja prasīto informāciju par slepenajiem lēmumiem nesniedza, aizbildinoties ar Aizsardzības ministrijas viedokli, ka Ministru kabineta lēmumiem, kuri radījuši pamatu minētā finansējuma (kas faktiski bija slēpti papildu finanšu līdzekļi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām) piešķiršanai, ir saglabājams valsts noslēpuma statuss un, „pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 6. panta pirmo daļu (valstij ir ekskluzīvas tiesības uz valsts noslēpuma objektiem), tie nav izsniedzami (izpaužami) trešajām personām”.

Izvērtējot šo ierēdņu rīcību, administratīvā rajona tiesa savā spriedumā atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2001. gada 25. janvāra spriedumu, kurā konstatēts – pretēji Valsts kancelejas viedoklim nav likumīga pamata atzīt, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai valsts noslēpuma statusu, arī ir valsts noslēpums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

Tāpat Augstākās tiesas Senāts norādījis arī uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi 53. punktu atteikumu izsniegt informāciju, pamatojot to ar pieprasīto ziņu piederību valsts noslēpumam, informācijas pieprasītājs var apstrīdēt institūcijas vadītājam. Institūcijas vadītāja atteikumu izsniegt informāciju, kurai piešķirts valsts noslēpuma statuss, informācijas pieprasītājs var apstrīdēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram un tad arī likumā Par valsts noslēpumu noteiktajā kārtībā. 53. punkts paredz, ka informācijas pieprasītājam sniedzams atteikuma pamatojums.

Līdz ar to Senāta ieskatā, lai informācijas pieprasītājs varētu efektīvi izmantot apstrīdēšanas tiesības, tam ir jādara zināms, kad un uz kādu tiesību normu pamata un kāda institūcija ir noteikusi informācijai valsts noslēpuma statusu: tikai tā informācijas pieprasītājs var gūt pārliecību, ka iestādes rīcība nav bijusi patvaļīga un ka pieprasītā informācija ietverta valsts noslēpuma objektu sarakstā, kā arī sagatavot argumentētu sūdzību augstākai iestādei.

„Vadoties no iepriekš pieminētajām Senāta atziņām, tiesa secina, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu, ir vispārpieejama informācija un nav pielīdzināma valsts noslēpumam,” teikts administratīvās tiesas spriedumā. „Līdz ar to ir arī pamats apmierināt Pieteicēja prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts kancelejai izsniegt Pieteicējam informāciju par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. augustam izdoti saistībā ar konkrēta finanšu resursu apjoma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.”

Pagaidām nav zināms, vai Valsts kanceleja gatavojas šo spriedumu pārsūdzēt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...