Valsts kancelejai nāksies skaidrot haotisko komunikāciju un nodokļu maksātāju naudas tērēšanu “stratēģiskās komunikācijas koordinācijas” vajadzībām
PIETIEK11.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Citskovska (attēlā) vadītajai Valsts kancelejai nāksies skaidrot haotisko komunikāciju un nodokļu maksātāju naudas tērēšanu “stratēģiskās komunikācijas koordinācijas” vajadzībām, - jau gandrīz gadu Valsts kancelejas paspārnē darbojas speciāli izveidots Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments, taču jau kopš pagājušā gada pavasara valdības komunikācija Covid-19 epidēmijas sakarā ir kļuvusi tikai haotiskāka un nejēdzīgāka.
Pietiek šodien publicē oficiālā informācijas pieprasījumā iekļautos jautājumus, uz kuriem Valsts kancelejai nāksies sniegt atbildes:
1) kādas tieši darbības departaments ir veicis gada laikā, lai stiprinātu un attīstītu stratēģiskās komunikācijas spējas valsts pārvaldē? Kādas ir bijušas katras no šīm darbībām izmaksas un rezultāti?
2) vai ir izstrādāta valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas koncepcija, tajā skaitā visu valsts institūciju sadarbības un koordinācijas modelis tās ieviešanai? Ja jā, iepazīstiniet mani ar šiem dokumentiem. Ja nē, sniedziet skaidrojumu, kādu iemeslu dēš šie dokumenti nav izstrādāti.
3) kādas tieši darbības departamenta vadītājs ir veicis, lai vadītu šīs koncepcijas īstenošanu praksē? Kādas ir bijušas katras no šīm darbībām izmaksas un rezultāti?
4) publiski ir minēts, ka departamentam sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm jākoordinē publiskās informācijas telpas drošības pasākumi, jāvada ar stratēģisko komunikāciju saistītas apmācības valsts pārvaldē politiskās vadības, iestāžu vadības un politikas veidotāju līmenī. Kādas tieši darbības departaments ir veicis katra no šiem uzdevumiem ietvaros? Kādas ir bijušas katras no šīm darbībām izmaksas un rezultāti?
5) Valsts kancelejas pārstāve ir minējusi, ka „valsts pārvaldē stratēģiskā komunikācija nozīmē visu iesaistīto pušu stratēģisku un koordinētu rīcību, tai skaitā komunikācijas procesu pārvaldīšanu un izmantošanu nosprausto mērķu sasniegšanai un skaidrošanai sabiedrībai”. Sniedziet pārskatu par to, kā gada laikā ir notikusi visu iesaistīto pušu stratēģiskas un koordinētas rīcības nodrošināšana. Sniedziet pārskatu par to, kā gada laikā ir notikusi komunikācijas procesu pārvaldīšana un izmantošana nosprausto mērķu sasniegšanai un skaidrošanai sabiedrībai.
6) Valsts kancelejas pārstāve ir minējusi, ka departaments „veiks funkcijas, kas stiprina centralizētu un koordinētu pieeju valsts pārvaldes stratēģiskajai komunikācijai, īpaši horizontālo politiku un jautājumu pilnas informācijas apzināšanai un pārzināšanai, lai ātri un efektīvi risinātu sabiedrībai nozīmīgus jautājumos, tai skaitā arī aktualitātes informācijas telpā”. Sniedziet pārskatu par to, kā gada laikā ir veiktas funkcijas, kas stiprina centralizētu un koordinētu pieeju valsts pārvaldes stratēģiskajai komunikācijai, īpaši horizontālo politiku un jautājumu pilnas informācijas apzināšanai un pārzināšanai, lai ātri un efektīvi risinātu sabiedrībai nozīmīgus jautājumos, tai skaitā arī aktualitātes informācijas telpā. Sniedziet informāciju par būtiskākajām darbībām, kas veiktas šo funkciju ietvaros, un katras no šīm darbībām rezultātiem.
7) Valsts kancelejas pārstāve ir minējusi, ka „dažādu koordinācijas mehānismu nodrošināšana būs viena no būtiskākajām departamenta funkcijām”. Sniedziet pārskatu par to, kādi tieši koordinācijas mehānismi ir izstrādāti un nodrošināti gada laikā, kā tie darbojušies un kādus rezultātus devuši.
8) Valsts kancelejas pārstāve ir minējusi, ka, „balstoties uz departamenta analīzē iegūto informāciju, departaments nepieciešamības gadījumā iniciēs un koordinēs valstij nozīmīgu un stratēģisku iniciatīvu vai projektu uzsākšanu”. Sniedziet pārskatu par to, kāda informācija gada laikā ir iegūta „departamenta analīzē” un kā tā izmantota. Sniedziet pārskatu par to, kādas tieši valstij nozīmīgas un stratēģiskas iniciatīvas departaments gada laikā ir iniciējis un koordinējis, kādus projektus uzsācis.
9) sniedziet detalizētu pārskatu jautājumos 1)-8) pieprasītās informācijas kontekstā par visām darbībām, ko departaments savu uzdevumu un funkciju pildīšanas ietvaros ir veicis attiecībā uz Covid-19 epidēmiju un tās radīto problēmu risināšanu. Īpaši detalizēti aprakstiet visas darbības, ko departaments šajā kontekstā ir veicis, lai nodrošinātu vienotu, koordinētu informācijas plūsmu un sabiedrības informēšanu par valstiski nozīmīgas problēmas risināšanu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
