Valsts kancelejas Bambala „pareizā viedokļa” vadlīnijas par ASV prezidenta vēlēšanām
PIETIEK26.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau 6. novembra rītā bija pietiekami skaidrs, ka ASV prezidenta vēlēšanās ir uzvarēji Donalds Tramps, taču tikai 7. novembra vēlā vakara stundā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals (mēnešalga – virs 5000 eiro) ministriju „komunikatoriem” spēja izsūtīt šādas te „pareizā viedokļa” tēzes „komunikācijas vadlīnijas (lines-to-take jeb LTTs), kas paredzētas vienotas izpratnes veidošanai un saskaņotai komunikācijai par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kā arī Latvijas redzējumu par turpmākajām attiecībām ar ASV”. Publicējam šo „slepeno” dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.
komunikācijas vadlīnijas (LTT) par 47. ASV prezidenta vēlēšanām: rezultāti un turpmākā sadarbība
Vadlīniju mērķis
Komunikācijas vadlīniju mērķis ir veidot vienotu valsts institūciju izpratni un komunikāciju par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un Latvijas redzējumu par turpmāko sadarbību ar ASV. Materiāls ir paredzēts komunikācijai ar medijiem un sabiedrību, tas nav paredzēts pārsūtīšanai nerediģētā veidā mediju pārstāvjiem, žurnālistiem. Vadlīnijas ir apkopojusi Latvijas Ārlietu ministrija. Jautājumu gadījumā vērsties pie norādītās Ārlietu ministrijas kontaktpersonas (skatīt materiāla beigās).
Galvenās tēzes
Latvija apsveic ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu.
Pateicamies prezidentam Džo Baidenam par viņa nozīmīgo ieguldījumu starptautiskajā drošībā daudzu gadu garumā un līderību, stājoties pretī Krievijas agresijai.
Latvijai vēsturiski vienmēr ir bijusi izcila sadarbība ar abām lielākajām ASV politiskajām partijām. Mūs vieno kopīgas intereses, vēsturiskā izpratne un ciešas sabiedroto saites NATO aliansē.
Latvijas prioritāte ir turpināt attīstīt un padziļināt attiecības ar ASV. Mēs vēlamies redzēt spēcīgu ASV līderību pasaules politikā arī turpmāk, un ASV vienmēr var rēķināties ar stingru Latvijas atbalstu.
Augstu novērtējam sadarbību ar ASV administrāciju prezidenta Trampa iepriekšējā pilnvaru termiņā, kad NATO klātbūtne austrumu flanga valstīs kļuva spēcīgāka. Paļaujamies uz vēl ciešāku sadarbību kopīgu mērķu vārdā.
Prezidenta Trampa stingrā nostāja aizsardzības tēriņu jautājumā jau pirms vairākiem gadiem veicināja NATO sabiedroto lēmumus par alianses līdzekļu palielināšanu. Prezidenta Trampa vadībā mums ir jāturpina uzņemtais kurss – visiem sabiedrotajiem jāturpina nopietni ieguldījumi savā un alianses drošībā.
Latvijas aizsardzības budžets jau ir sasniedzis 3,25% no IKP. Amerikas militārā klātbūtne Latvijā sekmē visu eiroatlantiskās telpas drošību.
Mēs turpināsim stiprināt NATO aliansi un stāvēt pretī tiem, kuri vēlas ar varu mainīt valstu robežas. Mūsu abu valstu interesēs ir nepieļaut starptautiskās drošības satricinājumus. Tas arī nozīmē palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju.
Vēlamies strādāt ar jauno administrāciju, lai paplašinātu ASV ekonomisko klātbūtni Latvijā, īpaši ciešāk sadarbojoties tehnoloģijās, enerģētikā un aizsardzības industrijā. Tas nodrošinās atturēšanu pret reģionālajiem draudiem un uzskatāmi demonstrēs starptautiskiem investoriem, ka Latvija ir droša un pievilcīga vide biznesam un investīcijām.
Labprāt attīstīsim līgumtiesisko bāzi ar ASV jaunajās tehnoloģijās, lai veicinātu ASV tehnoloģiju kompāniju iesaistīšanos jaunos sasniegumos mākslīgajā intelektā, autonomajās ierīcēs, kvantu tehnoloģijās un 6G risinājumos, kas izstrādāti Latvijā.
ASV un ES ir visciešāk integrētās ekonomikas un vislielākie tirdzniecības un investīciju partneri pasaulē. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā piegāžu ķēžu dažādošana ar līdzīgi domājošiem un uzticamiem partneriem (friend-shoring) ir kritiski svarīga.
Liela mūsu savstarpējā bagātība ir aktīvā latviešu diaspora Amerikā, kas atbildīgi iesaistās sabiedriskajos procesos un spēcina saiknes starp mūsu valstīm.
2024. gada 5. novembrī notika 47. ASV prezidenta un kongresa vēlēšanas. 6.novembra rītā par prezidenta vēlēšanu pārliecinošu uzvarētāju tika atzīts republikāņu kandidāts Donalds Tramps, kuram saskaņā vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem uz to brīdi jau bija nodrošināts nepieciešamais elektoru atbalsts (270 no 538).
Balsu skaitīšana un rezultātu apkopošana turpinās. Līdz 7. novembrim D.Tramps provizoriski guvis 294 elektoru, bet K.Harisa - 223 elektoru atbalstu. Republikāņi guvuši pārsvaru arī Senātā, savukārt vairākums pārstāvju palātā vēl nav skaidrs.
ASV federālie likumi paredz vēlēšanu rezultātu sertificēšanu visās pavalstīs līdz 11.decembrim. Elektoru kolēģija tiksies 17.decembrī, kad rezultātus nosūtīs Kongresam.
Jaunais Kongresa sasaukums darbu sāks 2025.gada 3.janvārī. Vēlēšanu rezultātus apstiprinās 6.janvārī. Inaugurācijas ceremonija plānota 2025. gada 20. janvārī, Vašingtonā.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
