Valsts kases nesaskaņotu darbību dēļ 2244 cilvēki paliek bez pensijām
PIETIEK13.08.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Šodien 2244 cilvēkiem Latvijas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontos bija jāsaņem savas pensijas, taču nauda kontos tā arī nav saņemta, jo Kaspara Āboliņa (attēlā) vadītā Valsts kase, kas fiziski pārskaita pensijas un pabalstus uz kontiem, ir nesaskaņoti veikusi izmaiņas programmatūrā, tādēļ skaitītā nauda kontos nav nonākusi.
Latvijas Pasta preses pārstāve Gita Valtenberga šorīt Pietiek sākotnēji apgalvoja, ka ziņas par naudas neienākšanu pensiju kontos esot "absolūtas muļķības. Pasts strādā, visiem viss ir izmaksāts, nekas netiek kavēts. Varu apliecināt, ka tās ir pilnīgas muļķības".
Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), saņemot Pietiek ziņas par šo faktu, sākotnēji bija neizpratnē - tā nevarot būt, jo "mēs taču viņiem pārskaitām naudu, naudai ir jābūt. Neko par to neesam dzirdējuši, bet noskaidrosim precīzi, jo tā tad ir dramatiska situācija".
Izrādījās, ka dramatiskā situācija patiešām ir reāla: PNS sistēmā pašlaik valstī pensijas kopā saņem aptuveni 7000 pensionāru, un vairāk nekā 2200 no viņiem šodien palikuši bez pensijas tikai tāpēc, ka Valsts kasei ienācis prātā bez saskaņošanas veikt izmaiņas programmatūrā.
"Valsts kase, kas nodrošina maksājumu pārskaitījumus Latvijas Pastā, ieviesusi pārmaiņas savā programmatūrā. Ieviešot izmaiņas, radušās kļūdas, kā rezultātā nauda nav nonākusi līdz klientu PNS kontiem. Gatavojam vēstuli Valsts kasei," Pietiek pēc situācijas noskaidrošanas atzina VSAA preses pārstāve Iveta Daine
Nepatīkamā situācija gan attiecoties tikai uz PNS kontiem: banku kontos pensijas un pabalsti ienāk, arī tās pensijas, ko nes uz mājām, tiek nodrošinātas
Savukārt Valsts kase pagaidām nekādus paskaidrojumus par notikušo nav spējusi sniegt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
