Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Janvārī beidzas pilnvaru laiks valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Saeimai vajadzēs izdarīt izvēli – atstāt viņu uz otru termiņu, vai tomēr pamēģināt izvērtēt valsts kontroliera un Valsts kontroles paveikto gan kvantitatīvajos, gan kvalitatīvajos radītājos. Ļoti šaubos, ka šāds izvērtējums tiks veikts. Bet ar šo valsts kontrolieri būs jāsagaida gan Latvijas valsts, gan Latvijas Valsts kontroles simtgade…

Latvijas Valsts kontroles vēsture

Pirmā brīvvalsts

1918.gada 2.decembrī tika nodibināta Latvijas Republikas Valsts kontrole (turpmāk arī - VK).

Satversmes tēvi uzskatīja Valsts kontroli par tik valstiski svarīgu institūciju, ka tai ir veltīta atsevišķa Satversmes nodaļa (VII), kas nosaka - Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

Valsts kontrolieri

Pauls Mincs (1919-1920) - 1941. gada jūnijā deportēts. Miris 1941. gada decembrī Krasnojarskas novada koncentrācijas nometnē.

Ernests Ozoliņš (1921-1923) - 1941. gada jūnijā deportēts. Nošauts 1942. gada maijā Usoļlagas nometnē.

Roberts Ivanovs (1923-1934) - Pēc Ulmaņa apvērsuma iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās - nevēlējās atbalstīt autoritāru režīmu.

Jānis Kaminskis (1934-1939) – 1941.gadā jūnijā deportēts. Nošauts 1942.gada jūnijā Usoļlagas nometnē.

Kārlis Piegāze (1939-1940) – 1941.gadā jūnijā deportēts. Miris 1941.gada oktobrī Usoļlaga Surmogas nometnē.

Pirmās brīvvalsts laikā Valsts kontrole ar saviem pienākumiem tika galā spoži. To vadīja valstsvīri, kuri dalīja vienus pienākumus un sadalīja arī vienu likteni. Viņu ieguldījums Latvijas valsts vēsturē vēl nav pietiekami apzināts un novērtēts.

Bet tie, kuri nezina, no kurienes nāk, tie nezina arī, uz kurieni jāiet…

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas

1991.gadā LR Augstākā Padome pieņēma likumu Par valsts kontroli, pēc gada tika atjaunota pati iestāde.

1993.gada tika atjaunots 1923.gada likums - Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera priekšlikuma apstiprināja Saeima, nodrošinot neatkarību un neaizskaramību. Līdzīgi kā prokuroriem un tiesnešiem.

Valsts kontrolē tika atjaunota klasiskā struktūra, kas noteica trīs pakāpju revīzijas lietu izskatīšanu un saimniecisko uzrēķinu noteikšanu par labu budžetam par nelikumīgu vai nelietderīgu valsts naudas izlietošanu.

Revīzijas lietas izlēma kolēģija, kuras sastāvā ietilpa departamenta direktors un kolēģijas locekļi. Revīzijas departamenta kolēģijas bija tiesības:

1) apstiprināt valsts institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem - gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības;

2) noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem;

Personas, kuru intereses vai tiesības aizskāra revīzijas departamenta kolēģijas lēmums, varēja lēmumu pārsūdzēt VK padomei un tur argumentēt savu viedokli.

VK padomes lēmumu mēneša laikā varēja pārsūdzēt tiesā. Bet kā nu tiesa lēma - tā tam bija būt!

Revidenti zināja, ka uzrēķini/aprēķinātie zaudējumi būs jāpamato Augstākajā Tiesā, kas visos laikos ir bijusi ļoti cienījama tiesu instance, tāpēc pierādījumu vākšanai piegāja ar vislielāko atbildību. Vispār reāli ķēpīgs pasākums, kas tomēr tika praktizēts.

Valsts kontrolieri

Raits Černajs (1993.- 2004.) – bijušais Dobeles rajona Statistikas nodaļas vadītājs.1990. gada martā kā LTF kandidāts ievēlēts LR Augstākajā Padomē.

Černaja vadībā VK iestājās visās nozīmīgākajās starptautiskajās audita organizācijās: 1994.gadā starptautiskajā augstāko kontrolējošo institūciju organizācijā INTOSAI,  1995. gadā  kļuva par pilntiesīgu Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekli.

Iestāde bija nabadzīga un ne visai smalka, bet darbinieki apzinājās savu misiju un atbildību pret sabiedrību. Pirmais termiņš R.Černajam pagāja rāmi, lai gan bija daži sīki incidenti, piemēram, viens no revidentiem iemaisījās slavenajā podu lietā- pieprasīja oligarham uzrādīt ekskluzīvo vannas istabu, cits izcēlās ar iniciatīvu Latvenergo vēl slavenākajā 3 miljonu lietā – revidents gāja bojā satiksmes negadījumā, kā mēdz apzīmēt, neskaidros apstākļos. Laikam Andrim Š. radās noturīga un spēcīga nepatika pret Valsts kontroli…

Uz nākamo termiņu (1997.gadā) Černaju apstiprināja bez iebildumiem. Bet tad sākās problēmas. 1996. gadā Valsts kontrolē tika izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments, kur bija salasījušies ļauži, kas citiem ceļu nemīlēja griezt - arī ļoti ietekmīgajai Privatizācijas Aģentūrai, kuras dēļ tajā laikā valdības krita kā lapas rudenī. Arī uz tiesu gāja, ja bija jāiet, un daudzos gadījumos arī vinnēja. Krīze iestājās saistībā ar dzīvokļu privatizāciju Puķu ielā 7, Jūrmalā, kur pēc Valsts kontroles revīzijas prokuratūra ierosināja krimināllietu un cēla apsūdzību. Tiesas priekšā nācās stāties Dienas galvenās redaktores tuvam radiniekam. Laikam, arī Sarmītei Ē. radās noturīga un spēcīga nepatika pret Valsts kontroli…

Iespējams tā bija sakritība, bet no tā laika Diena sagādāja Černajam masīvu čornaju kampaņu, piemēram - Es, Volvo sēdēdams (1999/01/30, Diena, Askolds Rodins). Pret Valsts kontroli masīvi tika veidota negatīva sabiedriskā doma.

Černajs, palielam, amatu zaudēja nevis par to, ko Valsts kontrole nebija izdarījusi, bet gan par to, ko izdarīja... Un, cik zinu, tad viņam pat nebija iespējas ietekmēt rezultātu, jo bija iespītējušies kolēģijas locekļi, kuriem neko izdarīt nevarēja, jo viņus aizsargāja likums. Tā kā valsts kontrolieris cieta pilnīgi bezvainīgs… Patiesībai par godu, jāatzīst, ka tiešu spiedienu uz kolēģijas locekļiem un revidentiem Raits Černajs parasti neizdarīja. Viņš vispār maz jaucās revīziju procesā, tas viņu maz interesēja.

Inguna Sudraba (2004.-2013.) - bijusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Parex bankas viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos.

Valsts kontrolieres amatam Sudrabu izvirzīja  Tautas partija, kas tobrīd vadīja valdību. Gundars Bērziņš pats aiz rokas ieveda Saeimas zālē.

Sudraba apsolīja, ka pārmaiņas būs un…bija arī! Černaja laikā Valsts kontroli varēja salīdzināt ar drusku aizlaistu angļu parku - bija nātres pie žoga un brikšņi, bet bija arī pa ozoliņam, tad Sudraba bija franču dārzu cienītāja - viss tika veidots un regulēts, un cirpts...līdz saknei...

1) Likumdošanas izmaiņas

Tika grozīts likums un atcelti uzrēķini/ zaudējumu piedziņa. Kāpēc iet uz tiesu, kur var arī zaudēt, ja var vienkārši uzrakstīt preses relīzi un pasludināt visus un visu par nelikumīgu un prettiesisku? Miljons uz priekšu, miljons atpakaļ - vai tas tik svarīgi, ja tiesā zaudējumi nav jāpierāda. Un pēc kā tad tas izskatītos, ja tiesā zaudēs? Uzvarētāji taču nekad nezaudē, un Sudraba sevi vienmēr ir redzējusi tikai kā uzvarētāju, bet...Kas tas par uzvarētāju, kurš sevi pats par tādu pasludina, izvairoties no kaujas? Krievi teiktu – самозванец…

Milzu ieguldījumu VK sabiedriskās popularitātes veicināšanā deva sabiedrisko attiecību speciālists, kas ir Nellijas vīrs. Sākumā par viņa spožo taktiku brīnījās gan revidenti, gan revidējamie un pat mēģināja iebilst, ka nekā tāda, kas tiek pasludināts preses ziņā, revīzijas ziņojumos nav! Viņiem paskaidroja - par ko jūs uztraucieties? Viss lieliski - jums nav nepatikšanu, bet mums ir piārs! Un ko tad revidējamie arī varēja darīt - uzrēķinu nav, zaudējumu nav, ziņojumā viss lieliski…Preses relīzi pārsūdzēt? Bet nebija jau arī vairs kur pārsūdzēt…

Arī ar darbinieku neatkarību tika galā vienkārši - tika grozīts likums un kolēģijas locekļu statuss likvidēts kā šķira. Saeima ar vieglu roku iznīcināja Satversmē nostiprināto Valsts kontroles kā koleģiālas iestādes principu.

Sudraba izveidoja autoritāru iestādi ar striktu varas vertikāli. Pēc Krievijā iemīļota parauga. Bet ar komandas, jo Padome tomēr palika, veidošanu pie mums tradicionāli saprot draudzeņu un radu pieņemšanu darbā. Formāli kaut kāda koleģiālitātes šķietamība palika.

Valsts kontrole no koleģiālas revīzijas iestādes tika pārvērsta par klaju propagandas rīku. Bet kā interesēs?

Kāpēc tagad sorosiskās aprindas ir tā uzputojušās par viltus ziņu portāliem? Baidās no konkurences? Tam kaitējumam, ko paši ir nodarījuši Latvijas valsts reputācijai, nevieni šaubīgi interneta saitiņi pat tuvu nekad nestāvēs!

Tika mērķtiecīgi grauta uzticība Latvijas valstij, tai pašā laikā pilnīgi atstājot savā vaļā konkrētus prettiesisku darbību veicējus. Tā teikt, Valsts kontrole cīnījās par tīrību, bet slaucīt atteicās kategoriski…

VK paņēma modi katrā revīzijā paziņot, ka ir šaubas un pastāv risks, un nosūtīt prokuratūrai izmeklēt - vai viss ir noticis rātni un pēc likuma, bet prokurori un tiesneši nav grāmatveži pēc definīcijas! Risks un šaubas pastāv vienmēr! Lai to paziņotu nodokļu maksātājiem nav jāuztur revīzijas iestāde – pietiek ar žurnālistu korpusu. Tika lauzta vēsturiskā tradīcija, ka saimnieciskajās lietās, kas saistās ar valsts interesēm un mantu, revīzijas tika veiktas, lai būtu iespējams savākt pierādījumus un celt apsūdzību. Lielbritānijā, piemēram, ir tiesu grāmatvežu institūcija, citur ir citas specializētās institūcijas vai struktūras tiesībsargājošajās organizācijās, bet Latvijā šajā jomā ir pilnīgs institucionālais vakuums - valsts budžeta izlaupītājiem nav par ko uztraukties.

Tas spilgti pašlaik manifestējas Lemberga tiesas procesos, kur jau vismaz 10 gadus tiek muļļāts – Sodīt apžēlot nedrīkst, - tā arī nespējot izvēlēties vietu, kur ielikt komatu. Kāpēc prokuratūra iebilst pret tiesas publiskošanu online, ko lūdza Lembergs? Es ar interesi paskatītos. Un nē, man nav šaubu par apsūdzētā vainu vai bezvainību, bet man ir lielas šaubas par apsūdzības pierādījumu kvalitāti...Bet bez pierādījumiem, tiesa pārvēršas par farsu, par politisko procesu. Tas ir bīstams ceļš jebkurai valstij un sabiedrībai.

Sudrabas laikā tika devalvēta revīzijas rezultātu vērtība un ticamība - situācijā, kad par negodīgiem tiek pasludināti visi a priori, ērti jūtas tikai zagļi un korumpanti. Pārējie jūtās kā nepelnīti apvainoti, godīgi muļķi.

2) Sadraudzības valstis - vektora maiņa

Černaja laikā sadarbības vektors bija uz rietumiem, bet Sudraba pavērsa skatu pret austrumiem…Viņas laikā Valsts kontrole noslēdza savstarpējās sadarbības līgumus ar:

Krievijas Federācijas Revīzijas palātu (2006.)

Baltkrievijas Valsts kontroles komiteju (2009.),

Kazahstānas Republikas Revīzijas komiteju (2009.)

Krievijas Revīzijas palāta

Krievija – tā ir bizantija, bet bizantija – tā ir tradīcija. Lai saprastu Krieviju ir jāsaprot tradīcija.

Staļina laiks

Es nejauši uzdūros publikācijai par Staļina personīgo izlūkdienestu. Autors ir KGB Ārējā izlūkdienesta pulkvedis (atvaļināts), strādājis legālajā rezidentūrā, - Арсен Мартиросян, kurš nāk no ļoti zīmīgas dinastijas. Viņa tēvs bija Staļina palīgs starptautiskajās attiecībās un darbojās tik specifiskā organizācijā, kā Staļina personiskais izlūkdienests, kas, kā masonu loža, nekad nav bijusi oficiāla struktūra, bet strādāja PSRS Valsts kontroles aizsegā.

А «личная контрразведка» Сталина частично держалась под «крышей» Министерства (до войны наркомат) госконтроля, который возглавлял Мехлис. Вы знаете, что сотрудники Госконтроля достаточно жестко держали всех под присмотром и имели право проверять кого угодно - хоть военных, хоть гражданских, хоть низового бухгалтера, хоть директора завода или министра.

Lai saprastu, kāpēc tas Staļinam bija vajadzīgs, ir jāsaprot tā laika padomju aktualitātes.

Kādas bija fundamentālās, ideoloģiskās Trocka un Staļina pretrunas? Trockisti bija par vispasaules proletariāta revolūciju - Permanentā revolūcija, kur Krievija bija tikai malka revolūcijas krāsnī, bet Staļins iestājās par sociālisma celtniecību vienā atsevišķā valstī – PSRS. Pārfrāzējot, Staļins uzskatīja, ka labāk impērija rokā, kā vispasaules revolūcija kokā. Visus 20tos gadus dominēja Permanentās revolūcijas piekritēji, tika ieveidota speciāla organizācija - Коммунисти́ческий интернациона́л (Коминте́рн, 3-й Интернациона́л), kas nodarbojas ar revolūcijas organizēšanu un komunistisko partiju veidošanu visā pasaulē. Ir divi gadījumi, kad ļoti īsā laikā ir izdevies izveidot ārkārtīgi efektīvus un spēcīgus ārējos izlūkdienestus. Abas reizes tas bija balstīts ideoloģijā - Kominterna pārstāvniecība praktiski visās pasaules valstīs - kreisā ideoloģijā, un Mossad – sionisma ideja.

PSRS ar ārējo izlūkošanu nodarbojās vairākas paralēlas struktūras, bet tieši Коминте́рн bija visspēcīgākais tīkls un vērtīgākie aģenti. Šī organizācija nopludināja uz ārzemēm kolosālus līdzekļus - bez jebkādas uzskaites un atskaites. Visu Krievijā izlaupīto un atņemto - vācu revolucionāri ir atstājuši memuārus par sakvojažiem ar briljantiem, kas ir saņemti no krievu biedriem - pat bez paraksta, zeltu neesot ņēmuši, jo smagi stiept… Pastāv versija, ka slavenajā krievu Ieroču palātā izstādītās dārglietas patiesībā ir stikliņi, jo īstie briljanti un rubīni pēc revolūcijas ātri ir aizgājuši tālus un nezināmus ceļus…Nu nebija revolucionāri tādi cilvēki, kas tādai mantai varētu mierīgi garām paiet…

Teodors Nette - padomju diplomātiskais kurjers, kurš tika nogalināts 1926.gada februārī laupīšanas uzbrukumā vilcienā starp Ikšķiles un Kokneses stacijā. Otrs kurjers tika ievainots, bet spēja atšaudīties. Laupītājus - brāļus Gavrilovičus, Lietuvas pilsoņus, pēc tam atrada nogalinātus. Un laupīšanas mērķis nebija diplomātiskais pasts, bet gan nauda un vērtslietas, ko veda kurjeri.

1929.gadā Staļins ar piekritējiem guva virsroku, Trocki izmeta no Krievijas, un sāka celt sociālismu jeb impēriju vienas valsts robežās - industrializācija, elektrifikācija, piecgades un triecienceltnes, piemēram Dņeprogress. Bet tam vajadzēja naudu, kuras nebija…Tajā laikā PSRS eksportēja visu labību, kas izsauca badu pusē valsts (Голодомор), ārzemēs iepirka tehnoloģijas, iekārtas industrializācijai un ieročus armijai. Ārvalstu kontos apgrozījās grandiozas summas, kuras neviens nekontrolēja. Bet Staļins nebija no tiem, kas ticēja, ka cilvēki ir iedzimti godīgi…Viņš vispār neticēja nevienam! Tāpēc tika radīta struktūra, kas uzraudzīja uzņēmumu un iestāžu naudas plūsmas, un meklēja padomju ierēdņu ārvalstu kontus - uz ārzemēm tika nosūtīti speciāli aģenti, kas uzpirka banku klerkus un citus zinošus cilvēkus, un šos kontus arī atrada. Visērtāk šos cilvēkus bija paslēpt zem Valsts kontroles jumta, jo funkcijas ir analogas-  Бухгалтерия – она и в Африке бухгалтерия.

Staļins vienmēr bija greizi skatījies uz Коминте́рн vadību, bet 30jos gados sākās represijas. 1934.gadā, pēc Kirova nāves, tika arestēti Zinovjevs un Kameņevs. Pastāv versijas, ka pirmajās pratināšanās esot piedalījies pats Staļins un viņu esot interesējis tikai - где деньги? Apmaiņā pret ārvalstu kontu uzrādīšanu, bija apsolīti saudzīgāki termiņi. Viņi arī dabūja - 10 gadus, bet, kad konti bija pārņemti, pēc gada vecos ļeņiniešus atkal arestēja, šoreiz par dalību trockistu sazvērestībā, un nošāva. Vispār 30 to gadu Lielā terorā laikā PSRS tika praktiski iznīcināta visa Коминте́рн vadība. Un nauda ārvalstu kontos spēlēja nebūt ne pēdējo lomu…Visu, kas pa juku laikiem bija izlaupīts un izzagts, Staļins klusām savāca atpakaļ…

Putina laiks

Pēc PSRS sabrukuma atkal iestājās sajukums, kas savu kulmināciju sasniedza 1998.gadā – defolts. Valsts praktiski bija uz teritoriālā sabrukuma robežas, un tad ļoti apzināti un mērķtiecīgi valsts vadībā tika izvirzīti cilvēki, kas bija saistīti ar specdienestiem.

2000. gadā par Krievijas prezidentu kļuva V.Putins (KGB/FSB pulkvedis), bet Krievijas Revīzijas palātas (Счётной Палаты) vadītāju S.Stepašins (KGB/FSB ģenerālis), kurš bijušais Krievijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis, kurš vadījis Krievijas Pretizlūkošanas resoru.

Revīzijas palātu S.Stepašins vadīja no 2000.-2013.gadam. Šajā laikā organizācija ir kļuvusi par sava veida Krievijas specdienestu filiāli, atjaunojot vēsturisko tradīciju.

Kāpēc specdienesti pārņēma Revīzijas palātu? Pēc PSRS sabrukuma iestājas mežonīgais kapitālisms un valsts izlaupīšana. Tas pats, kas pie mums, tikai mērogi citi. Milzīgas bagātības tika koncentrēti dažu Jeļcinam pietuvinātu cilvēku rokās. Bet kurš labāk par Valsts kontroli var tikt klāt un izčekot budžeta naudas plūsmas un privatizācijas papīrus, turklāt revidenti, strādājot objektos, dzird tenkas, baumas un darbinieku pieņēmumus, un tālāk jau speciālajiem dienestiem ir visas iespējas izsekot ķēdi līdz galam…kurā tieši kabatā naudas upe ieplūst…

Krievijā no 90to gadu oligarhiem gandrīz visi ir atstumti no varas, bet daudzi arī zaudējuši kapitālus - par Berezovska un Hodorkovska likteni visi ir dzirdējuši.

Visi činavnieki, gubernatori un mēri, tiek stingri turēti rokā, pateicoties Revīzijas palātai un FSB - Putinam ir dosjē par katru no viņiem, kad kāds sāk lekties pret centrālo varu vai vēl kāda vajadzība pēc rokādes, šie savāktie materiāli tiek bez žēlastības izmantoti - uz tiesu un būrī!

Sudrabas laikā par Latvijas VK tuvāko sadraudzības partneri kļūva analogā Krievijas institūcija. Bet VK revidē gan Aizsardzības ministriju, gan Iekšlietu –ar visām speciālajām struktūrām, un pats valsts kontrolieris revidē SAB...Mežviets, kurš vienīgais man šķiet atbilstošs vadošam amatam tajās struktūrās, varētu pameklēt bildes par krievu kolēģu vizītēm Latvijas Valsts kontrolē, piemēram, par kopējo revīziju par robežas izbūvi... Nopietni vīri brieduma gados uz mūsu eksaltēto revidenšu fona...Kā vilki aitu barā...

Pretizlūkošana ir vērsta, lai atrastu nodevējus starp savējiem, bet ārējā izlūkošana, lai atrastu nodevējus starp svešajiem. Pats process ir analogs un Krievijas dienesti to pārzina filigrāni – korumpants vai valsts naudas izzadzējs būs arī nodevējs.

Un vēl gribētu atgādināt sabiedrības izbrīnu, kad medijos parādījās ziņas, ka Sudraba apmeklē dziednieku centru, kas slavina Putinu. Nu arī dziednieku, šarlatānu un pūšļotāju, kantori ir ļoti iecienīti speciālo dienestu darbībā…

Atļaušos atkal citēt atvaļināto KGB pulkvedi un ārējā izlūkdienesta veterānu Арсен Мартиросян:

Вернемся, однако, к предыстории 22 июня. - Хорошо. Говоря об этом, нужно назвать двух агентов «личной разведки» - Ольгу Чехову и Сергея Алексеевича Вронскогo.

Знаменитого астролога? Да, именно его. Судя по всему, он был завербован по каналам Коминтерна, на что указывает присутствие рядом с ним в молодые годы знаменитого латышского писателя Вилиса Лациса, который занимался тогда больше коминтерновской деятельностью, нежели литературной. К Вронскому присматривались, проверяли, а потом он был передан на связь в «личную разведку» Сталина. 

Sergejs Vronskis, slavens astrologs, kurš līdz 1942.gadam esot bijis piesaistīts pat Hitlera mītnei, Geringam, Hesam un PSRS izlūkdienestam. Tur ir vesels avantūras romāns. Kas svarīgi – Vronskis dzimis un jaunību pavadījis Rīgā, šeit arī atgriezās 1991.gadā, dzīvoja Zolitūdē līdz savai nāvei 1998.gadā. Un nodarbojas ar astroloģiju...Bijušo spiegu nemēdz būt - cik astrologu viņš nesagatavoja un nesavervēja… bail pat padomāt...

Un, ņemot vērā, mūsu politiķu un ierēdņu paradumu bariem klīst pa visādiem ekstrasensiem, riebējiem un zīlniekiem...Ar to Latvijas speciālajiem dienestiem vajadzētu nodarboties, nevis skolotājus un Lato trenkāt...

3. Valsts kontroles telpu pārvietošana

VK atradās valsts īpašumā Kr.Valdemāra ielā 26, bet drīz pēc Sudrabas stāšanās amatā sakās jaunas mājvietas meklējumi. 2007.gada rudenī VK tika pārcelta uz telpām, kas tiek nomātas no privāta īpašnieka.

Piedodiet, bet es nesaprotu, kā tik specifisku iestādi, kur tiek savākti visi iespējamie un neiespējamie dokumenti un informācija no visām Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, varēja izvietot telpās, kas pieder privātam īpašniekam?...Un kurš ir tas īpašnieks? Es šādu informāciju nekur publiskajos avotos neesmu redzējis. Pastāv taču noteikti riski un drošības standarti. Vai kāda nopietnas valsts vēstniecība nomā vai īrē telpas, vai tomēr šo vēstniecību vajadzībām valstis nopērk nepieciešamos īpašumus, kuras tikai pašas kontrolē?

Skaidrs, ka ārvalstu dienestiem ir apgrūtinoši skraidīt, vācot informāciju, pa visām ministrijām un kantoriem, daudz ērtāk ir strādāt, ja viss ir savākts vienā vietā…tā teikt, dzer kā pie dīķa…

Visa vētrainā darbība rezultējas uz leģendārās privātās lidmašīnas fona… uz Maskavu…Tā neesmu es!...Tas daudz ko liecināja par cilvēka, kurš 8 gadus vadījis Valsts kontroli, prātu, drosmi un godīgumu...

Elita Krūmiņa (2013.-...)

Viņas karjera gandrīz precīzi atkārto Sudrabas CV - Finanšu ministrija, Parex , Latvijas Valsts kontrolēs padomes locekle - trešā revīzijas departamenta direktore.

Tā teikt, ej, Ingūna, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās...Bet šajā tandēmā tomēr viena bija original, bet otra tikai generic...

2004. gadā (Černaja pēdējā gadā) VK budžets bija 1,9 milj.Ls un 178 darbinieki, bet 2017.gadā VK budžets ir 5,9 milj EUR( 4,1 milj. Ls) un 173 darbinieki.

Budžets ir dubultots, bet kāda ir atdeve? Ja Kučinskis tic, ka VK var dot rekomendācijas valsts pārvaldes sakārtošanai, tad viņš ir naivs. Lai paskatās pašas VK struktūru - uz 4 Revīzijas departamentiem ir vismaz 10 atbalsta struktūrvienības. Tai skaitā, ir piešķirts finansējums un izveidota speciāla nodaļa funkcijām, kas VK vēl nemaz nav deleģētas, jo iesniegtie likuma projekti ir tikai 2.lasījumā. Bet kas par brēku būtu, ja revidējamās vienības, ko tādu atļautos…

Kur ir revīziju rezultāti? Nu kaut vai tās plaši anonsētās lietderības revīzijas, kam tika papildus finansējums piešķirts? Kur?

Par likumdošanas iniciatīvām ir skaidrs - ļoti gribās vēl varu un ietekmi, bet uz tiesu iet, lai par saviem vārdiem atbildētu – neparko un nemūžam! VK virzītie likumprojekti ir vērsti tikai un vienīgi uz iestādes vadības ietekmes un ambīciju apmierināšanu, bet nu nekādi uz sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Izvirzot Krūmiņu valsts kontroliera amatam, viņa tika pieteikta kā Sudrabas iesākto darbu turpinātāja...Tam, ka turpinātaja, var piekrist, bet kuriem darbiem? Propagandas kampaņas Latvija ir neizdevusies valsts īstenošana?

Valsts kontrole pašlaik ne uz ko citu nav spējīga – nav misijas, nav vīzijas, nav intelektuālā potenciāla, nav profesionālās kapacitātes.

Rezumējot

Es esmu kritizējis esošo praksi, bet, lai nekļūtu līdzīgs VK, man ir jāizvirza arī komnkrēti priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Un tie būtu- atpakaļ pie saknēm!

1. Atjaunot Satversmes tēvu doto likumdošanas bāzi Valsts kontroles darbībai.

Un tikai nevajag, ka tā ir novecojusi vai, ka neatbilst starptautiskajām prasībām – gan par INTOSAI, gan EUROSAI locekli VK kļuva ar klasisko likumdošanu, tāpat kā iestājās ES. Likuma grozījumi, kas atcēla uzrēķinus un zaudējumu piedziņas tiesības tiesā un likvidēja koleģiālas iestādes principu, tika pieņemti pēc tam

Cienīsim to mantojumu, ko mums ir atstājuši Satversmes tēvi – viņi bija valstsvīri!

2. Atdot Valsts kontroles telpas valstij piederošā īpašumā.

Es nezinu, vai vēsturiskais nams Kr.Valdemāra ielā 26 – skaista jūgendstila ēka –vēl ir valsts īpašums vai jau veiksmīgi nopārdots, bet jebkurā gadījumā tik specifiska iestāde kā VK drīkst atrasties tikai valstij piederošā īpašumā, kuru ir iespējams pilnībā kontrolēt.

3. Valsts kontrolieris

Cilvēkam, kurš ieņems šo amatu, ir jābūt izglītotam, ar nosvērtu raksturu un labu dabu, kas vērsts uz konstruktīva risinājuma meklēšanu valsts un sabiedrības interesēs. Un vēl…viņam ir jābūt viedam! Tas nozīmē, ka Latvijas valsts kontroliera amatam ir jābūt karjeras noslēgumam. Lai visu var atdot darbam - bez rūpēm, ar ko maizi pelnīšu pēc tam. Citādi mums visi valsts kontrolieri un Saeimas spīkeri gatavojas valsts prezidenta amatam…vispār diezgan smieklīgi…

Valsts kontrolierim ir jānāk ar mīlestību nevis ar naidu, jo citādi mēs nesakārtosim ne mūsu skolu, ne slimnīcu tīklu. Ar mīlestību pret valsti, ar mīlestību pret tautu.

Valsts kontrolierim ir jābūt Latvijas patriotam. Pārāk ilgi ir bijusi tikai ķērkšana un brēkšana, ka viss ir tikai slikti un briesmīg - ko tas ir mainījis? Mums nevajag naudu tērēt Valsts kontroles uzturēšanai, lai pateiktu, ka Latvija ir neizdevusies valsts…Mums to Krievija par velti pateiks!

Es ilgi domāju, kuru es izvirzītu valsts kontroliera amatam - ideāla kandidāta dabā nav. Vienīgais Bezgrēcīgais nomira pie krusta Golgātā, pārējie ir tikai cilvēki – ar savām kļūdām, trūkumiem, vājībām….

No ZZS

Baiba Rivža – akadēmiķe, profesore, ekonomikas doktore, kas lieliski orientējas reģionālajā ekonomikā, pašvaldību specifikā, perfekti pārzina izglītības un zinātnes problēmas. Izcila diplomāte, kas pat akadēmisko aprindu pārstāvjus, kur labāk muguru nepagriezt un kafiju no svešām rokām neņemt, spēj dabūt līdz kopīgam lēmumam. Ļoti laba organizatore un procesu vadītāja.

No Vienotības

Laimdota Straujuma – ekonomikas zinātņu doktore, pirmā sieviete - Latvijas ministru prezidente, politiķe. Lieliski pārzina gan ministriju darba, gan politikas aizkulises.

Abas kundzes ir nosvērta raksturu, ļoti atbildīgi, gaiši un labsirdīgi cilvēki, kas spējīgi uz intensīvu intelektuālo darbu un pārzina zinātniskās analīzes metodiku. Abas ir ar lielisku humora sajūtu, nejaukt ar asprātību, un pietiekami lepnas, lai atbildētu par saviem vārdiem un darbiem. Abas izturējušas pret viņām vērstas, pietiekami melnas publiskās kampaņas, tas nav viņas salauzis, padarījis rūgtas, žultainas un ļaunas, bet viņas zina, kā var ievainot vārds, kā sāp nepatiess apvainojums, tāpēc nebradās vieglām kājām pa svešiem likteņiem un reputācijām.

Vēl noteikti ir daudzi cilvēki, kas atbilstu manis nosauktajiem kritērijiem. ZZS ir arī manis piesauktā privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktors – ar izcilām vadītāja dotībām, kura lojalitāti Latvijai garantē no senčiem mantotie rudzu lauki Zemgales līdzenumā.

Es gribētu ticēt, ka reiz mums būs valsts kontrolieris, kuram pietiks drosmes pacelt karogu, kas izkrita no rokām godavīriem, kuri pieņēma mocekļa nāvi Gulaga lēģeros.

Ar vēsturisko tradīciju ir kā ar mežu – nocirst var ātri, bet atjaunošana prasīs gadus... Un prasīs arī valsts kontrolieri, kas dara to, ko vajag, to, kas pareizi, nevis to, kas populāri. Jau pārāk ilgi Latvijas Valsts kontrolē ir valdījis klajš un skaļš populisms.

Šis man bija ļoti grūts teksts…vai es ticu, ka tas kādu ietekmēs? Laikam …Nē. Deputātus interesē tikai algas un kvotas…DP un SAB interesē tikai algas un shēmas…bet man bija nepārvarams iekšējs pienākums to uzrakstīt...

Latvijas Pirmās brīvvalsts valsts kontrolieru piemiņai!

Tā kā es rakstu ar pseidonīmu, tad norādīšu izmantotos informācijas avotus, lai katrs savus secinājumus var izdarīt pats.

Īpaša pateicība - Aivaram Borovkovam par viņa projektu Nekropole.

Ziņas par Kārļa Piegāzes likteni es atradu tikai tur. Tas ir ārkārtīgi svarīgs darbs, kam noteikti pienāktos valsts finansējums- nu kaut vai deportāciju upuru likteņu apzināšanā. Varbūt projekta nozīmību nesaprot šī laika varas un naudas turētāji, bet noteikti novērtēs nākamās latviešu paaudzes.

Avoti:

http://www.pietiek.com/raksti/skandaloza,_bet_nepareiza_korupcija

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/22859/latvenergo-melnas-lappuses-skandals-pec-skandala (16.jūnijs 2010 )

http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=7832234 Jūrmalā Puķu ielā nelikumīgi dzīvokļus ieguvušas 76 personas (LETA 26.marts 2004)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/308922par_nieka_samaksu_jurmala_atdod_dzivoklus_prominentam_personam (Iveta Elksne, TVNET/LNT ziņas 2002. gada 15. aprīlī)

Es, Volvo sēdēdams (1999/01/30, Diena, Askolds Rodins).

http://www.lrvk.gov.lv/uploads//Jaunumi/2016/par-iesnieguma-izskati--s--anu_majas_lapai.pdf (17 lpp-punkti 5.21, 5.25)

http://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/atgriezies-valsts-kontrole-14002357 (Atis Rozentāls 09.04.2013)

Арсен МАРТИРОСЯН: «У СТАЛИНА БЫЛА СВОЯ РАЗВЕДКА» «Красная звезда». 23.07.2008.

VK: nepietiekami izvērtēts investīciju lietderīgums Latvijas-Krievijas robežas attīstībai (LETA  2007. gada 28. novembris)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/528592sudraba_apmekle_dziednieku_centru_kas_slavina_putinu

https://www.youtube.com/watch?v=kdcVe49atVI Sergejs Vronskis

https://www.youtube.com/watch?v=Hwa-2iGT4qU Sergejs Vronskis

http://www.irlv.lv/2014/9/22/gulbeniesi-sudrabas-video-atpazist-vinas-brala-bernus (IR 22.09.2014)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...