Valsts kontrolei aizdomas par līgumiem, ko LTV slēgusi ar Inkēnu saistītu firmu
B. Rulle03.02.2011.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Ar ekspolitiķi Edvīnu Inkēnu saistītā producentu apvienība S.A.F. Pakalpojumi no Aizsardzības ministrijas (AM) pērn augustā saņēmusi 4000 latu līdzfinansējumu videosižetu un dokumentālo filmu veidošanai par Latvijas karavīriem Afganistānā, kas pārraidītas Inkēna drauga Edgara Kota vadītajā Latvijas televīzijā (LTV). Tikmēr, kā liecina neoficiāla informācija, Valsts kontrolei, kas patlaban veic LTV finanšu revīziju, radušās bažas par Kota noslēgtajiem līgumiem ar Inkēnu saistīto producentu apvienību, kurai esot nodrošināti ļoti izdevīgi nosacījumi.
Inkēna producentu grupas uzņemtās filmas par Afganistānu, kuru tapšanai finansiālu atbalstu sniegusi AM, decembrī un janvārī pārraidījusi Kota vadītā LTV. Afganistānas brauciena videosižeti pārraidīti arī Inkēna producētajos raidījumos Jauna nedēļa (LTV1) un Krējums...saldais (LTV7).
AM prasīja vairāk
Pie AM ar lūgumu finansēt projektu par Latvijas karavīriem Afganistānā Inkēns vērsies jau 2009.gada vidū. Inkēns aicinājis AM finansēt visus šā projekta izdevumus – vairāk nekā 8000 latu, taču saņēmis atteikumu. Savukārt pēc tam, kad Inkēna projektam līdzfinansējums piešķirts ar ASV vēstniecības atbalstu, arī AM izlēmusi finansiāli atbalstīt Inkēna piedāvāto projektu par Latvijas karavīriem Afganistānā.
AM finansējuma piešķiršanu Inkēna producentu apvienībai Pietiek apstiprināja aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis.
Pēc Rikveiļa teiktā, 2010.gada 18.augustā AM Sabiedrisko attiecību padome (ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) konsultatīva lēmējinstitūcija, ietilpst arī aizsardzības ministrs, NBS komandieris, vairākas AM departamentu un NBS amatpersonas) piekritusi 4000 latu līdzfinansējuma piešķiršanai S.A.F. Pakalpojumi producentu apvienības pārstāvju braucienam uz Afganistānu, lai tādējādi atbalstītu filmas veidošanu par Latvijas un ASV karavīru sadarbību Afganistānā.
Ar lūgumu par 4000 latu līdzfinansējumu pie toreizējā NBS komandiera ģenerāļa Jura Maklakova (tagad - vēstnieks Kazahstānā) pērn aprīlī vērsies Inkēns. Aptuveni pēc nedēļas Inkēna lūgums ticis konceptuāli atbalstīts, vienlaikus aicinot Inkēnu informēt, precīzi kādām vajadzībām šāds finansējums nepieciešams. AM prasītā papildus informācija no Inkēna tikusi saņemta 15.augustā un attiecīgi 18.augustā naudas piešķiršana atbalstīta.
AM piešķirtie 4000 latu izlietoti militārā reisa nodrošināšanai no Oslo līdz Mazarišarīfai, gaisa transportēšanai Afganistānas iekšienē, tāpat no AM piešķirtas naudas segti arī trīs Inkēna producentu grupas pārstāvju (Ilze Jakovļeva, Edvīns Inkēns un Aivars Erdmanis) uzturēšanās militārajās bāzēs kopā ar Latvijas karavīriem.
Pēc Rikveiļa norādītā, izdevumu lielums noteikts, balstoties uz Norvēģijas bruņoto spēku izcenojumiem par lidojumiem un uzturēšanos militārajos objektos, kuri ir spēkā, veicot arī amatpersonu vizīšu plānošanu. Pirms atbalstīt līdzfinansējumu Inkēna projektam, AM sarunās ar ASV vēstniecības pārstāvjiem noskaidrojusi, ka ASV puse sedz aptuveni tādu pašu summu Inkēna un viņa grupas braucienam uz Afganistānu, kā arī nodrošina filmēšanas iespējas ASV Mičiganas Nacionālajā gvardē.
Inkēna filmēšanas grupa Afganistānā pavadījusi divas nedēļas no 7. līdz 21.septembrim.
Interesējas Valsts kontrole
Valsts kontroles (VK), kas patlaban veic LTV izdevumu revīziju, interesi un aizdomas par sabiedriskajai televīzijai atvēlētā valsts budžeta līdzekļu tērēšanu esot raisījuši līgumi tieši ar Inkēna producentu apvienību.
Oficiāli VK nekādus komentārus nesniedz, jo LTV revīzija aizvien vēl notiek. Taču neoficiāli Pietiek zināms, ka Kota slēgtie līgumi ar Inkēna producentu apvienību VK raisījuši daudz jautājumu un bažas, ka tie, iespējams, noslēgti, domājot par S.A.F. Pakalpojumi izdevīgumu.
Inkēnam ļoti labas attiecības ir ne vien ar LTV šefu Kotu, ar kuru abi savulaik strādāja kopā radošajā apvienībā Labvakar, bet arī ar Nacionālās Radio un televīzijas padomes vadītāju Ābramu Kleckinu, kurš neformāli tiek dēvēts par Kota vairogu diskusijās par LTV šefa atcelšanu no amata.
Kuluāros Inkēna vārds nereti izskanējis starp potenciālajiem Kota pēctečiem. Vienlaikus tiek gan arī apšaubīts, vai Inkēnam, ņemot vērā viņa politisko karjeru un reputāciju, izdotos kļūt par sabiedriskā medija vadītāju.
Pietiek rakstīja, ka Inkēns bija arī Parex bankas mazais akcionārs, kuram sev piederošās Parex akcijas izdevās apbrīnojami veiksmīgi pārdot neilgi pirms bankas kraha. Tomēr arī ar Parex bankas akciju pārdošanu Inkēnam nav izdevies izķepuroties no parādu bedres, - pērn decembrī tiesu izpildītāji bija ķērušies pie viņa nekustamo īpašumu izpārdošanas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
