Valsts kontroliera amatam piesauc arī deputāti Siliņu un "Vienotības" valdes locekles Čigāni un Kornu
PIETIEK03.12.2012.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāves - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un deputāte Lolita Čigāne, kā arī tā dēvētās Neatkarīgo deputātu grupas jeb "Olšteina sešinieka" deputāte Elīna Siliņa ir publiski pagaidām neizskanējušās personas, kurām atbalstu kuluāros arī zondējuši politiķi.
Politiķu konsultācijās kā valsts kontroliera amata pretendenti pašlaik vēl tiek apspriesti ar partijām vai to interesēm cieši saistīti cilvēki, kas liecina, ka vienošanās par Ingunas Sudrabas pēcteci notiks uz augstām likmēm un politisko tirgu. Sudraba amata zvērestu nodeva 2009. gada 22. janvārī, un šis arī ir pēdējais brīdis, kad būtu jānotiek Saeimas balsojumam par nākamo Valsts kontroles vadītāju.
Ekonomista izglītību ieguvusī Elīna Siliņa, kura kopā ar pārējiem tā dēvētā "Olšteina sešinieka" deputātiem 11. Saeimas sanākšanas priekšvakarā atšķēlās no Reformu partijas, vada Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un daudzkārt nākusi ar dažādiem uz valsts izdevumu efektivizēšanu vērstiem priekšlikumiem, un viņas nonākšana uz valsts kontroliera amata rezervistu soliņa ir loģiska. Siliņa ir ievēlēta no Reformu partijas saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā, un, viņai noliekot deputāta mandāru, Saeimā nāktu nākamais aiz svītras palikušais - Reinis Freimanis. Arī viņš Reformu partijā tiek uzskatīts par "olšteinieti", bet, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, no partijas nav izslēgts, tādēļ politikas kuluāros tiek spriests, ka zatlerieši, cerot uz vismaz viena šķeltnieku mandāta atgūšanu, varētu atbalstīt Siliņas ievēlēšanu valsts kontroliera amatā. Tas mazinātu spiedienu par ministru portfeļu pārdali uz Reformu partijas rēķina un līdz ar to, iespējams, nebūtu izdevīgi citām koalīcijas partijām, bet tas mazina Siliņas izredzes.
Valsts kontroliera amata sakarā politikas kuluāros piesauktā Lolita Čigāne ir arī eventuāla pretendente uz Vienotības Saeimas frakcijas vadītājas amatu, ja pēc sestdien partijas kongresā notikušā, kad esošais frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis saņēma triecienu savai autoritātei, jo netika pārvēlēts Vienotības valdē, varētu atjaunoties diskusijas par viņa nomaiņu.
Tomēr partijas vēl ir ļoti tālu no tā, lai spētu vienoties par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pēcteci, jo publiskajā telpā jau nopludinātie un citi Pietiek zināmie iespējamie amata pretendenti ir vai nu konkrētu politisko partiju pārstāvji, vai ar partiju interesēm cieši saistīti. Tas nozīmē, ka vienošanās par kādu no "politiskajiem kandidātiem" prasītu viņa izvirzītāju būtisku piekāpšanos citos lēmumos.
Seko mums 
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
