Valsts kontrolieris jauns, bet „ģimenes uzņēmumi” Valsts kontrolē tie paši vecie
Anonīmais revidents05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu[1], kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības - tā pēdējā laikā runā audita iestādes kolektīvā.
Cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis.
Pilsētā runā, ka savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu PR speciālists uzskata bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu. Ivo Valdovska panākumi šajā projektā ir novērtējami “pēdiņās” ar izcilību, jo tieši viņa vadībā partija tika likvidēta.
Tikmēr joprojām lielai daļai Valsts kontroles darbinieku nav skaidrs, kādus pienākumus ikdienā konkrētais padomnieks veic un par ko tad īsti saņem uz valsts pārvaldes fona iespaidīgo mēnešalgu.
Zīmīgi, ka Elitas Krūmiņas pilnvaru laikā padomnieks jau reizi ir ticis atlaists, taču pēc neilga laika atkal pieņemts darbā. Iespējams, par labu šajā situācijā nāca arī tas, ka padomnieka laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku, jo ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Līdz ar to varam secināt, ka jaunais un apņēmīgais iestādes vadītājs vistiešāk atbalsta šādus ģimenes uzņēmumus valsts pārvaldes iekšienē, kurā pieņemts stutēt vienam otru neatkarīgi no profesionālajām prasmēm un iegūtās izglītības.
Nepilnu trīs gadu laikā šāda komunikācijas eksperta piesaiste Valsts kontrolei ir potenciāli izmaksājusi vairāk nekā 100 000 eiro (36 mēneši x 3000 eiro).
Red.piez. Uz uzdotajiem jautājumiem šai sakarā Valsts kontroles vadība pagaidām nav atbildējusi.
[1]Valsts kontrole. Darba un izaugsmes iespējas. https://www.lrvk.gov.lv/uploads/files/Aktualitates/Publications/VK_areja%20majas%20lapa_Algu%20diapazoni%20no%2001.01.2021_3.pdf
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
