“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

Iesaki rakstu:

Stāsts ir par SIA “Rakstnieku poliklīnika” – Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27 esošu ārstniecības iestādi ar bagātu vēsturi, kur medicīnas pakalpojumus gadu desmitiem raduši saņemt tūkstošiem pacientu. Nedienas poliklīniku piemeklēja 2016. gadā, kad Mārtiņa Tola (attēlā) vadītie “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pēc ilgu gadu sadarbības pēkšņi atteica pagarināt telpu nomas līgumu, atsaucoties uz likuma normu par 12 gadiem kā maksimālo telpu iznomāšanas termiņu bez atkārtotas izsoles, ja vien ēkā nav veikti būtiski ieguldījumi.

Šeit gan patiesībai īsti neatbilst VNĪ apgalvotais par to, ka ilggadējais īrnieks neesot veicis nekādus būtiskus ieguldījumus, jo SIA “Rakstnieku poliklīnika” gan savā, gan Latvijas Rakstnieku savienības personā, kas ir viens no ārstniecības iestādes dibinātājiem un dalībniekiem, ir veikusi kapitālieguldījumus ēkā. Šajā situācijā VNĪ īsti nenoliedz, ka ieguldījumi ir veikti, taču oponē, ka tie nevarot tikt ieskaitīti kā “Rakstnieku poliklīnikas” veiktie ieguldījumi, aizbildinoties ar Latvijas Rakstnieku savienību kā citu juridisku personu, līdz ar to likuma noteiktā kārtībā esot jārīko telpu Raiņa bulvārī 27 nomas tiesību izsole.

Šeit jānorāda, ka atteikums pagarināt telpu nomas līgumu ar SIA “Rakstnieku poliklīnika” ir juridiski nekorekts, jo VNĪ nekorekti interpretē Ministru Kabineta noteikumu Nr. 515 “Par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” 73.punktu. Lai arī noteikumu 73. punktā ir skaidri pateikts, ka nomas līgumu var slēgt vai pagarināt gadījumā, ja nomnieks ir veicis ieguldījumu, ko nevar amortizēt jeb atpelnīt 12 gadu termiņā, un tieši šādā situācijā patlaban atrodas poliklīnika, VNĪ par spīti tam plāno rīkot telpu izsoli.

Papētot tālāku notikumu attīstību, gan kļūst skaidrs, ka visi šie absurdie aizbildinājumi un uzstājīgā vēlme izsludināt izsoli ir nekas cits kā poliklīnikas konkurentu interesēm labvēlīga shēma. Zemāk pa solīšiem informēšu, kādēļ.

Acīmredzamākais notikums, kas liecina, ka shēmā kā ieinteresētā puse iesaistīta SIA “Možums”, ir abu “Rakstnieku poliklīnikas” ģimenes ārstu Barbas Tuzikas un Baibas Mitules pēkšņais lēmums pērnā gada nogalē vienlaicīgi pāriet no ilggadējās darbavietas uz SIA “Možums” – citu poliklīniku Rīgas centrā. Šādi ķīlnieku lomā nostādīta “Rakstnieku poliklīnika”, jo ģimenes ārstu kvotu sistēmas ietvaros poliklīnikai nav iespējams pieņemt darbā citus ģimenes ārstus – rotācija notikusi divu Rīgas Centra rajona poliklīniku starpā.

Acīmredzot notikusi vienošanās starp SIA “Možums” un ģimenes ārstēm, šādi panākot, ka “Rakstnieku poliklīnika” vairs nepilda valsts pasūtījumu – vēl viens iegansts nepagarināt nomas līgumu. Varētu teikt, ka sagadīšanās – katrs taču tiesīgs mainīt darbavietu pēc saviem ieskatiem. Tad ļaujiet minēt vēl vienu faktu, kas apliecina radīto shēmu, – pērnā gada vasarā SIA “Možums” „Rakstnieku poliklīnikas” administrācijai izteica netiešu piedāvājumu ārstniecības iestādi daļēji iegādāties vai arī daļēji īrēt tās telpas. Neilgi pēc tam, kad darījums atteikts, VNĪ nāca klajā ar paziņojumu par ilggadējā nomas līguma nepagarināšanu, jo, redziet, likums tā paredz un neesot veikti ieguldījumi ēkā.

Divdesmit gadu laikā, kopš „Rakstnieku poliklīnika” atrodas Raiņa bulvārī 27, poliklīnikā ir nomainījušās 8 ģimenes ārstes, bet nekad no Nacionālā veselības dienesta nav bijuši iebildumi pieņemt darbā citas ārstes un turpināt veikt valsts apmaksātos primārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, jo līgums vienmēr ir bijis noslēgts starp NVD un „Rakstnieku poliklīniku”, nevis starp NVD un konkrētu ģimenes ārsti. Ārstēm ir bijuši tikai Darba līgumi ar poliklīniku, kuros ir noteikti konkrēti abu pušu pienākumi un tiesības. Nekur nav bijusi atruna, ka pie ārstēm piereģistrētie pacienti ir viņu „privātīpašums” un, ja ārste maina darbavietu, tad obligāti arī pacientam ir viņai jāseko, neprasot pacienta piekrišanu. Acīmredzams, ka „Rakstnieku poliklīnika” šajā adresē kādu ļoti traucē.

Vēl viens interesants VNĪ paziņojums – izsolē par nomas tiesībām piedalīties varēšot vien juridiskas personas, kas sniegs medicīnas pakalpojumus, šādi telpas Raiņa bulvārī 27 savu ierasto funkciju nezaudēšot, un arī SIA “Rakstnieku poliklīnika” varot piedalīties. Tad, atvainojiet, kamdēļ nepieciešama visa šī “ņemšanās”? Gadiem poliklīnika veiksmīgi strādājusi šajās telpās un godprātīgi maksājusi īres maksu, sniedzot pakalpojumus lojālajiem pacientiem. Varu galvu likt ķīlā – izsole ir tikai instruments, kā panākt, ka nomas tiesības iegūst cits interesents. Visticamāk, starp VNĪ, Nacionālo veselības dienestu un, iespējams, pat Veselības ministriju jau viss ir sarunāts.

Pašlaik gan VNĪ un NVD slīpēto shēmu izjaukusi tiesas sēde, kas saistībā ar atteikumu SIA “Rakstnieku poliklīnikai” pagarināt nomas līgumu notiks 3. aprīlī. Līdz ar lietas pieņemšanu izskatīšanai tiesā VNĪ līdz tiesas lēmumam nav tiesīga organizēt izsoli. VNĪ gan arī šajā situācijā nav atmetusi plānus par izsoles rīkošanu, publiskā telpā skandinot, ka tas esot vienīgais likumīgais variants. Taču ar šādu rīcību VNĪ faktiski padara par neiespējamu tādu tiesas spriedumu, ar kuru VNĪ varētu tikt uzlikts par pienākumu pagarināt ilggadējo nomas tiesību līgumu ar SIA “Rakstnieku poliklīnika” kamēr nav noamortizēti visi ieguldījumi valstij piederošā nekustamā īpašumā.

Absurds ir arī fakts, ka SIA “Rakstnieku poliklīnika” turpina saņemt rēķinus par telpu īri, kas ir dīvaini, ja nav noslēgts vai pagarināts telpu īres līgums. Tāpat poliklīnika nav saņēmusi nekādu paziņojumu par telpu tūlītēju atbrīvošanu, jo likums gluži vienkārši to šajā situācijā neparedz, un VNĪ nevarētu apelēt pie likuma burta.

Visbeidzot gribētos pajautāt VNĪ, vai viņi kādreiz plāno arī apdzīvot desmitiem tukšo, valstij neglaimojošā stāvoklī esošo namu, vai tikai turpināt piedalīties krāpnieciskās shēmās, lai kāda man nezināma iemesla dēļ izdabātu trešajām pusēm? Acīmredzot pēc saviem ieskatiem operēt ar valsts mantu šādos gadījumos kļūst likumīgi.

Un ko lai šajā situācijā dara tūkstošiem pacienti, kas ziemā, gripas epidēmijas laikā, pirmkārt, palikuši bez ģimenes ārsta un, otrkārt, bez izpratnes, kā šādā situācijā rīkoties – vai jāseko savam ģimenes ārstam? Bet, ja negribas mainīt iemīļoto poliklīniku, vai tad personai netiek atstāta izvēles brīvība? Poliklīnikas pārstāvji vērsās pie tiesībsarga, kas šajā situācijā pacientu tiesību ierobežošanu nesaskatīja. Ķeroties pie pēdējā salmiņa, SIA “Rakstnieku poliklīnikas” pacienti ar atklātu vēstuli vērsās pie Veselības ministrijas, lūdzot šo situāciju risināt. Mērķtiecīga rīcība, protams, nav sekojusi, un manis aprakstītā shēma, visticamākais, apliecina, ka eksistē sistēma – roka roku mazgā.

Seko mums