Iesaki rakstu: 
Valsts policija paklusām iegādājusies četras jaunas un dārgas apvidus automašīnas BMW X5, kuras saskaņā ar oficiālo informāciju esot paredzētas „cīņai ar organizēto noziedzību un valsts un tās iedzīvotāju drošības aizsardzībai”.
Kā rāda oficiāli pieejamie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, pērn Valsts policijas autoparks papildinājies ar divām 2018. gada izlaiduma apvidus automašīnām BMW X5 XDrive 35I, kuras uz ielām atpazīstamas ar valsts reģistrācijas numuriem LG4274 un LG4279.
„Varu apstiprināt, ka 2017. gadā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma ietvarā (Iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2017/70) iegādātas arī divas paaugstinātas jaudas un caurgājības vieglās pasažieru automašīnas, kas paredzētas Kriminālpolicijas specifisko funkciju nodrošināšanai cīņā ar organizēto noziedzību un valsts un tās iedzīvotāju drošības aizsardzībai,” pēc atkārtota pieprasījuma sākotnēji skaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.
Taču Nodrošinājuma valsts aģentūras interneta mājas lapā, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāpublisko iepirkumu informācija, nebija atrodamas nekādas ziņas par to, ka Valsts policijas pārstāves minētā iepirkuma „IeM NVA 2017/70” ietvaros būtu izteikta vēlme iegādāties BMW X5 automašīnas.
Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa norādīja, ka „minētais iepirkuma līgums ir publicēts un ir pieejams Valsts policijas mājaslapā” un ka „līguma 1.1. punktā ir pieejama informācija par marku, modeli un iegādājamo automašīnu skaitu”.
Taču I. Rekšņas norādītajā piegādes līgumā Nr. 1740, ko Valsts policija 2017. gada septembrī noslēgusi ar SIA Moller Auto Latvia, ir runa par pilnīgi citām automašīnām – vienu Volkswagen Caravelle un trim Volkswagen Crafter. Šis līgums gan pagājušā gada 25. janvārī bija oficiāli grozīts, taču šī dokumenta publiski pieejamajā versijā automašīnu markas un modeļi jau bija noslēpti, tos aizkrāsojot.
Komentējot šīs dīvainības, Valsts policija tagad skaidro, ka esot ticis noslēgts vēl viens līgums tā paša iepirkuma ietvaros un tas jau slēgts ar SIA Inchcape Motors Latvia, turklāt nevis par diviem, bet veseliem četriem „paaugstinātas jaudas un caurgājības vieglajiem pasažieru automobiļiem taktiskās grupas transportēšanai ar speciālu aprīkojumu BMW X5 35I”.
Kā rāda šis līgums, četras BMW X5 automašīnas Valsts policijai kopā ir izmaksājušas 194 644 eiro (ar PVN – vairāk nekā 235 tūkstošus eiro). Divas no tām Valsts policijai piegādātas jau 2017. gadā, bet pārējās divas – pērn.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.