Valsts policija vērtē valsts iestāžu darbinieku vēlmi lokdauna laikā kuplā pulkā apmeklēt pārbaudāmus objektus
PIETIEK03.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija sākusi izvērtēt divu valsts iestāžu - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Būvniecības valsts kontroles biroja – darbinieku vēlmi lokdauna laikā kuplā pulkā apmeklēt Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas iznomātas būves, lai veiktu to apskati.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir oficiāli paziņojis, ka 5. novembrī pulksten 11 vēloties veikt izvērtējumu „nekustamā īpašuma (būvju, zemes) ekspluatācijai” Krustabaznīcas ielā. Šīs būves un zeme ir Aizsardzības ministrijas valdījumā un ir iznomātas. Taču nomnieks pēdējā laikā ir kļuvis ministrijai nevēlams, un no tā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs vēlas dažādos veidos atbrīvoties.
Apsekotāju uzskaitījums ir iespaidīgs: iestāde ir norādījusi, ka „apsekošanā piedalīsies:
˗ Inga Klodāne, Centra Apsaimniekošanas departamenta 8. reģionālās pārvaldes vadītāja.
˗ Daina Galaktionova, Centra Vides un poligonu pārvaldības departamenta vadītāja.
˗ Sigvars Zeiberts, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas ekspluatācijas inženieris.
˗ Vilis Students, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris.
˗ Gints Gžibovskis, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas eksperts.
˗ Oskars Kolovza, Centra Būvniecības departamenta Būvniecības realizācijas nodaļas projekta vadītājs.
˗ Ivo Tīss, Centra vecākais referents drošības jautājumos.
˗ Inga Rozīte, Centra Juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta Īpašumu pārvaldības un parādu piedziņas nodaļas vadītāja”.
Papildus šiem astoņiem apsekotājiem pārbaudē ir iecerējis piedalīties arī nezināms skaits Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieku, un tas nozīmē, ka vismaz desmit cilvēku no dažādām mājsaimniecībām lokdauna laikā uzturēsies telpās, kurās gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības noteikumos minēto distancēšanos un minimālo platību vienam cilvēkam.
Valdības pieņemtie lokdauna noteikumi nosaka, ka pat tikai divu mājsaimniecību pārstāvji var tikties, lai nodrošinātu personas aprūpi, lai nodrošinātu atbalstu vientuļai (mājsaimniecībā dzīvo viena) personai un lai vecāki, kuru nepilngadīgie bērni dzīvo citā mājsaimniecībā, varētu tikties ar bērniem (izņemot, ja jāievēro izolācija, mājas karantīna, pašizolācija).
Ministru kabineta pieņemtie Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteic, ka „aizliegts sniegt pakalpojumus un organizēt pasākumus un citas aktivitātes, ja tiek veicināta cilvēku nekontrolēta drūzmēšanās (pulcēšanās), kā arī, ja nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, īpaši attiecībā uz distancēšanās, cilvēku skaita un vienai personai noteiktās minimālās platības prasības nodrošināšanu un kontroles organizēšanu”.
Savukārt Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vispār ir aizliedzis „privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros”.
Valsts policijai tagad līdz 5. novembrim ir jāizvērtē, vai valdības pieņemtie epidemioloģiskās drošības noteikumu lokdauna laikā ir attiecināmi arī uz šādu valsts iestāžu darbinieku vēlmi pulcēties pārbaudāmās telpās, kuras pēdējoreiz ir pārbaudītas tikai mēnesi iepriekš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
