Valsts policija vērtē valsts iestāžu darbinieku vēlmi lokdauna laikā kuplā pulkā apmeklēt pārbaudāmus objektus
PIETIEK03.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija sākusi izvērtēt divu valsts iestāžu - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Būvniecības valsts kontroles biroja – darbinieku vēlmi lokdauna laikā kuplā pulkā apmeklēt Aizsardzības ministrijas valdījumā esošas iznomātas būves, lai veiktu to apskati.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir oficiāli paziņojis, ka 5. novembrī pulksten 11 vēloties veikt izvērtējumu „nekustamā īpašuma (būvju, zemes) ekspluatācijai” Krustabaznīcas ielā. Šīs būves un zeme ir Aizsardzības ministrijas valdījumā un ir iznomātas. Taču nomnieks pēdējā laikā ir kļuvis ministrijai nevēlams, un no tā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs vēlas dažādos veidos atbrīvoties.
Apsekotāju uzskaitījums ir iespaidīgs: iestāde ir norādījusi, ka „apsekošanā piedalīsies:
˗ Inga Klodāne, Centra Apsaimniekošanas departamenta 8. reģionālās pārvaldes vadītāja.
˗ Daina Galaktionova, Centra Vides un poligonu pārvaldības departamenta vadītāja.
˗ Sigvars Zeiberts, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas ekspluatācijas inženieris.
˗ Vilis Students, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris.
˗ Gints Gžibovskis, Centra Apsaimniekošanas departamenta Inženiertehniskās atbalsta nodaļas eksperts.
˗ Oskars Kolovza, Centra Būvniecības departamenta Būvniecības realizācijas nodaļas projekta vadītājs.
˗ Ivo Tīss, Centra vecākais referents drošības jautājumos.
˗ Inga Rozīte, Centra Juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta Īpašumu pārvaldības un parādu piedziņas nodaļas vadītāja”.
Papildus šiem astoņiem apsekotājiem pārbaudē ir iecerējis piedalīties arī nezināms skaits Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieku, un tas nozīmē, ka vismaz desmit cilvēku no dažādām mājsaimniecībām lokdauna laikā uzturēsies telpās, kurās gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības noteikumos minēto distancēšanos un minimālo platību vienam cilvēkam.
Valdības pieņemtie lokdauna noteikumi nosaka, ka pat tikai divu mājsaimniecību pārstāvji var tikties, lai nodrošinātu personas aprūpi, lai nodrošinātu atbalstu vientuļai (mājsaimniecībā dzīvo viena) personai un lai vecāki, kuru nepilngadīgie bērni dzīvo citā mājsaimniecībā, varētu tikties ar bērniem (izņemot, ja jāievēro izolācija, mājas karantīna, pašizolācija).
Ministru kabineta pieņemtie Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteic, ka „aizliegts sniegt pakalpojumus un organizēt pasākumus un citas aktivitātes, ja tiek veicināta cilvēku nekontrolēta drūzmēšanās (pulcēšanās), kā arī, ja nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, īpaši attiecībā uz distancēšanās, cilvēku skaita un vienai personai noteiktās minimālās platības prasības nodrošināšanu un kontroles organizēšanu”.
Savukārt Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vispār ir aizliedzis „privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros”.
Valsts policijai tagad līdz 5. novembrim ir jāizvērtē, vai valdības pieņemtie epidemioloģiskās drošības noteikumu lokdauna laikā ir attiecināmi arī uz šādu valsts iestāžu darbinieku vēlmi pulcēties pārbaudāmās telpās, kuras pēdējoreiz ir pārbaudītas tikai mēnesi iepriekš.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.