Valsts prezidenta apsveikums Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" 24.gadadienā
Raimonds Vējonis21.08.2015.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Pirms divdesmit četriem gadiem – 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šis likums toreiz iezīmēja Latvijas Republikas valstiskās neatkarības faktisko atjaunošanu – tika izbeigts neskaidrais pārejas periods uz pilnīgu valstisko neatkarību.
Latvijas Republikas valstiskā neatkarība nepārprotami tika atjaunota uz 1922.gada 15.februāra Satversmes un valsts nepārtrauktības doktrīnas pamata. Pēc 1991.gada 21.augusta mūsu neatkarības atjaunošanu atzina citas valstis un mēs atgriezām sev tiesības pašiem lemt savus likteņus un būt brīviem.
Toreiz – 1991.gada 21.augustā – skaidri un nepārprotami tika novilktas ģeopolitiskās robežas un iezīmētas mūsu pamatvērtības. Konstitucionālais likums Latvijas Republiku nosaka kā Rietumu kultūrtelpai piederīgu valsti, kuras pamatos ir likta cilvēka cieņa, neaizskaramās cilvēka tiesības, likuma vara un sociālais taisnīgums. Latvijas Republika ir demokrātiska taisnības valsts, kura vērsta uz arvien ciešāku sadarbību un integrāciju ar citām Rietumu valstīm.
Šodien mēs varam būt lepni ar paveikto. Mēs esam sekmīgi atjaunojuši un nostiprinājuši savu valsti, pieaug mūsu labklājība un iespējas, mēs esam atgriezušies starptautiskajā sabiedrībā un kļuvuši par pilntiesīgu Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti. Tikko esam sekmīgi noslēguši mūsu pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Pirms divdesmit četriem gadiem tas viss liktos kā tāls sapnis, bet šodien tas ir paveikts.
Aizvadītais gadsimts mums ir mācījis, ka neatkarība un pašiem sava valsts nav pašsaprotamība. Katrai paaudzei ir jābūt gatavai strādāt kopējam labumam, ieguldīt sevi valsts izaugsmē un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti. Mēs noteikti zinām un katrs varētu nosaukt daudzas lietas, kuras mūsu valstī varētu tikt izdarītas labāk. Tuvojoties Latvijas simtgadei, strādāsim kopīgi, lai mūsu Latvija būtu vēl sekmīgāka un vēl stiprāka!
Leposimies ar mūsu valsti un strādāsim, lai mūsu bērni un bērnu bērni būtu vēl lepnāki par Latviju – mūsu kopīgo valsti!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
