Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku diena! Mēs atzīmējam 1918. gada 18. novembri, kad tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Mēs zinām, ka toreiz nebija viegli. Pirmais pasaules karš bija izpostījis Latvijas zemi, paņēmis daudzus tautiešus un daudzi bija izklīdināti bēgļu gaitās. Mēs arī paši bijām sašķelti – vieniem pietrūka ticības Latvijas neatkarībai, citiem vispirms rūpēja personiskais labums un izdzīvošana tā laika sarežģītajos apstākļos. Tomēr toreiz mūsu valstsvīri spēja vienoties kopīgam darbam Latvijas labā, rīkoties izlēmīgi un saskaņoti. Tā bija apbrīnojama drosme – iestāties par savu neatkarīgu valsti par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem un daudzu neticībai.

Mēs esam šīs drosmes mantinieki. Tādēļ atceramies valsts dibinātājus, kuriem pateicoties mēs varam svinēt paši savas valsts svētkus brīvā un neatkarīgā Latvijā. Mēs nedrīkstam aizmirst viņu vīziju par Latvijas nākotni – tā joprojām ir mūsu svarīgākais orientieris. 1918. gadā par pamatakmeni Latvijas valstij tika likts taisnīgums. Lai viens likums, viena taisnība ir visiem un Latvijas valstī nekad nav vietas apspiešanai un netaisnībai.

Pirms 98 gadiem tika aizdegta neatkarīgās Latvijas liesma, kuru nespēja nodzēst okupācijas varas un kura joprojām deg Latvijas patriotu sirdīs. Nacionālā teātra skatuvi toreiz dekorēja ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu. Lai Latvijas karogs kā mātes villaine sargātu jaunās valsts trauslo neatkarības liesmiņu. Lai Latvijas karogs mūžam atgādinātu pašiem savas valsts un taisnīguma vērtību.

Latvijas karogs mudināja tautiešus trimdā uzturēt prasību pēc taisnīguma un savas valsts, arī pēc tam, kad bija zudušas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Šeit, Latvijā, garajos okupācijas gados, mūsu vidū bija cilvēki, kuriem pietika drosmes pacelt sarkanbaltsarkanos karogus visiem redzamās vietās, lai neļautu sirdīs izdzist neatkarīgās Latvijas liesmai. Pateicoties viņiem, arī mums visiem bija drosme pacelt savu vecvecāku un vecāku glabātos karogus, lai Atmodas laikā prasītu taisnīgumu un neatkarību. Karogi Daugavmalā un uz barikādēm mums deva spēku un ticību atgūt savu valsti.

Dārgā Latvijas tauta!

Šogad atzīmējām 25. gadadienu kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Tas ir iemesls pavaicāt pašiem sev, cik liela šodien ir mūsu drosme? Drosme izlēmīgi rīkoties valstiskuma un attīstības vārdā, apņēmība novērst netaisnību, ja tādu redzam? Drosme turēt augsti paceltu Latvijas karogu, lai tas lepni plīvotu?

Šie divdesmit pieci gadi reizēm ir bijuši grūti un nežēlīgi, un tomēr – arī ražīgi un attīstoši. Atskatoties pagātnē, varam teikt, ka esam sasnieguši daudz. Varam baudīt iespējas, par kurām, stāvot sadevušies rokās Baltijas ceļā, tikai sapņojām. Esam kļuvuši par dalībvalsti pasaules spēcīgākajās un prestižākajās organizācijās. Šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, varam paļauties uz sabiedroto atbalstu, kas Latvijai tik ļoti pietrūka Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Un tomēr, ikdienā nereti ir brīži, kad zaudējam ticību Latvijas valsts dibinātāju ideāliem un līdz ar to arī pašai Latvijas valstij. Savu ikdienas rūpju pārņemti, mēs reizēm pazaudējam savus svarīgākos orientierus. Šo zudumu, savukārt, veicina un izmanto tie, kuri nevēlas stipru un par sevi pārliecinātu Latviju.

Mēs pārlieku bieži aizmirstam, cik lieliski, pašaizliedzīgi un patriotiski cilvēki dzīvo mums līdzās. Mūs iedvesmo tie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – ar saviem talantiem, uzņēmumiem, un sasniegumiem. Taču ne mazāk spēka mums dod ļaudis, kas ikdienā godprātīgi dara savu darbu, audzina bērnus un rūpējas par saviem tuvajiem – bieži neprasot, kas “man par to būs”. Ikdienas skrējienā mums reizēm vajag pacelt galvu un palūkoties apkārt, lai saprastu: mums līdzās dzīvo lieliski cilvēki, Latvijas cilvēki, ar kuriem varam būt lepni.

Atbalstīsim viens otru. Postošs negatīvisms ir problēma, kas vispirms ir jāpārvar ikvienam pašam sevī. Patriotisms ir katra cilvēka izvēle un atbildība. Bet sabiedrībai kopumā šobrīd ir ļoti vajadzīga līderība – spēja skaidri nosaukt pastāvošās problēmas, apzināties valsts attīstībai nepieciešamos mērķus un uzņemties atbildību un vadību, lai šos mērķus sasniegtu. Iedvesmojošiem līderiem ir jābūt politikā, pašvaldībās, uzņēmēju, zinātnieku un visu nozaru vidū.

Mums ir vajadzīgi līderi, kas spētu mūs iedvesmot sasniegumiem. Tā vietā mēs redzam, ka dažbrīd sabiedrībai netiek pietiekami skaidroti valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi, tādējādi radot augsni neizpratnei, neapmierinātībai un dažādām sazvērestības teorijām.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijas iedzīvotājus šķeļ pārlieku atšķirīgs labklājības līmenis. Sociālā nevienlīdzība ir tā netaisnība, kuru solīja nepieļaut Latvijas valsts dibinātāji 1918. gada 18. novembrī. To novērst ir mūsu pienākums.

Eiropas Savienībā jau kādu laiku tiek runāts par “vairāku ātrumu Eiropas” izveidošanās bīstamību. Mēs pašu mājās savukārt nedrīkstam noskatīties, kā veidojas “vairāku ātrumu Latvija”, kā turpina pieaugt plaisa starp pārtikušajiem un trūcīgajiem, starp pilsētām un laukiem. Sociālā vienlīdzība ir svarīgs priekšnoteikums mūsu valsts drošībai. Katrs nams, katra dzimtā sēta būs drošāka, ja visi mūsu cilvēki izjutīs valsts rūpes par savu labklājību, par pieejamu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību, par atbalstu jaunajām ģimenēm un senioriem.

Latvijas nākotnes pamats ir radošas pieejas, jauni atklājumi, mūsu ekonomikas konkurētspēja un droša uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem ir jājūtas Latvijā kā mājās, veicinot labklājību un ražīgu darbu. Vienlaikus valstij kopā ar uzņēmējiem ir jānodrošina, lai ekonomikas izaugsme nestu labumu arī tiem, kam klājas visgrūtāk. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Tautieši!

Es vēršos pie visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijai piederīgajiem ārpus mūsu zemes robežām. Pie mūsējiem, kuri pieder brīvas Latvijas tautai, lai kāda būtu viņu etniskā izcelsme, izglītība vai ienākumi. Mūs vieno ticība neatkarīgai Latvijas valstij, apņemšanās ievērot cilvēka tiesības, latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālās kultūras tradīcijām.

Mēs varam paveikt ļoti daudz, ja būsim vienoti un saliedēti. Mums ir viens mērķis, tāpēc mums jāspēj sadarboties vienam ar otru. Latvija plauks, ja tās cilvēki būs pieraduši strādāt kopīgi, uzticēties un sniegt palīdzīgu plecu cits citam, uzslavēt un lepoties, nevis apsmiet un noniecināt viens otru. Mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību savās attiecībās. Tas, vai būsim cilvēcīgi un atbildīgi cits pret citu – politiķi pret vēlētājiem, ierēdņi pret iedzīvotājiem, priekšnieki pret saviem padotajiem, ir ķīla Latvijas nākotnei.

Jau pēc diviem gadiem atzīmēsim Latvijas neatkarības pirmo simtgadi. Šajā laikā ir pārdzīvotas grūtības, izcīnītas smagas cīņas un nesti lieli upuri. Katra Latvijas cilvēka biogrāfija, katras ģimenes vēsture ir savijusies ar mūsu valsts likteņiem – sarežģītiem un grūtiem, pretrunīgiem un sāpīgiem. Šodien mēs atskatāmies uz tiem, noliecam galvu aizgājušo paaudžu priekšā. Katrs no mūsu senču un tuvinieku grūtajiem likteņiem ir kā zvaigzne tajā zvaigznājā, kurš veido mūžīgo Latviju. 

Pagātnes cīņas un darbi nav bijuši velti. Ir gūti lieliski panākumi, ir darīts daudz pašaizliedzīga darba, ir sasniegtas lielas, pat dižas uzvaras. Mēs divreiz viena gadsimta laikā esam izcīnījuši savu neatkarību. Latvija šodien ir drošāka un stabilāka nekā jebkad agrāk. 

Tādēļ, atskatoties uz paveikto un domājot par nākotni, mums jātur augstu paceltu Latvijas karogu – mūsu taisnības un drosmes karogu. Taisnīgums ir ielikts mūsu valsts pamatos, tas veido Latvijas ģenētisko kodu. Savukārt drosme ir nepieciešama, lai cīnītos un aizstāvētu. Un tā ir vajadzīga, lai radītu kaut ko jaunu un aizraujošu.

Mēs visi lepojamies ar savu tautiešu sasniegumiem.  Mūs apskauž par to, ka no tik mazas valsts nākuši tik daudz talantīgu cilvēku, kuru paveiktais izskanējis visā pasaulē un kurus apbrīno miljoni.

Turpināsim veidot visi kopā mūsu ideālo Latviju! Valsti, kas ir kultūras tradīcijās, stiprās dzimtās un dabas spēkā balstīta, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta. Valsti, kuras iedzīvotāji dzīvo mierā un pārticībā. Valsti, kurā valda taisnība.

Šovakar svinēsim iespēju pašiem piedalīties savas valsts veidošanā. Gribu pateikt jums milzīgu paldies par jūsu laba vēlējumiem Latvijai, par jūsu domām un darbiem mūsu valsts labā. Svinēsim ar drošu pārliecību par spožu nākotni Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...