Valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām
Raimonds Nipers25.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VID dati liecina, ka vidēji 2024. gadā bija 809 tūkstoši darba ņēmēju. CSP dati liecina ka 2024. gada 4. ceturksnī valstī sabiedriskajā sektorā bija 288 tūkstoši darba vietas, kur 237 tūkstoši ir nodarbināti publiskajā sektorā. Un 2024. gadā atalgojumā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie ir saņēmuši 6,2 miljardus eiro. Vēl būtu jāpieskaita šo darbinieku uzturēšanas izdevumi, kas būtu vidēji 2,4 miljardi eiro.
Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas - tās strādā sevis uzturēšanai. Tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošina viņu eksistenci, Tāpēc tiek veikta datu falsifikācija. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem.
Katrreiz diskutējot par valsts sektorā nodarbināto skaita samazināšanu, ierēdņi uzreiz piemin ugunsdzēsējus, policistus un skolotājus… kuru faktiskais skaits ir mazs un kuru pietrūkst.
Eiropas Savienībā sabiedriskajā sektorā vidēji nodarbināto attiecība:
82 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 iedzīvotājiem,
174 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Latvijā sabiedriskajā sektora nodarbināto skaita attiecība:
154 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecība uz 1000 iedzīvotājiem,
362 - sabiedriskajā sektorā nodarbinātie attiecībā uz 1000 nodarbinātajiem.
Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru var secināt, ka valsts sabiedriskais sektors ir nesamērīgi liels. Salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības.
Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina par vismaz apmēram 90 000 darba vietām. Samazinot sabiedrisko sektoru līdz ES līmenim, ekonomija būtu vidēji 2,8 miljardi eiro gadā, bet, šos darbiniekus integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē. Fiskālais efekts varētu būt ap 5 miljardiem eiro gadā.
Neveicot strukturālas reformas sabiedriskajā sektorā, īpaši pašvaldībās, Latvijai kā valstij nepastāv iespēju kļūt par labklājīgu valsti.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.