Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā par ārkārtīgi zemu cenu – tikai 3,85 eiro gabalā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās farmācijas uzņēmuma Grindeks akcijas. Pašlaik Ministru kabinets nolēmis pamēģināt šīs nesaimnieciskās rīcības sekas kompensēt uz uzņēmuma lielākā akcionāra Kirova Lipmana rēķina, kurš neesot izteicis valdībai piedāvājumu šīs akcijas atpirkt, taču Pietiek rīcībā esošie valdības dokumenti uzskatāmi rāda, ka attiecīgajā laikā Ministru kabinets nemaz nebija devis tiesības šīs akcijas kādam pārdot un Privatizācijas aģentūrai, kura tagad tiesājas ar K. Lipmanu, kurš neesot piedāvājis atpirkt akcijas, šo akciju nemaz nav bijis.

Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta 2016. gada 26. septembra rīkojums, saskaņā ar kuru par ārkārtīgi zemu cenu tika pārdota valstij piederošā Grindeks akciju pakete, joprojām skaitās ierobežotas pieejamības informācija. Taču nu atklātībā nonākuši vairāki ierobežotas pieejamības dokumenti, kas atklāj, ar kādu pamatojumu tika veikts šis „darījums” un cik „nopietni” aprēķini pirms tā tikuši veikti.

M. Kučinska un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena parakstītā Ministru kabineta 2016. gada 26. septembra rīkojuma „Par akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumiem” publiski pieejamā daļa arī tagad, divus gadus vēlāk, ir ļoti lakoniska:

„Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 142. panta pirmo daļu, apstiprināt valstij piederošo 219 780 akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumus (pielikums (ierobežotas pieejamības informācija)).”

Līdz šim skaidri bija zināmas tikai šī rīkojuma sekas: 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu. Lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Oficiālais Ekonomikas ministrijas skaidrojums par šo „darījumu” līdz šim ir bijis ļoti formāls: „Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš Ministru kabineta akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus.”

Tāpat valsts akciju paketes pārdevēji publiski bija īpaši norādījuši, ka „valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu”. Savukārt par to, kāpēc akcijas vajadzēja pārdot tieši tobrīd un izvēlēties tik zemu sākumcenu, ir centies klusēt gan M. Kučinskis, gan A. Ašeradens.

Tagad atklātībā nonākuši dokumenti par to sniedz lielāku skaidrību. Kā rāda līdz šim no sabiedrības slēpti Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi, tieši M. Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs A. Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.

Akciju pārdošanai acīmredzami nav ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā ir vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – „80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 euro par vienu akciju”.

Tā nu arī kā Grindeks akciju valsts paketes sākumcena noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro. Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī nav uzņēmusies.

Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija nolēma, ka šajā lietā varētu mēģināt atrast kādu grēkāzi.

Rezultātā, kā rāda vēl viens ierobežotas pieejamības dokuments – valdības pagājušā gada 21. februāra sēdes protokola slepens izraksts, ministri nolēma, ka varētu mēģināt patiesāties ar Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

Līdz ar to M. Kučinska valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesūdzēt tiesā K. Lipmanu un F. Lipmanu un piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.

K. Lipmanam un viņa dēlam tiek pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču... izrādās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība pieņēma rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozīmē, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģina piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, kuras... valsts tobrīd nemaz nav bijusi tiesīga pārdot un arī nav vēlējusies to darīt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...