Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais padomju tiesnesis, tagadējais Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un bijusī komuniste, tagadējā Egila Levita padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte ir tikai labāk zināmie, bet nebūt ne vienīgie padomju okupācijas varas kolaboranti pašreizējā valsts prezidenta kancelejā. Par vēl diviem vēsta šis fragments no jaunās grāmatas „Valstsgribis”

“– Vai iespējams vispārējs izlīgums starp latviešu tautas lielo vairumu, kuru jūs uzskatāt par režīma upuriem, un bijušā padomju režīma balstiem?

– Ir skaidri jānodala vainas jautājums no krimināltiesiskās amnestijas un politisko ierobežojumu atcelšanas jautājuma. Jautājums par bijušo padomju režīma balstu nodarījumu tautai un viņu vainu ir politiskas un ētiskas dabas jautājums. Vainas atlaišana nav kolektīva, bet gan individuāls akts, kas iespējams tikai starp diviem konkrētiem cilvēkiem: nodarītāju un upuri. Nodarītājam vaina ir jāatzīst, bet upurim jāpiedod. Neviens nevar “piedot” upura vārdā. Arī “grēku piedošana” katoļu baznīcā nozīmē tikai vainas piedošanu “divpusējās attiecībās” starp vaininieku un Dievu, bet nevis starp vaininieku un upuri vai pat visu sabiedrību. Būtu grūti iedomāties likumu, kolektīvu paktu vai vienošanos, ar ko vispārēji un abstrakti tiktu atlaista varmācīgā padomju režīma balstu vaina. Atlaist vainu, noteikt, ka viņi turpmāk visiem obligāti būs jārespektē, – tas nav valsts vai kādas partijas, vai organizācijas varā.”

Egils Levits intervijā bijušajai padomju okupācijas režīma kolaborantei Sarmītei Ēlertei, kura tagad ieņem viņa padomnieku biroja vadītājas amatu un savu kolaborāciju nekad nav ne atzinusi, ne nožēlojusi, “Diena”, 1997. gads

“Izvērtējot Jūsu uzdoto jautājumu būtību, atzīstams, ka pieprasītās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē.

Ņemot vērā, Jūsu izrādīto interesi par valsts prezidenta aicinātajiem darbiniekiem, paskaidrojam, ka personāla izvēles kritēriji ir balstīti uz profesionalitāti un kvalifikāciju attiecīgajā jomā, nozīmīga ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar valsts prezidentu. Arī citu Kancelejas darbinieku atlase tiek veikta, ņemot vērā īpašos drošības un savstarpējās uzticības apsvērumus.”

Šī ir Andra Teikmaņa – padomju okupācijas varas kolaboranta, izbijuša padomju tiesneša un milicijas izmeklētāja, kuru valsts prezidents Egils Levits iecēlis par savas kancelejas vadītāju, – oficiālā atbilde uz jautājumu: cik padomju okupācijas varas kolaboracionisti/kolaboranti atbilstoši “nācijas tēva” dažus gadus atpakaļ izteiktajam raksturojumam, kritērijiem un aprakstam pašlaik ir pieņemti darbā Valsts prezidenta kancelejā un kurus no šiem padomju okupācijas varas kolaboracionistiem/kolaborantiem darbā ir uzaicinājis tieši Egils Levits.

Te, protams, vietā ir jautājums – kāpēc. Kāpēc tik jokaini rīkoties? Kāpēc atbildēt ar primitīvu, kaut ierēdnieciskos vārdos izteiktu – ejiet ratā?! Kāpēc radīt problēmas pašam sev un, galvenais, savam augstajam priekšniekam – valsts galvam? Kāpēc nemēģināt kaut ko atbildēt pēc būtības? Vismaz vispārzināmus faktus? To, ko nekādā veidā nav iespējams noklusēt?

Ja nepieļaujam iespēju, ka Valsts prezidenta kancelejas vadītājs paklusām nodarbojas ar sabotāžu, riebjot savam patronam un ar šādu izvairību tīši radot aizdomas par to, ka valsts prezidenta savāktajā komandā komunistiskie kolaboranti acīmredzot čum un mudž, tad izskaidrojums var būt viens – šī atbilde ir saskaņota ar Egilu Levitu, kurš licis nodot: atšujieties pa labam, šī ir mana kanceleja, un šeit viss notiek pēc maniem noteikumiem! Es zinu, kā ir pareizi! (Un mēs taču vēl atceramies, ko par ieradušos “mesiju” stāstīja bijušais “Rīgas pils” darbinieks.)

Taču, rau, tā tomēr nav Egila Levita personiskā kanceleja. Tā ir Latvijas Republikas Valsts prezidenta kanceleja – un līdz ar to ne visu, ko “nācijas tēvam” un viņa padotajiem tās sakarā gribētos neatklāt vai padarīt nebijušu, patiešām izdodas noslēpt. Ar to vien, ka par Andra Teikmaņa okupācijas perioda darbavietu padomju milicijas vietā tiek uzdota tolaik neeksistējoša “policija”, nevienu apkrāpt neizdodas – un tāpat arī arhīvu datus izdzēst nav iespējams.

Lūk, Nacionālā arhīva izziņa Nr. LVA-6.2.2/L-11/3113, kas datēta ar 2021. gada 25. martu un vēsta par vēl vienu komunistisko kolaboranti Egila Levita paspārnē – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieci administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgo sekretāri, mākslas vēsturnieci Ramonu Umbliju:

“Ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas biroja 1976. gada 15. aprīļa sēdes lēmumu (protokols Nr. 8) apstiprināts Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas LKP pirmorganizācijas 1976. gada 17. februāra lēmums (protokols Nr. 4) par Umblijas Ramonas Artura meitas, dz. 1950. gadā, uzņemšanu PSKP par biedru.”

Turklāt, iespējams, vēl iznīcinošāka ir lakoniskās Nacionālā arhīva izziņas otrā rindkopa:

“Ziņas par Umblijas Ramonas Artura meitas izstāšanos no Padomju Savienības Komunistiskās partijas LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona 1989.–1991. gada biroja sēžu protokolos un 1989.–1991. gada no PSKP izstājušos biedru kartēs un uzskaites kartītēs nav atrastas.”

Tas nozīmē – tagadējā Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, kas Egila Levita azotē rūpējas par neatkarīgās Latvijas simboliku, kaut kā ir “piemirsusi” no komunistiskās partijas izstāties, bet pirms tam vairāk nekā desmit gadus ir pavadījusi ja ne ar sarkano zvaigzni, sirpi un āmuru pierē, tad sirdī noteikti. Jā, tieši sirdī – jo savu komunistes pārliecību vai vismaz bailīgu gatavību vienmēr rēķināties ar priekšniecības viedokli Ramona Umblija ir demonstrējusi vēl pat Atmodas laikā.

“1988. gada 8. maijā, atbrīvojot skatu uz Latvijas Republikas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapa vietu, tikām pie krimināllietas. Kompartijas sekretāre Ramona Umblija kliedza, ka tie koki tur nevienu netraucēja…” tagad atminas Andris Pauls-Pāvuls, viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem.

Kas tieši tur notika, un kāda tieši tajā bija loma toreizējai Latvijas PSR Mākslinieku savienības komunistiskās partijas pirmorganizācijas sekretārei Ramonai Umblijai? Intervijā jau sen neiznākošajam žurnālam “Playboy” Andris Pauls-Pāvuls 2014. gadā stāsta:

“1988. gada 8. maijā Kultūras fonda izsludinātajā kapu sakopšanas talkā mēs, četri domubiedri, nolēmām tikt galā ar kokiem, kas Meža kapos bija aizstādīti priekšā Jāņa Čakstes piemineklim. Pieteicāmies Kultūras fondā talkot, bet citiem pa “kluso telefonu” palaidām ziņu, ka fonds atļāvis “pa īstam” sakopt Čakstes pieminekli.

Sagādājām zāģus, cirvjus, saradās talcinieki. Nevienam neienāca prātā, ka tas varētu nebūt atļauts. Dažu stundu laikā visas liepas un vilkābeles bija gar zemi. Nākamajā dienā, 9. maijā, padomju kara veterāni nāk uz Meža kapiem un tur tajā komunāru alejā ierauga skatu, ko visu padomju laiku nav redzējuši!

Tad mani darbā aizturēja un ierosināja krimināllietu par vērtīgu koku iznīcināšanu. Taču mēs četri bijām gatavojušies un devām aptuveni šādas liecības: bijām pieteikušies grābt lapas, kas tie citi, nezinām – droši vien citas Kultūras fondā pieteiktās grupas. Vēl šodien atceros, kā fonda vadītāja Ramona Umblija bļāva, ka esam fondu palikuši zem sitiena…”

Valsts heraldikas komisija, kurā Ramona Umblija ieņēmusi priekšsēdētāja vietnieka posteni, veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti. Zinot pagātnes notikumus, patiesībā grūti iedomāties amatu, kurā kolaborantes atrašanās būtu, bez aplinkiem runājot, zaimojošāka.

“Pēc Karoga manifestācijas 1988. gada 16. jūlijā uzsākām interesēties par karoga ražošanas iespējām. Grupā apspriedām iespējas pašiem uzsākt karoga šūšanu vairumā. Lai saņemtu atļauju to darīt, mūsu pārstāvji devās uz Padomju Kultūras fonda Latvijas republikānisko nodaļu Aspazijas bulvārī. Šeit, runājot par karoga izmēriem, Ramona Umblija atkal izpaudās – kā gan tas izskatīsies, ka mūsu karogs blakus LPSR un PSRS karogiem būs lielāks?” atminas Andris Pauls-Pāvuls…

Bet varbūt mēs kaut ko esam palaiduši garām? Varbūt ir bijis brīdis, kad komuniste un kolaborante – atbilstoši viņas tagadējā patrona Egila Levita publiski minētajiem kritērijiem – Ramona Umblija savu ilggadējo komunistisko karjeru ir atzinusi un nožēlojusi? Publiski avoti neko tādu neuzrāda, tāpēc jāpajautā pašai uzcītīgajai kolaborantei valsts prezidenta paspārnē:

“Tā kā manis pašlaik rakstītajā grāmatā “Valstsgribis” tiks skarta arī tēma par padomju okupācijas varas kolaborantu darbību Valsts prezidenta kancelejā, esiet tik laipna un sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūs esat izstājusies no Padomju Savienības Komunistiskās partijas? Ja jā, kad un kādā formā tas notika? Vai Jums ir kādi dokumentāli pierādījumi izstāšanās faktam (iesniegums partijas pirmorganizācijai, partijas pirmorganizācijas protokols u. tml.)?

2) Vai atbilstoši pašreizējā valsts prezidenta publiskajiem uzstādījumiem kolaborācijas tēmas sakarā Jūs esat publiski paudusi patiesību par savu darbību PSKP? Ja jā, kur es varētu iepazīties ar Jūsu publiskiem izteikumiem šai sakarā?

3) Vai atbilstoši pašreizējā valsts prezidenta publiskajiem uzstādījumiem kolaborācijas tēmas sakarā Jūs esat publiski paudusi nožēlu par savu darbību PSKP kopš 1976. gada? Ja jā, kur es varētu iepazīties ar Jūsu publiskiem izteikumiem šai sakarā?

4) Vai Jūs, ņemot vērā Jūsu darbību PSKP kopš 1976. gada, sevi atzīstat par padomju okupācijas varas kolaboranti? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.”

Atbilde uz šiem nosūtītajiem jautājumiem daiļrunīgi tā arī netiek saņemta. Bijusī centīgā padomju kolaborante klusē.

Bet ko nu daudz par kolaboranti Ramonu Umbliju, ja viņas priekšnieks, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs, izrādās tieši tāds pats izbijis PSKP biedrs un kolaborants, tikai nedaudz kautrīgāks. Viņš, paša vārdiem izsakoties, kompartijā esot bijis, bet “nosacīti” – bijušo Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas slavinātāju Padomju Latvijas tautai, tagad Latvijas Republikas heraldikas jautājumu lēmēju nekas neraksturos labāk kā paša skats uz tā laika norisēm:

“Es nosacīti biju. Es iestājos tajā brīdī, kad vairs nevajadzēja īsti iestāties. Tā bija Mākslinieku savienības tāda vajadzība toreiz… tas bija kāds astoņdesmit astotais gads laikam. Bet es pat neatceros, vai mani vispār apstiprināja… teorētiski es varētu būt bijis kādu gadu…

Jā, mēs toreiz kopā viena daļa, kas bija vadībā tur – Savienībā… mēs uzrakstījām, ka mēs izstājamies… Tas bija kāds astoņdesmit devītais… es nevaru tik precīzi pateikt… mēs bijām kopā tur sekretariāts, kas bija Mākslinieku savienības vadībā, – gan Džemma Skulme, gan vēl, kas tur bijām… tad mēs kopā uzrakstījām, lai izskata bez mūsu klātbūtnes…

Tajā laikā, kad mums bija diezgan liels svars – Mākslinieku savienībai, tāpat kā Rakstnieku… Rakstnieku savienībā tur visa vadība bija, gandrīz visi… lielā daļa bija… Mums tā partijas komiteja bija – tie visādi vecie pensionāri. Tad nu bija tāds lēmums, ka arī mums, kas bija tie jaunākie, ka vajadzētu iestāties… lai mums būtu vieglāk. Tas nav tik svarīgi, tas nav nekas slēpjams, tā tas fakts bija… bet tas varētu būt apmēram viens gads.

Tas bija tas pārmaiņu laiks. Tad ātri viss mainījās, un pēc tam tad tas viss likās jau nevajadzīgi, bet tas bija tas brīdis, kad likās, ka tas var dot kaut kādas zināmas iespējas kaut ko vairāk darīt. Jo mums jau toreiz radošajās savienībās vismaz Rakstnieku un Mākslinieku savienībai bija diezgan augsts prestižs, un runāt ar to Centrālkomiteju bija salīdzinoši vienkāršāk. Tagad tas varbūt izklausās naivi…

Nu mums tā gluži nebija, savienībā… vienīgais, ko es atceros, ka Iltneru neapstiprināja par rektoru tādēļ, ka viņš nebija partijā, bet tas bija Akadēmijas rektors… to es atceros no tiem laikiem. Mums partijas komitejā bija praktiski visi, kas aktīvi strādāja, – gan Zālīte utt. … Tajā brīdī šķita, ka tam būs lielāka nozīme, ka varēsim brīvāk kaut ko darīt… bet tas laiks gāja tik ātri uz priekšu, ka tas izrādījās lieki… Un tūlīt mēs arī nolikām tās apliecības… gada laikā. Nu, tāda tā situācija.”

Lieki meklēt, kur un kad šis kolaborants būtu nožēlojis un atzinis savu darbību okupācijas varas labā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....