Var draudēt pasažieru sabiedrisko pārvadājumu sistēmas sabrukums vairākās maršrutu tīkla daļās
Genrihs Peršteins*13.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autotransporta direkcijas (ATD) lēmums lauzt līgumu ar AS "Nordeka" par pasažieru pārvadājumiem maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda" nozīmē ne tikai to, ka pasažieriem dažus gadus būs jāsamierinās ar līdzšinējo pārvadātāju un vecajiem autobusiem, bet arī miljonos mērāmiem zaudējumiem valsts budžetam un, iespējams, pasažieru sabiedrisko pārvadājumu sistēmas sabrukumu vairākās maršrutu tīkla daļās arī citur Latvijā.
"Nordeka" par riskiem ir brīdinājusi ATD, esam rakstījuši vismaz četras vēstules, taču nav ne atbildes, ne reakcijas. Izskatās, ka lēmumu pieņēmēji uzvedas gluži kā "Mērnieku laiku" Švauksts, kurš lauzītā vācu valodā bravurīgi pauda savu attieksmi pret naudu "Finf rubel so vai so" - tātad, vienalga, pieci rubļi uz vienu vai otru pusi. Atšķirība tikai tā, ka ATD gadījumā runa ir par miljoniem eiro valsts naudas.
Kā viss sākās?
AS "Nordeka," kas ir viens no vadošajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā, uzvarēja ATD izsludinātajā konkursā par reģionālajiem pārvadājumiem maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda". 2021. gada aprīlī "Nordeka" un ATD noslēdza iepirkuma līgumus par pārvadājumiem abās daļās, pakalpojuma sniegšanu bija paredzēts uzsākt 2022. gada 1. jūlijā.
Taču tad Covid-19 pandēmijas dēļ finansējuma piesaiste kļuva izteikti apgrūtināta un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka piegādāt jaunos autobusus atbilstoši noslēgtajam līgumam plānotajā laikā neizdosies, jo tik īsā laikā neviens ražotājs tos vairs nevarēja piegādāt, ko "Nordeka" attiecīgi nespēja ietekmēt. Līdzīga situācija šobrīd veidojas arī citiem pārvadātājiem, kuri 2023. gada sākumā noslēdza ilgtermiņa līgumus par pārvadājumiem citās tīkla daļās. Cita starpā jāmin, ka līgumu noslēgšanās procesā ATD ņēma vērā globālās situācijas sekas un piešķīra pārvadātājiem garāku sagatavošanās termiņu, nekā to paredzēja iepirkuma nolikums.
2022. gada jūnijā ATD un "Nordeka" noslēdza grozījumus abos līgumos, un saskaņā ar tiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšana bija jāuzsāk vienu gadu vēlāk, proti, 2023. gada 1. jūlijā. "Nordeka" gan lūdza tikai 5 mēnešu pagarinājumu, bet ATD piešķīra 12 mēnešus. Abās maršrutu tīkla daļās pakalpojumus turpināja sniegt līdzšinējais pārvadātājs - AS "CATA".
Taču tad sākās lēmumu pārsūdzības, "CATA" vērsās ar prasījumiem Administratīvajā rajona tiesā. Sākotnēji tiesvedība ritēja "Nordekai" labvēlīgi, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams noraidīja "CATA" lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, ar kuru tiktu apturēta starp ATD un "Nordeka" abu noslēgto iepirkuma līgumu grozījumu izpilde, līdz spēkā stājas spriedums, kā arī nolēma izbeigt tiesvedību par "CATA" pieteikumu daļā par starp ATD un "Nordeka" noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. "CATA" šo nolēmumu pārsūdzēja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kas atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu.
Augstākās tiesas Senāts cita starpā atzina, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ietekmēja ekonomisko situāciju, tostarp transportlīdzekļu ražošanu un tirdzniecību, pārvadājumu izmaksas, kā arī finansēšanas pakalpojumus un to pieejamību. Lai arī risku apzināšanās un novērtēšana vispārīgi ir pretendentu atbildība, iesniedzot piedāvājumus, divu tik būtisku ietekmējošu faktoru – pandēmija un karš – vienlaicīga ietekme varētu pārsniegt sagaidāmo risku pat ar vispiesardzīgākajiem aprēķiniem. Šie apstākļi nostādīja pasūtītāju situācijā, kurā bija jāizvērtē, kāds būtu tiesisks un visas intereses līdzsvarojošs lēmums apstākļos, kad laiks nenovēršami jau ir gājis uz priekšu.
ATD regulāri atgādināja par līgumu izpildes termiņiem un pieprasīja atskaites par sagatavošanos līgumu izpildei, lai sāktu sniegt pakalpojumus ar 01. jūliju. Par to "Nordeka" regulāri un savlaicīgi sniedza informāciju ATD un labticīgi turpināja sagatavošanās darbus, veica ieguldījumus 12 miljonu EUR apjomā autobusu iegādē un aprīkošanā un tos atrādīja ATD, saņemot apstiprinājumu, ka uzņēmums ir sagatavojies pārvadājumu veikšanai, ievērojot vienošanās noteikto datumu - 30. aprīli.
Taču tiesāšanās vēl nebija galā, Administratīvajā rajona tiesā ar prasību vērsās SIA "Tukuma auto", lietas apvienoja, izskatīja, un 2023. gada martā Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pasludināja spriedumu - grozījumus līgumos starp ATD un "Nordeka" atzina par spēkā neesošiem. Savukārt par "Nordekas" kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt tiesvedību.
2023. gada 8. maijā Administratīvās rajona tiesas spriedums stājās spēkā, un grozījumi "Cēsu" un "Limbažu Siguldas" līgumos tika atzīti par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža.
Tomēr būtiski ir ņemt vērā Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā izteikto secinājumu, proti, Administratīvās rajona tiesas sprieduma motīvu daļā ierakstītajam teikumam par pienākuma uzlikšanu lauzt (izbeigt) iepirkuma līgumus nav saistoša spēka attiecībā uz pasūtītājas ATD tālāko rīcību attiecībā uz iepirkuma līgumiem, savukārt ATD jānovērtē aktuālā tiesiskā situācija pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Kādas sekas sagaidāmas?
Uzreiz jāsaka – nekas labs nav gaidāms ne uzņēmumam, ne pasažieru pārvadājumu nozarei, ne pasažieriem, ne valsts budžetam un nodokļu maksātājiem.
Runājot par uzņēmumu, jānorāda, ka jaunie autobusi stāv stāvlaukumos un peļņu nenes, to iegādē ieguldīti 12 miljoni EUR, jāmaksā procenti bankām, apdrošināšana utt. Tāpēc pastāv būtiski riski, ka zaudējumu rezultātā "Nordekai" teorētiski var iestāties maksātnespēja. Darīsim visu iespējamo un neiespējamo, lai tā nenotiktu, taču ir jāapzinās arī šādi draudi .
Runājot par nozari, – ja "Nordeka" nespēs pildīt saistības, iedzīvotāji nesaņems pasažieru pārvadājumu pakalpojumu maršrutu tīkla daļās "Pierīga," kur ir būtisks pārvadājumu apjoms, un "Bauska". "Pierīgā" pakalpojumu nodrošina trīs uzņēmumu apvienība, un, no tās aizejot vienam dalībniekam, pakalpojumu vairs nebūs iespējams nodrošināt. Kā ATD risinās jauno krīzi – nav saprotams.
Jānorāda arī, ka jau ir apstrīdēti darbības uzsākšanas pagarinājumi vēl septiņās maršrutu tīkla daļās. Tā kā atkāpes no iepirkuma nolikuma ir analogas tām, kas bija "Nordekai", tad šķiet, ka iestāsies domino efekts... Labs jautājums, vai rezultātā vispār būs uzņēmumi, kas pēc "CATA" termiņa notecējuma spēs kvalificēties jaunajā konkursā.
Runājot par pasažieriem, viņus pašlaik pārvadā un vēl dažus gadus pārvadās "CATA" autobusi, kas, protams, ir novecojuši un neatbilst tām prasībām, kuras tika paredzētas nolikumā un kuras izpildītu "Nordekas" jaunie autobusi. Šāda situācija, ievērojot jauna iepirkuma norises termiņus un līgumu sagatavošanās termiņus, varētu turpināties vēl līdz pat 3-4 gadiem.
Runājot par valsts budžetu, vispirms jānorāda, ka "CATA" pārvadājumi ar vecajiem zemākas kvalitātes autobusiem izmaksā dārgāk un starpība tiks segta no valsts budžeta. Vienā gadā pārmaksa sastādīs aptuveni 1,6 miljonus EUR, četros gados tie būs 6,4 miljoni EUR, pieņemot, ka dīzeļdegvielas cena paliek šā brīža līmenī un to nevajadzēs indeksēt, ko pieļauj pašreizējie ATD īstermiņa līgumi un kas savukārt nav paredzēts desmitgadīgajos līgumos.
Novecojuši ir ne tikai autobusi, bet pat kases aparāti - "CATA" turpināja izmantot ELKLITA BSA-5, kurus pārvadātāji drīkstēja lietot tikai līdz 2021. gada 31. decembrim. Valsts ieņēmumu dienests ir apstiprinājis, ka šādus aparātus vairs lietot nedrīkst, taču līdz šim "CATA" ir turpinājusi likuma ignorēšanu.
No valsts budžeta var nākties atlīdzināt arī zaudējumus "Nordekai", kas izpildīja līguma noteikumus laikā, kad tie bija spēkā. Desmit gados negūtā peļņa un citi tiešie zaudējumi rēķināmi vairāk nekā 6 miljonos EUR. ATD kā pasūtītājs ir atbildīga par noslēgtajiem līgumiem un to grozījumiem, tā nav atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas, ja pati nolemj izbeigt līgumu darbību pirms termiņa.
Visbeidzot, nav šaubu, ka nākamajā konkursā, ko ATD sola sludināt maršrutu tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda" valstij nāksies pirkt pakalpojumu jau krietni dārgāk, jo šī brīža tirgus tendence ilustrē to, ka autobusu cenas turpina pieaugt, vēl būtiskāk pieaug nepieciešamība kāpināt darbinieku atalgojumu, jo sevišķi, ja runā par autobusa vadītājiem un tehnikas remontu veicējiem.
Vai pastāv izeja?
Jā, situāciju joprojām ir iespējams atrisināt, ja vien lēmumu pieņēmējiem ir griba to darīt. Jāsecina, ka jaunajai ATD vadībai gan tādas nav. Vēl paliek cerība uz Sabiedriskā transporta padomi, kuras funkcijās ir strīdu risināšana sarunu ceļā. Ceram, ka Sabiedriskā transporta padome, līdzīgi ATD, nepeldēs pa straumi, bet ķersies pie būtisku risku novēršanas sabiedriskā transporta sistēmas normālai funkcionēšanai, kā arī nepieļaus ievērojamus zaudējumus un kaitējumu iedzīvotājiem, pārvadātājiem un valstij.
* AS “Nordeka” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
