VARAM apliecina – tā turpina sekot situācijai ap miljonāra ģimenes iecerēto būvniecību kāpu aizsargjoslā
PIETIEK15.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 11. februārī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes īpašumu Apšuciemā, bet Vides pārraudzības valsts birojs 26. februārī pieņēma par tehnisko noteikumu apstrīdēšanu, ar to vismaz uz laiku apturot miljonāra ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina izvērtēt situāciju un iestāžu atbildību.
„Ministrija ir iepazinusies ar Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 26. februāra lēmumu Nr. 10-04/16, ar kuru atcelti tehniskie noteikumi un uzskata to par pamatotu,” skaidro ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Ministrija arī vērsusies Valsts policijā, lai saņemtu oficiālu informāciju par uzsāktā kriminālprocesa apstākļiem saistībā ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minētos apstākļus un iesaistīto personu rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Tāpat ministrija ir pieprasījusi Engures novada pašvaldībai informāciju par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz īpašumu, un, kā apliecina A. Ozola, „ministrijas darbinieki turpina vērtēt Engures novada domes un citu pašvaldības iestāžu veiktās darbības un atbildību attiecībā uz plānoto būvniecību īpašumā, tai skaitā, arī saistībā ar esošās, zemesgrāmatā reģistrētās ēkas likumības izvērtējumu, pieprasot papildu informāciju Engures novada domei”.
„Papildus ministrija vērš uzmanību, ka Valsts meža dienests kā kompetentā iestāde, atkārtoti izvērtējot 2020. gadā veikto meža inventarizāciju īpašumā, secinājusi, ka tā ir neatbilstoša meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvajiem aktiem un Meža valsts reģistrā atjaunoti iepriekšējās 2018. gada meža inventarizācijas dati, tas ir, mežs Īpašumā aizņem 0,32 ha lielu platību. Attiecīgi precizēti arī zemes lietojuma veidi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā,” informē ministrija. Tādejādi ministrijas ieskatā ir novērsta meža platības samazināšana, neievērojot normatīvajos aktos noteikto atmežošanas procesu.
„Vienlaikus, ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumos norādīto, iespējams, pretlikumīgu meža platības samazināšanu, Valsts vides dienestam kā tehnisko noteikumu izdevējam būtu bijis atkārtoti jāpārliecinās par Valsts meža dienesta viedokli attiecībā uz situācijas plāna un meža inventarizācijas dokumentu aktualizācijas rezultātā radušām meža platību izmaiņām,” norāda ministrija. Tā turpināšot sekot situācijai un sniegšot tās izvērtējumu pēc pilnīgas informācijas apkopošanas.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.