Varas pārņemšana „Olainfarm”: Maligina atraitnei un meitai Uzņēmumu reģistrā izdevies panākt brīnumainas lietas
PIETIEK14.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši 2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantinieču pārstāvjiem – viņa meitas Nikas Saveļjevas vīratēvam un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei šā gada sākumā izdevās varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā? Publiski pieejami dokumenti rāda, ka tas noticis, panākot, lai „pareizi” Uzņēmumu reģistra valsts notāri „pievērtu acis” uz it kā nepieciešamu dokumentu trūkumu.
Kā rāda publiski pieejami dokumenti, pagājušā gada 27. decembrī advokāte Milana Beļeviča (attēlā), kurai nu izdevies kļūt par Olmafarm vienīgo valdes locekli, iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņu veikšanai Olmafarm dalībnieku reģistrā, vienlaikus norādot informāciju par Olmafarm patiesā labuma guvējiem.
Taču nekas nav sanācis - ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra Māra Romanovska nākamajā dienā pieņemtu lēmumu Nr. 2-5n/152292, prasīto Olmafarm izmaiņu reģistrācija atlikta līdz šā gada 21. janvārim.
Šāda lēmuma pamatojums - šo izmaiņu pamatā esošie apstākļi tika vērtēti citā ar Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem saistītā lietā, kurā ar 6. decembrī ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr. 1-5n/226 lēmums par izmaiņu veikšanu bija atlikts līdz šim pašam 21. janvārim.
Taču nekādu 21. janvāri Beļeviča nav gaidījusi, tā vietā pieprasot viņai nekavējoties atdot 27.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniegtos dokumentus.
Brīnumainā kārtā Uzņēmumu reģistrs viņai šos dokumentus tai pašā dienā arī atdevis, un Beļeviča jau 28. decembrī paspējusi atkārtoti iesniegt pieteikumu izmaiņu reģistrācijai Olmafarm dalībnieku reģistrā.
Iespējams, šī steiga izskaidrojama ar to, ka šādā veidā izdevās panākt, lai dokumenti nonāk nevis pie „neizprotošā” valsts notāra Romanovska, bet gan pie valsts notāres Ivetas Leitānes, kura jaunā gada pirmajā darba dienā pieņēma lēmumu – reģistrēt izmaiņas SIA Olmafarm.
Taču Leitāne savu lēmumu ir pieņēmusi bez jebkāda viņas rīcībā esoša dokumenta par Beļevičas iecelšanu par valdes locekli no SIA Olmafarm dalībnieku sapulces puses Komerclikuma 224. panta kārtībā.
Kā liecina publiski pieejama informācija, Leitānei tikusi iesniegta tikai 18.izmaiņu veidlapa un ar 6. novembri datēts Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2. Nekādu citu dokumentu Leitānei nebija
Leitānei nemaz nebija iesniegts ar 2. novembri datēts dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr.02/11/2018”, jo tas bija iesniegts pilnīgi citam valsts notāram – Kalvim Zeltiņam.
Līdz ar to valsts notāre lēmumu par izmaiņām Olmafarm ir pieņēmusi, neraugoties uz to, ka Komerclikumā noteiktā kārtībā Olmafarm dalībnieku sapulce nemaz nav tikusi sasaukta.
Taču, kā izrādās, tas nav bijis vienīgais 2. janvārī „sakārtotais” lēmums. 28. decembrī Maligina atraitne Signe Baldere-Sildedze un viņa meitas vīratēvs Andrejs Saveļjevs iesnieguši vēl vienu pieteikumu izmaiņu veikšanai.
Kaut gan šim pieteikumam tāpat nav bijusi pievienots Komerclikumā noteiktā kārtībā sasauktas un novadītas Olmafarm dalībnieku sapulces protokols ar likumīgi pieņemtiem lēmumiem statūtos noteiktā veidā, valsts notārs Kalvis Zeltiņš uz šī pieteikuma pamata ir reģistrējis jaunus Olmafarm patiesā labuma guvējus un SIA Olmafarm valdes locekļu nomaiņu.
Interesanti, ka tāpat kā Leitānei arī Zeltiņam ir pieticis ar 18.izmaiņu veidlapa ar lietvedības numuru 188813 un ar 2. novembri datētu Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.2.
Savukārt šīm izmaiņām jau ir nekavējoties sekojušas nākamās – 3. janvārī Beļeviča ir iesniegusi pieteikumu par Olmafarm statūtu grozījumu reģistrēšanu, bet dienu vēlāk - par Olmafarm juridiskās adreses nomaiņu uz Balderes-Sildedzes (un viņas tēva) kontrolē esošu biroja ēku Tērbatas ielā.
Kā Pietiek jau rakstījis, līdzšinējā mantojuma kontrolētāja - trešā mantiniece Irina Maligina saistībā ar šo varas pārņemšanu ir vērsusies ar iesniegumiem KNAB, Uzņēmumu reģistrā un kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
