Varas pārņemšana „Olainfarm”: Maligina šķirtenei un meitas vīratēvam Uzņēmumu reģistrā izdevies panākt brīnumainas lietas
PIETIEK15.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši 2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantinieču pārstāvjiem – viņa meitas Nikas Saveļjevas vīratēvam un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei šā gada sākumā izdevās varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā? Publiski pieejami dokumenti rāda, ka tas noticis, panākot, lai „pareizi” Uzņēmumu reģistra valsts notāri „pievērtu acis” uz it kā nepieciešamu dokumentu trūkumu.
Kā rāda publiski pieejami dokumenti, pagājušā gada 27. decembrī advokāte Milana Beļeviča (attēlā), kurai nu izdevies kļūt par Olmafarm vienīgo valdes locekli, iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņu veikšanai Olmafarm dalībnieku reģistrā, vienlaikus norādot informāciju par Olmafarm patiesā labuma guvējiem.
Taču nekas nav sanācis - ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra Māra Romanovska nākamajā dienā pieņemtu lēmumu Nr. 2-5n/152292, prasīto Olmafarm izmaiņu reģistrācija atlikta līdz šā gada 21. janvārim.
Šāda lēmuma pamatojums - šo izmaiņu pamatā esošie apstākļi tika vērtēti citā ar Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem saistītā lietā, kurā ar 6. decembrī ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr. 1-5n/226 lēmums par izmaiņu veikšanu bija atlikts līdz šim pašam 21. janvārim.
Taču nekādu 21. janvāri Beļeviča nav gaidījusi, tā vietā pieprasot viņai nekavējoties atdot 27.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniegtos dokumentus.
Brīnumainā kārtā Uzņēmumu reģistrs viņai šos dokumentus tai pašā dienā arī atdevis, un Beļeviča jau 28. decembrī paspējusi atkārtoti iesniegt pieteikumu izmaiņu reģistrācijai Olmafarm dalībnieku reģistrā.
Iespējams, šī steiga izskaidrojama ar to, ka šādā veidā izdevās panākt, lai dokumenti nonāk nevis pie „neizprotošā” valsts notāra Romanovska, bet gan pie valsts notāres Ivetas Leitānes, kura jaunā gada pirmajā darba dienā pieņēma lēmumu – reģistrēt izmaiņas SIA Olmafarm.
Taču Leitāne savu lēmumu ir pieņēmusi bez jebkāda viņas rīcībā esoša dokumenta par Beļevičas iecelšanu par valdes locekli no SIA Olmafarmdalībnieku sapulces puses Komerclikuma 224. panta kārtībā.
Kā liecina publiski pieejama informācija, Leitānei tikusi iesniegta tikai 18.izmaiņu veidlapa un ar 6. novembri datēts Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2. Nekādu citu dokumentu Leitānei nebija
Leitānei nemaz nebija iesniegts ar 2. novembri datēts dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr.02/11/2018”, jo tas bija iesniegts pilnīgi citam valsts notāram – Kalvim Zeltiņam.
Līdz ar to valsts notāre lēmumu par izmaiņām Olmafarm ir pieņēmusi, neraugoties uz to, ka Komerclikumā noteiktā kārtībā Olmafarm dalībnieku sapulce nemaz nav tikusi sasaukta.
Taču, kā izrādās, tas nav bijis vienīgais 2. janvārī „sakārtotais” lēmums. 28. decembrī Maligina atraitne Signe Baldere-Sildedze un viņa meitas vīratēvs Andrejs Saveļjevs iesnieguši vēl vienu pieteikumu izmaiņu veikšanai.
Kaut gan šim pieteikumam tāpat nav bijusi pievienots Komerclikumā noteiktā kārtībā sasauktas un novadītas Olmafarm dalībnieku sapulces protokols ar likumīgi pieņemtiem lēmumiem statūtos noteiktā veidā, valsts notārs Kalvis Zeltiņš uz šī pieteikuma pamata ir reģistrējis jaunus Olmafarm patiesā labuma guvējus un SIA Olmafarm valdes locekļu nomaiņu.
Interesanti, ka tāpat kā Leitānei arī Zeltiņam ir pieticis ar 18.izmaiņu veidlapa ar lietvedības numuru 188813 un ar 2. novembri datētu Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.2.
Savukārt šīm izmaiņām jau ir nekavējoties sekojušas nākamās – 3. janvārī Beļeviča ir iesniegusi pieteikumu par Olmafarm statūtu grozījumu reģistrēšanu, bet dienu vēlāk - par Olmafarm juridiskās adreses nomaiņu uz Balderes-Sildedzes (un viņas tēva) kontrolē esošu biroja ēku Tērbatas ielā.
Kā Pietiek jau rakstījis, līdzšinējā mantojuma kontrolētāja - trešā mantiniece Irina Maligina saistībā ar šo varas pārņemšanu ir vērsusies ar iesniegumiem KNAB, Uzņēmumu reģistrā un kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
