Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?
Ilze Jurča01.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Ja līdz šim ar likumu bija aizliegta izložu, loteriju rīkošana, veicinot zāļu patēriņu, un bērnu dalība azartspēlēs, tad šobrīd VALSTS izdomāja, kā likumu APIET, - ar Tieslietu ministrijas un Jāņa Bordāna svētību un ieteikumiem nostiprinot likumā, ka VAKCINĀCIJAS LOTERIJA NAV LOTERIJA!!! Citēju MK skatīto likumprojektu (saite:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40505748&mode=mk...):
"Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē, nedz par čeku loteriju Čeku loterijas likuma izpratnē;"
Līdz šim likumā bija aizliegta BĒRNU dalība azartspēlēs, bet šodien nekas vairs nav liegts, BĒRNI VAR PIEDALĪTIES!? Citēju likumprojektu:
"3) dalībnieks — ikviena fiziska persona, kura ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti Latvijas Republikā un par kura vakcinācijas faktu dati ir iekļauti Vakcinācijas informācijas sistēmā Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT) vismaz 48 stundas pirms izlozes.”
Vai Tiesībsarga birojam no šī jāsecina, ka mūsu valsts ir pārvērtusies par GREIZO SPOGUĻU karaļvalsti, kur LOTERIJA NAV LOTERIJA, BĒRNS nav BĒRNS, bet azartspēļu dalībnieks? Kas būs nākamais solis? Varbūt arī mēs varam sākt uzskatīt, ka LIKUMS ir nevis LIKUMS, bet IETEIKUMS? Vai NODOKĻI nav NODOKĻI, bet BRĪVPRĀTĪGS ZIEDOJUMS?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
