Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārēju atzinību iemantojušās filmas “Kolka Cool” veidotājiem savulaik talantīgi un tālredzīgi izdevās parādīt Kolkas ciemu kā daudzu mūsu slikto rakstura īpašību mikromodeli. Tieši patlaban varam atkal redzēt: šī metafora ir daudz plašāka — mūsu atturīgie, lakoniskie kurzemnieki tagad saķīvējušies tā, kā to spēj vien cilvēki, kurus var izvest no Austrumeiropas, bet nevar izvest Austrumeiropu no viņiem.

Pirms trim gadiem, kad ANO pārkvalificēja Baltijas valstis no piederības pie Austrumeiropas uz daļu no Ziemeļeiropas un Skandināvijas, šī pārmaiņa klasifikācijā atspoguļoja ne tik daudz mūsu ģeogrāfisko izvietojumu (neesam taču mainījuši savu atrašanās vietu), bet gan to milzīgo pārmaiņu ceļu, kuru esam teju 30 gadu laikā nostaigājuši savās galvās.

No “Kolka Cool” kadros atveidotās nomales un no S'T'A repera Žaka diska “Kā taistīt selfijus korumpētā Austrumeiropas pilsētā” esam nogājuši — metaforiski — visu ceļu līdz Vestarda Šimkus daiļradei pasaulē un līdz Latvijas introvertajiem rakstniekiem kā programmas “ķirsim” dažādos literatūras pasākumos visā Eiropā. (Savā ziņā simboliski, ka Latvijas literatūras pēdējo gadu eksportprece — romāns “Jelgava ‘94” — savieno abas šīs vides.)

Sabiedrības vairākumam evolucionējot ārā pašiem no savas vecās, noietās un savu laiku nodzīvotās psiholoģijas, jo īpaši skaidri parādās pretrunas starp iedzīvotāju vairākuma vēlmi pilnveidoties tālāk un atpakaļrāpuļu tieksmi lēkt atpakaļ bedrē. Un pēdējās nedēļās šī sadursme īpaši spilgti parādās mums jau zināmajā sabiedrības mikromodelī — Kolkā.

Ja nu gadījumā kāds vēl nepamanīja tādus virsrakstus kā “Dundagas novada pašvaldība ārprāta steigā atlaiž Kolkas pagastveci: viņš atļāvies strādāt atvaļinājumā”, tad jāatzīmē — notikumu gaita bijusi šāda: 9. augustā jau pēc darbalaika beigām Dundagas novada dome padzina no darba Kolkas pagasta pārvaldes pārvaldnieku Aldi Pinkenu, kurš Kolkas pagastā rūpējas par lībiešu kultūru un zvejniekciemiem, par tūrismu, par atbalstu iedzīvotājiem, bibliotēkas remontu un visu pārējo, ar ko nu pagasta pārvaldniekam savā teritorijā jātiek galā.

Pinkens turklāt publiski norādījis uz faktu, ka pašvaldībā nav bijusi izveidota Ētikas komisija, uz ko saņēmis novada izpilddirektores rājienu. Pinkens iesūdzēja darba devēju par rājiena izteikšanu un uzvarēja, tā panākdams nelikumīgā lēmuma atcelšanu. Uzrakstījis arīdzan trauksmes cēlāja ziņojumu par pārkāpumiem pašvaldībā, par ko atkal saņēmis domes pozīcijas pārmetumus. Par to viņu atlaiduši no darba, kā ieganstu izmantojot faktu, ka Pinkens nevis slinkojis un nestrādājis, bet gan sava atvaļinājumā laikā atskrējis uz darbu, lai aizvietotu pēkšņi saslimušo kolēģi.

Pinkens komentējis “Kas Jauns” žurnālistam: “Mana atcelšana no amata notika necienīgi, gļēvi, ciniski un ārkārtīgi nedemokrātiski. Tā arī nesaņēmu atbildi: par ko? Domes priekšsēdētājs Aldis Felts vien domes sēdē noteica, ka tāda ir manas darba devējas — pašvaldības izpilddirektores vēlme.”

Abu pušu viedokļos nez kāpēc netiek iztirzāts acīmredzamais fakts: Pinkens, redz, nedrīkstot ārpus sava darbalaika atvaļinājumā aizvietot saslimušu kolēģi, toties pagasta deputāti var piektdienas vakarā ārpus sava darbalaika noturēt sēdi, lai atlaistu Pinkenu.

Latvijā, kur katru dienu skan sūdzības par amatpersonu slinkumu, tagad ir gadījums, kurā pagasta amatpersonu atlaiž nevis par slinkošanu, bet gan par... strādāšanu! Pie mums tāds gadījums vēl nav bijis un nav, ar ko salīdzināt, tāpēc kā tuvākais salīdzinājums atmiņā nāk situācija, kurā 2010. gada beigās bija nonācis Ukrainas iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko: pēc prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča nākšanas pie varas iekšlietu ministrs tika notiesāts uz četriem gadiem cietumā par to, ka atvaļinājuma laikā bija aizbraucis uz darbu, lai parakstītu kaut kādus neatliekamus Iekšlietu ministrijas papīrus. Janukoviča “loģika” — cilvēkam atvaļinājuma laikā paraksta tiesības acīmredzot apstājoties.

No cietuma iznācis 2013. gada pavasarī, Lucenko — pavisam dabiski — bija viens no Eiromaidana dalībniekiem rudenī, pēc revolūcijas uzvaras un pēc Janukoviča aizbēgšanas uz Krieviju kļuva par nākamā prezidenta Porošenko padomnieku, vēlāk par Augstākās Radas deputātu un frakcijas līderi, tad tika ievēlēts par ģenerālprokuroru. 20 gadu periodā viņa karjera virzījās šādi: deputāts — iekšlietu ministrs — tiesājamais — cietumnieks — politieslodzītais — revolucionārs — prezidenta padomnieks — deputāts — ģenerālprokurors (un tas nav ne tuvu dīvainākais politiskās karjeras piemērs Ukrainā: piemēram, Krimas tatāru politiskais līderis un vairākkārtējs Augstākās Radas deputāts Refats Čubarovs, kuru Kremlis vēl tikai cenšas padarīt par politieslodzīto, savu sabiedriskā darbinieka karjeru sācis pirms 30 gadiem Latvijas Tautas Frontē kā Rīgas domes deputāts).

Pat, ja pieļaujam, ka ne visi Kolkas un Dundagas iedzīvotāji diez vai dzirdējuši par šiem kolorītajiem faktiem no Ukrainas politikas, tomēr interesanti, ka viņu atbilde ir tieši tāda pati, kāda šādos gadījumos ir ukraiņiem: cilvēki šādas bezjēdzības psiholoģiski nespēj izturēt, un sākas politiski vai pilsoniski protesti. 22. augustā piketā Dundagā piedalījās aptuveni 350 cilvēki — demonstranti uzrunā pauda viedokli, ka esošā Dundagas novada dome zaudējusi iedzīvotāju uzticību, tai būtu jāatkāpjas un ir jārīko pašvaldības ārkārtas vēlēšanas. Domes vadība tika godināta ar klusuma brīdi. Kad tas nedeva rezultātu, tad 1. septembrī kāds tradicionālais novada pasākums pārvērties “Baltijas Ceļa” stila notikumā visas nakts garumā ar cilvēku ķēdi, kas pulcējusi sākumā 200, tad 520, bet pie beigām jau ap 1000 dalībniekiem — tātad vairāk nekā Kolkas ciemā ir iedzīvotāju, kas nozīmē: atbalstītāji rodas arī ārpus Pinkena tiešās darba teritorijas.

Tāpēc būs interesanti sekot līdzi notikumu tālākai attīstībai, jo Kolkas ciems un Dundagas novads arvien vairāk kļūst par tādu kā postpadomju sabiedrības mikromodeli, kas uzskatāms ikvienam. Uzvarēs “runasvīru, kam spēks rokā” paštaisnība vai tomēr tautas nostāja — tas būs rādītājs sabiedrības attīstības mērauklai kopumā.

Skaidrs, ka virsrakstā liktais ironiskais jautājums par to, vai gadījumā Janukovičs neslapstās Dundagā — tā kā savulaik bin Ladens kaut kur Pakistānas mazpilsētas nomalē — ir retorisks. Tomēr izskatās, ka dažos labos “pašvaldniekos” (Trukšņa savulaik lietots termins) slēpjas iekšā mazītiņi Janukovičiņi. Vai mūsu sabiedrība tādus spēs ieraudzīt un no tādiem atbrīvoties, lai mēs visi varētu attīstīties tālāk kopā, kā sabiedrība — šāds jautājums gan vairs nav domāts kā ironisks.

Šeit rodama ievērības cienīga iniciatīva: priekšlikums padarīt pagastu pārvalžu vadītājus par iedzīvotāju tieši ievēlētiem, lai nekādi izpilddirektoriņi un sīkpartiju vadītāji nevarētu atlaist sev netīkamus atbildīgos par pagastiem:

https://manabalss.lv/par-tautas-veletiem-pagastu-parvalzu-vaditajiem/show

Zināšanai:

https://jauns.lv/raksts/zinas/344267-dundagas-novada-pasvaldiba-arprata-steiga-atlaiz-kolkas-pagastveci-vins-atlavies-stradat-atvalinajuma

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...