Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Aivars Strakšas14.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Banka un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja ir spiesti atzīt problēmas ar 2. pensiju līmeņa ienesīgumu.
Diemžēl tā vietā, lai pārveidotu 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu, tiek ieteikts padarīt izņemšanas mehānismus elastīgākus. Tātad uzlikt kroplīgai shēmai kosmētisku ielāpu.
Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Par to, kāpēc ieguldījumi spekulatīvā tirgū ir riskanti un garākā termiņā ienesīgumā nespēj uzveikt pat inflāciju, esmu rakstījis gana daudz un šoreiz neatkārtošos. Šoreiz gribu pievērst uzmanību ietekmei uz valsts ekonomiku.
Ja nebūtu ieviests 2. pensiju līmenis, tad šie miljardi būtu palikuši Latvijā un sildījuši mūsu ekonomiku. Mūsu darbaspēka izmaksas būtu bijušas krietni konkurētspējīgākas un algas lielākas.
Atceramies, ka šobrīd 6% no darba samaksas piespiedu kārtā tiek ieguldīti 2. pensiju līmenī.
Tāpat bez 2. pensiju līmeņa izmaksām Latvija investīciju ziņā būtu ievērojami pievilcīgāka. Iespējams būtu par kādu rūpnīcu vairāk un daļa izbraukušo no valsts būtu atraduši darbu tepat uz vietas.
Tāpat arī valsts pārvaldes izmaksas algu sadaļā šobrīd varēja būt par 6% mazākas un nodokļu ieņēmumi lielāki.
Latvija šobrīd ir kļuvusi par dārgu valsti un būtisks ieguldījums tur ir arī augstajām darbaspēka izmaksām, kas tādas varēja arī nebūt.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.