Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekas nav vieglāks kā pirms deju vai dziesmu svētku mēģinājuma vai koncerta atņemt dalībniekiem līdzpaņemtos našķus vai ūdeni – jo organizātori tā lēmuši. Tāpat kā pēc svētkiem tā viegli sākt runāt par pašdarbnieku kolektīvu vadītāju atalgojumu, ko noteikti vajadzētu palielināt. Bet kāpēc sarunas par valsts kapitālsabiedrību vadošo darbinieku atlagojumu vai bezrūpīgu pašvaldību naudas tēriņiem tajā pašā publiskajā telpā sastopas ar nenosakāmu stīvumu un bezspēku? Ko tas pastāsta par latvieti parasto?

Ja valstī ir kārtība, tad tā, pirmkārt, sākas ar valsts pārraudzībā vai kontrolē esošajiem uzņēmumiem. Pārlapojiet lielo uzņēmumu vadītāju algu sarakstus. Vai jums ir kaut mazākā nojēga, kāpēc šo sabiedrību vadītāji saņem tieši tādas algas, kādas tās ir noteiktas viņu gaiteņos un koridoros?

Var jau atbildēt, ka tā ir nozares specifika, ka tas atbilst kaut kādai tirgus konkurencei vai konkrētā indivīda unikālajam pienesumam. Tomēr – atrast kaut mazāko loģiku un saimniecisku attieksmi ir pagrūti. Tas pats airBaltic gadījums, ko jau labu laiku stutē valsts dotācija. Pieņemsim, ka Martins Gauss kā šīs kompānijas vadītājs ir neaizstājams, bet – kāpēc uzņēmums, kas šobrīd pārdzīvo pavisam noteiktus krīzes posmus, viņu ieceļ īpašā kārtā? Īpašniekam – tas ir valstij – taču vajadzētu uzdot jautājumu, kāpēc Gausa alga ne tikai ir liela, bet tā ik gadus palielinās? Pēdējais atskaites punkts par 2022. gadu – 1,27 miljoni gadā. Kāpēc tie ir 1,27 miljoni un nevis 1,5 miljoni? Vai – 500 000? Ar viņa vadītā uzņēmuma kopējo zaudējumu apjomu – 53 miljoni gadā. Apgrozījums? Jā, airBaltic gadījumā tas ir solīds. Nepilni 494 miljoni.

Bet Latvijas valsts mežiem tā paša gada apgrozījums ir 566 miljoni, kur valdes priekšsēdētājs pelna 156 tūkstošus gadā. Mežiem turklāt ir peļņa – 242 miljoni. Vai ir kāda formula vai aprēķins, pēc kā vadās saimnieks? Nav.

Ja būtu, tad tam pašam Latvenergo ar 1,2 miljardu apgrozījumu un peļņu 209 miljoni arī vajadzētu savam vadītājam piemērot kaut kādu atalgojuma idenksāciju, kaut vai par izpildījumu jeb performanci. Bet – nekā! Tā sauktais valsts galvenais elektriķis (Latvenergo valdes priekšsēdētājs) saņem gadā 151 tūkstoti. Gauss kādam ir labi pielīmējies, vai tie citi ir vienkārši stulbeņi – ka nemāk paprasīt vai paņemt?

Teiksiet, ka labi speciālisti apkārt nemētājas. Piekrītu. Bet – nauda jau arī nemētājas. Turklāt, ja runa ir par valsts kapitālsabiedrībām, kam tā kā vajadzētu būt paraugam, piemēram vai sliktākajā versijā – samēram. Lielākā daļa no viņiem taču strādā visai nosacītos konkurences apstākļos. Tas pats Sadales tīkls, kas patiesībā drīzāk ir zirnekļa tīkli – tik nesaprotama patērētājam ir viņu apstāvētā energoresursu politika – tā gada apgrozījums 300 miljoni, zaudējumi 20 miljoni, bet valdes priekšsēdētājs apēd 154 tūkstošus gadā. Liela atbildība? Daudz darbinieku (1600)?

Jā, bet prasās algoritms, kas būtu samērojams ar dzīves standartu, ko piekopj sabiedrība vai tā sauktais klients. Latvijas dzelzceļā vadītāja pakļautībā ir 4000 darbinieku, un viņš šo atbildību panes ar vidējiem mēneša ienākumiem 10 000 eiro. Kas nosaka šo atalgojuma apjomu? Valde, padome vai tomēr – nozares ministrija? Vai – kāda politiskā partija, kas tajā vienā brīdī ir pie siles? Kāda ir šo cilvēku saimnieciskās atbildība, ja neskaita to, ka viņus var par sliktu darbu atbrīvot? Kad mainās politiskā konjunktūra, mēs redzam un dzirdam, ka valdes un padomes tiek izmētātas pa labi un pa kreisi. Atlaistajiem ir kompensācijas un izpletņi ar spārniņiem. Par to arī maksā valsts jeb nodokļu maksātāji. Ja kādu atlaiž ar troksni, tad saka, ka tas esot bijis politiskais spiediens. Kurš spiež? Ministrs, koalīcija, frakcija? Lai būtu! Bet – kas beigās apmaksā rēķinus?

Ja mums ir valsts kontrole un konkurences padome, kāpēc nav saprotama un caurspīdīga valsts kapitālsabiedrību pārvalde? Tieši atalgojuma sakarā. Jo skaidrs, ka šie profesionāļi savu darbu izdarītu arī par, teiksim, Prezidenta algu – kas ir ap 7000 mēnesī. Viņiem pietiktu. Bet viņiem maksā vairāk. Nevienam mazāk! Būtu jāsaprot, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – tādi kā Rīgas siltums, Rīgas satiksme vai Latvijas pasts, vai tas pats Latvenergo – strādā un saimnieko tā, ka mēs redzam un sajūtam to savos maciņos ar smaidu vai labsajūtu. Bet tā taču nav!

Ja lielās slimnīcas – kas gadiem vico uz priekšu ar hroniskiem zaudējumiem – piesaista vadītāju posteņos augstas klases menedžerus no privātā sektora, tad varētu vēlēties kaut kādu fiskālo izaugsmi, nevis lielus caurumus, ko budžeta gada beigās tāpat aizlāpīs ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tādu uzņēmumu var vadīt arī Narvesen kioska pārdevēja. Neprāts? Prāts! Cilvēks vinnē konkursā amatu vai posteni ar domu, ka viņš uzņēmumam iedos vairāk, nekā paņems. Ko, piemēram, iedod Latvijas loto vadītājs? Uzņēmums, kas apkalpo no azarta atkarīgos jeb sava veida alkoholiķus ar trīcošām rokām, kad tiek iegādāta kārtējā biļetīte…

Apgrozījums gadā 78 miljoni, peļņa – 13 miljoni. Valdes priekšsēdētāja alga – 117 tūkstoši gadā. Konkurē ar privāto sektoru, kas kopumā sabiedrībai neveido nekādu pievienoto vērtību, ja neskaita izputinātus likteņus un ģimenes. Pārsvarā. Kur valsts morāle, izpratne un atbildība? Ak, jā – tādas nav, jo visās valstīs ir lielās loterijas. Bet, tad vismaz jāsaprot, pie kā piesiets šī uzņēmuma vadītāja atalgojums. Kas to notur? Ja peļņa 2023. gadā būs divas reizes lielāka – viņš prasīs algas pielikumu, vai to aprēķinās pēc deguna un partijas biedra kartes?

Lielo valsts uzņēmumu vadības algas ir tas pats, kas viņu autoparki dienesta vajadzībām. Bezjēdzīga naudas šķiešana. Bezjēdzīga tāpēc, ka nav saprotama formula – kā tas rodas?

Tāpat kā nav saprotams, kurš būs atbildīgais. Nu, parunājām, ka airBaltic nopirka luksusa klases elektriskās automašīnas. Nesmuki, fui! Kas tālāk? Kur labi apmaksātās padomes atbildība par šādiem tēriņiem? Starp citu, firma, kas šo komplektu Gausam iesmērēja, labi nopelnīja. Ko nopelna valsts? Kad komercbankas grib izmaksāt saviem vadošajiem darbiniekiem prēmijas, tās ir spiestas šo saskaņot ar valsts uzraugu – FKTK. Ja bankas rādītāji ir slikti, tad šo nodomu atmet bankai atpakaļ. Skaidra būšana! Kāpēc tāda skaidrība nerodas, kad runājam par valsts pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem?

Protams, varam arī negrābstīties pēc tik augstos plauktos stāvošām svecēm un atstāt šiem resnajiem putniem debesis – tāpēc iedošu vienu jauku piemēru no novadiem, kas arī spilgti raksturo vispārējo izpratni par naudu, kas aug kokos. Tas būs no tās pašas airBaltic elektrisko auto sērijas…

Viņdien lasu, ka Rēzeknē pašvaldībai pietrūkst 3 miljonu, lai pabeigtu SPA kompeksa celtniecību. Sākotnējie projekta izdevumi bija plānoti 8 miljoni, taču viss esot sadārdzinājies. Kad kompleksu uzcelšot, tad to nodošot investoram, kurš jau tiekot meklēts.

Neesot viegli. Jau trīs gadus meklējot un – nekā… Nav ne tikai investoru rindas – tās tukšajā galā nav pat vēja plūsmiņa, nav pat smakas. Starp citu, viens no argumentiem, kāpēc pašvaldība šajā visā iesaistījās, esot meklējams Eiropas fondu naudās, jo tās sedzot pusi no visām izmaksām. Sedz, sedz – tikai atrodiet to nākotnes ieguldītāju, kas neizskatās pēc muļķa. Ja celtniecības izmaksas ir vairāk nekā desmit miljonu, spējat nojaust šīs būves uzturēšanas izmaksas? Turklāt no nākamā apsaimiekotāja prasīšot arī 5 miljonu lielu ieguldījumu viesnīcas celtniecībā, jo kas tas par SPA bez viesnīcas…

Te ir tas augstākā mēroga aprobežotības un nesaimnieciskuma lidojums, bez jebkādas sajēgas, nerunājot par elementāru tirgus izpēti. Vēl saprastu, ka pašvaldība celtu SPA ar rokās esošu apsaimniekošanas līgumu, ar banku garantijām, uz ko parakstījies kāds privātais vai investoru grupa. Nē taču! Uzcelsim – un tad jau redzēs. Ko redzēs? Bet, ja nekas nesanāks – ko var jau tagad daudzmaz droši paredzēt – ko Rēzekne darīs ar šo SPA kompeksu? Rēzekne! Meklēs dotāciju, manipulēs ar Latgales nelaimi, zvanīs uz Latvijas loto, rakstīs vēstuli Gausam – sak, cien. M.Gausa kungs, mēs zinām, ka jums ir laba alga, varbūt nāksiet daļā…

Ņemot vērā briestošo perspektīvu ar projekta tālāko virzību, pilnīgi noteikti, ka šai kapitālsabiedrībai, kuras īpašniece ir pašvaldība, iecels valdi. Valdi vajadzēs vadīt. Par to kādam noteiks algu, un – visu tālāko jūs jau zināt… Hmmm, doma, ka Rēzeknes SPA centra valdes vadītājs varētu gadā saņem tik pat, cik Martins Gauss, nav peļama. Kāpēc nē?

Kurš stieps tālāk lielo atbildības mapīti par izpļekerētu naudu? Jo šie avantūristi, kas Rēzeknē rakstīja tāmes un papīrus par baseinu fermu – tas ir SPA komplekss –, arī saņēma kroņa algas par savu centību. Un saņēma arī tie profesionāļi, kas no valsts puses šos papīrus kārtoja kā virsuzraugi, kā pieskatītāji – kas sakās, pa brīvu neko nedarīsim… Un celtnieki arī silda rokas pie šī organizētā haosa ugunskuriem. Tā viņi visi kopā patrenējas bez atbildības uz tādiem Rēzeknes gadījumiem, bet pēc tam – raug, kādu dienu parādīsies jau lielākās valdēs un padomēs. Ar vēsturisko stāstu, ka viņi ir apstāvējuši miljonu vērtus projektus un tāpēc – bez desmit štukām mēnesī nebūs spējīgi pieslēgties citām izvirzītajam problēmu apjomam. Patiešām – nebūs?

Vārdu sakot – varētu tomēr vēlēties mazliet lielāku mērenību. It sevišķi gadījumos, kur atslēgas vārds ir – valsts…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...