Varbūt šoreiz lauzīsiet tradīciju, saņemsiet drosmi un atbildēsiet: atklātā vēstule Egilam Levitam
Līga Krapāne28.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezident, Levita kungs! Kad stājāties amatā, Jūs zvērējāt, ka viss Jūsu darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam, ka darīsiet visu, kas stāvēs Jūsu spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, ka turēsiet svētus un ievērosiet Latvijas Satversmi un valsts likumus. Un citustarp zvērējāt, ka pret visiem izturēsieties taisni un savus pienākumus izpildīsiet pēc labākās apziņas.
Tādēļ ļaujiet Jums uzdot jautājumus, kuri tieši izriet no zvērestā sacītā un kuri ļoti lielai sabiedrības daļai ir vitāli aktuāli tieši šobrīd:
1. Kā konkrētā rīcībā Jūsu darbs līdz šim ir bijis veltīts Latvijas tautas labumam, ja savā rīcībā vai vienkārši nerīcībā (klusu ciešanā) esat atbalstījis valdības uzspiesto sabiedrības šķirošanu pēc pazīmes – vakcinēts vai nevakcinēts? Uz kāda pamata cilvēkam vairs nav tiesību brīvi izvēlēties, kādas zāles (vakcīnas) sevī ievadīt vai neievadīt, ja viņš pats ir domāt un lemtspējīgs?
2. Vai par Latvijas tautas labumu uzskatāt valdības „svētību” bez vecāku piekrišanas vakcinēties pusaudžiem no 14 gadu vecuma, pat nerunājot par konsultācijām ar ģimenes ārstu pirms vakcīnas, jo pusaudzis var neapzināties visus vakcinācijas riskus? Levita kungs, šādi Jūs uzņematies atbildību par paaudzi, kura būs nākamo paaudžu radītāja, no kuras veselības būs atkarīgas nākamās paaudzes un Latvijas nākotne! Esiet drosmīgs un paziņojiet, ka uzņematies pilnu atbildību par visiem veselības riskiem un blaknēm pēc vakcinācijas!
3. Kā tieši Jūs sekmējat Latvijas iedzīvotāju labklājību, ja akceptējat to, ka cilvēki zaudē darbu, ja atsakās vakcinēties? Gadiem ilgi strādājuši pedagogi, karavīri, mediķi, policisti un virkne citu profesiju pārstāvju tiek izmesti uz ielas vai „aizieti” no darba piespiedu kārtā. Kas notiks ar viņu ģimenēm, viņu bērniem? Kas maksās viņu ikdienas maksājumus, pirks pārtiku, nemaz nerunājot par kādām iespējām apmeklēt kultūras pasākumus? Vai tas būsiet Jūs, Levita kungs?
5. Kā Jūs turat svētus likumus un Satversmi, ja atbalstāt to, ka tā saucamā kopējā labuma vārdā tiek pārkāpti Satversmes 99., 100., 104., 105. un 110.panti? Jūs esat jurists, vai varat atbildēt par to, kādēļ Satversme vairs nav mūsu valsts pamatlikums, bet to bezierunu kārtā aizstāj valdības 360.noteiktumi? Kopš kura laika noteiktumi ir pārāki pār valsts pamatlikumu?
6. Visbeidzot par izturēšanos pret visiem taisni un par savu pienākumu pildīšanu pēc labākās apziņas. Tā apziņa lai paliek Jūsu ziņā, Levita kungs, bet par taisnu (taisnīgu izturēšanos) pret visiem ir gan ko iebilst, jo nodokļu maksātāji ir visi – gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Teātrus un daudzas citas kultūras iestādes dotē no valsts budžeta – tātad no nodokļu maksātāju naudas. Kādēļ nevakcinētie tiek ierindoti nodokļu nemaksātāju kategorijā?
Ir ko pārdomāt, vai ne, Levita kungs?
Cerībā, ka tomēr atbildēsiet un lauzīsiet tradīciju ignorēt, kā ignorējāt 150 cilvēku vēstuli, kas datēta ar 31.maiju.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
