Varbūt tagad jūs sapratīsiet, kāpēc Evikas Siliņas un viņas valdības publiskā komunikācija ir traģikomiska katastrofa
Rihards Bambals, Evikas Siliņas valdības stratēģiskais komunikators17.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc 12 gadu klātbūtnes "X" platformā (bijušajā Twitter) [kuru laikā spēju ieinteresēt veselus 1083 cilvēkus, lai tie man sekotu], es aizeju. Šajā pavedienā apkopoju 5 galvenos iemeslus par pamatu manai motivācijai pamest tviteri. Iespējams, tie noderēs citiem:
1. Platforma atbalsta Kremli,
2. Maska skandalozā personība,
3. Latvijā maz lietotāju,
4. Slikts algoritms un redzamība,
5. Eiropas Komisija ierosinājusi izmeklēšanas.
1. Platforma atbalsta Kremli
Kamēr 2022. gada sākumā Krievijas okupantu karaspēks gatavojās iebrukt Ukrainai, tehnoloģiju oligarhs Īlons Masks sāka iegādāties bijušo Twitter, noslēdzot darījumu rudenī un šķiroties no 44 miljrd. ASV dolāru.
Drīz pēc tam Masks uzsāka darbinieku atlaišanas - ne tikai lielāko daļu vadības, bet arī pusi no 7500 darbinieku. Tostarp praktiski visus, kas strādāja ar valstu valdībām, lai nodrošinātos, ka platformā izvietotais saturs nepārkāpj valstu likumus un pašas platformas lietošanas noteikumus.
Platformā mainījās ne tikai nosaukums. Viena no tām - zilā verifikācijas atzīme ("ķeksītis"), ko iepriekš piešķīra kontiem un personām, par kuru identitāti platforma varēja pārliecinājās (verificēt). Verificētie konti skaitījās uzticami. Masks to atcēla un "ķeksīti" izlika brīvajā tirgū - bez īpašas verifikācijas to varēja iegādāties jebkurš. Arī krievu troļļu fabrikas.
Otra izmaiņa - Masks atcēla atzīmes (label), kas lietotājus brīdināja par krievu, ķīniešu u.c. valstu valdību kontroli pār medijiem (propagandas kanāliem). Jau 2023. gadā "DFRLab" pētnieki pierādīja, ka tā rezultātā krievu, irāņu, ķīniešu propagandas kanāli piedzīvoja strauju sekotāju pieplūdumu*.
Cits pētījums ir pierādījis, kā 8 mēnešos pēc Maska iegādes platformā par apmēram 50% pieauga naida runa. Tāpat praktiski nenotika jebkāda cīņa ar neautentisku saturu, piemēram, botiem .
2. Maska skandalozā personība
Es nevēlos finansiāli atbalstīt Dienvidāfrikas izcelsmes amerikāņu oligarhu, kas daudzkārt ir izcēlies ar odioziem un Latvijas interesēm klaji pretējiem izteikumiem.
I.Masks ir publiski aicinājis:
• ASV izstāties no NATO un ANO,
• Ukrainai atteikties no Krimas un palikt neitrālai (nepievienoties NATO),
• Ukrainas prezidentu V.Zelenski pamest amatu, rīkot vēlēšanas,
• jaukties suverēnu Eiropas valstu politikā, piemēram, atbalstot "AfD" Vācijas vēlēšanās.
Platformas pelna ar savu lietotāju datiem, arī ar abonēšanu un reklāmu. Pametot X un/vai pārstājot to abonēt, veidot saturu, Masks pelnīs mazāk. Arī nepērkot "Tesla" automašīnas vai uzņēmuma akcijas, Masks pelnīs mazāk.
3. Latvijā maz lietotāju
Nav vērts pārlieku ieguldīties satura veidošanā un tīkla izvēršanā "X" platformā, jo tā ne tuvu nav starp populārākajām Latvijā.
Informācijas iegūšanai par sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem procesiem Latvijā "X" izmanto vien 9% iedzīvotāju . Kamēr daudz populārākas platformas ir Facebook (61%), Youtube (37%), Instagram (19%), arī TikTok (21%) un Telegram (10%). Pat draugiem.lv (12%) ir populārāks nekā "X".
4. Slikts algoritms un redzamība
Platformai "X" šobrīd ne tuvu nav labākais algoritms, lai tajā publicētais saturs kļūtu redzams pēc iespējas plašākām auditorijām. Tas sevišķi attiecas uz lietotājiem, kam nav maksas konts (Premjum).
Esmu eksperimentējis ar vienāda vai ļoti līdzīga satura publicēšanu "X" "Facebook" un "Linkedin", kurās visas man ir līdzīgs draugu/sekotāju skaits. Visos gadījumos "Facebook" un "Linkedin" ir lielāka iesaiste un sasniegtā auditorija. Pat "Threads" ar mazāku sekotāju skaitu man personīgi un Latvijā kopumā līdzīgi ieraksti sasniedz vairāk lietotāju nekā "X".
Sev jau var rakstīt emuārus arī šajā platformā, bet ja mērķis ir sasniegt citus un darīt to bezmaksas, tad "X" nav īstā platforma.
5. Eiropas Komisija ierosinājusi izmeklēšanas
Ļoti iespējams, "X" ir fundamentāli pārkāpis ES regulu, kas, iespējams, Maskam nesīs finansiālus zaudējumus. Nav izslēgts, ka platformu varētu ierobežot ES tirgū, ja Masks atteiksies sadarboties.
2023. gadā spēkā stājās ES Digitālo pakalpojumu regula. Atbilstoši tai platformām jāievēro noteikumi, īpaši tas attiecas uz ļoti lielām platformām (VLOP), t.sk. "X", kas par tādu tika atzīta 2023. gada 25. aprīlī. No šī brīža "X" vajadzēja 4 mēnešu laikā ieviest risku pārvaldības pasākumus.
Ī. Masks "uzspļāva" noteikumiem, un 2023. gada decembrī Eiropas Komisija pret "X" uzsāka formālu izmeklēšanu. 2024. gada jūlijā EK secināja, ka "X" pārkāpa regulu attiecībā uz lietotāju maldināšanu ("zilais ķeksis"), kā arī "X" nenodrošina reklāmu caurskatāmību un pētniekiem pietiekamu piekļuvi datiem .
Savu kontu "X" platforma es nedzēšu (pagaidām), bet jaunu saturu tajā neizvietošu un sarunās neiesaistīšos.
Turpmāk mani varēsi atrast citās platformās. Lai arī nekad neesmu plānojis kļūt par ietekmētāju vai digitālā satura veidotāju, īpaši esmu iecienījies "LinkedIn", kā arī varēsi mani atrast "Instagram", "Threads" un "Facebook".
Atbilstoši jaunākajiem statistikas datiem cilvēks katru dienu vidēji pavada 2 stundas 21 minūti sociālajos medijos (Meltwater, 2025). Šis skaitlis komunikācijas profesionāļiem ir vēl lielāks, bet, manuprāt, tas ir daudz par daudz. Tādēļ tuvākajā laikā es plānoju būtiski samazināt savu sociālo mediju patēriņu, veltot šo laiku citām prioritātēm.
*Alyssa Kann (April 21, 2023) "State-controlled media experience sudden Twitter gains after unannounced platform policy change," Digital Forensic Research Lab
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.