Varbūt tagad pienācis brīdis žurnālistiem painteresēties par attīstības finanšu institūciju „Altum” kā superpeļņas nodrošinātāju bēdīgi slavenajam „Dizozolam”?
Pietiek lasītājs11.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms gandrīz divarpus gadiem es uzdevu publiski jautājumu - vai Reiņa Bērziņa (attēlā) vadītā valsts akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija Altum” slēpti darbojas kā superpeļņas nodrošinātāja bēdīgi slavenajai SIA „Dizozols” (tagad jau mainījusi nosaukumu uz „Bono”)? Toreiz šis jautājums nevienu neieinteresēja. Kā būs tagad, kad šis cilvēks ar interesanto biogrāfiju ir viens no kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu?
Atgādināšu – runa ir par vienu konkrētu darījumu 2020. gadā, kura ietvaros „Altum” nodrošinājusi „Dizozolam” 400 procentu peļņu divarpus mēnešu laikā.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par 18,03 hektārus lielu zemesgabalu „Lauku Lāči” Burtnieku novada Rencēnu pagastā, kuru 1939. gadā dzimusī Mirdza Grāvele un 1937. gadā dzimušais Andris Grāvelis nodalījuši no cita sava īpašuma.
2020. gada 1. un 2. aprīlī abi īpašnieki šo zemesgabalu divos darījumos par 9436 un 4718 eiro, kopā tātad par 14 154 eiro ir pārdevuši SIA Dizozols. Savukārt šī SIA jau pēc divarpus mēnešiem, 18. jūnijā šo pašu zemesgabalu ir pārdevusi „Attīstības finanšu institūcijai Altum”, tikai nu jau darījuma summa ir bijusi pavisam cita – 70 000 eiro.
Tas nozīmē, ka, pateicoties valstij piederošā un tās līdzekļus izmantojošā „Altum” ieinteresētībai, „Dizozols” šajā darījumā ir guvis faktiski 400% peļņu, par zemesgabalu iztērēto 14 154 eiro vietā saņemot gandrīz piecreiz lielāku summu.
Pirms divarpus gadiem es publiski ieminējos, ka žurnālistiem un, iespējams, arī Valsts kontrolei būtu lietderīgi uzdot „Altum” vadībai virkni jautājumu šī darījuma sakarā:
1) kāpēc „Altum” bija tik nepieciešams šis zemesgabals, ka valsts kapitālsabiedrība bija gatava par to samaksāt piecreiz lielāku summu nekā tā, par kādu šī zeme bija pārdota divarpus mēnešus iepriekš?
2) kā tieši „Altum” aptvēra, ka tam ir tik nepieciešams šis zemesgabals, un kādiem nolūkiem tas ir ticis izmantots pēc šī darījuma?
3) kādas tieši attiecības saista „Altum” vadību ar politikai un „Dizozolam” pietuvināto uzņēmēju Guntaru Galvanovski un bēdīgi slaveno uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš saskaņā ar neoficiālām ziņām stāv aiz „Dizozola” biznesa?
4) cik vēl šādus interesantus darījumus „Altum” ir veicis pēdējo gadu laikā?
Toreiz šie jautājumi nevienu neieinteresēja. Kā būs tagad?
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
