Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan futbols, salīdzinot, piemēram, ar hokeju, ir diezgan demokrātisks sporta veids, gan bērnu, gan pieaugušo sporta attīstībai ir nepieciešami līdzekļi. Arī futbola klubs “Jelgava” (FK “Jelgava) kopš savas dibināšanas ir centies rast atbalstītājus gan futbola skolai, gan pieaugušo komandas uzturēšanai. Vairāk nekā desmit gadu garumā jūtamu atbalstu klubam ir sniedzis arī uzņēmums, kurā es esmu līdzīpašnieks, – pa šo laiku dažādos veidos, tostarp infrastruktūras izveidē, atalgojumā treneriem un cita veida finansiālajā atbalstā un palīdzībā futbolam ir novirzīti vismaz 3 miljoni EUR. 

Līdz šim es domāju, ka man ir pamats būt lepnam par paveikto un sasniegto, taču tad Pietiek.com 20. novembrī parādījās anonīma “patriota” raksts “Kā Jelgavas futbola klubs “prihvatizē” stadionu”...

Lai gan, izlasot rakstiņu, tā arī pilnīgi neko neuzzinām par to, kā tad tieši stadionu “prihvatizē”, tajā ir daudz tendenciozi pasniegtu faktu un ne visai precīzu skaitļu, tāpēc sāksim ar atskatu pagātnē.

Ideja par atbalstu modernas futbola treniņu bāzes celtniecībai, kur laukuma izmēri atbilstu starptautiskajām prasībām, nāca no Latvijas Futbola federācijas (LFF). Sākumā uzņemties celtniecību tika piedāvāts Jelgavas pilsētas pašvaldībai, taču tā vairākus gadus vai nu nevarēja, vai negribēja to darīt, jo fakts paliek fakts, ka projekts uz priekšu nevirzījās. Tad uzņemties projekta īstenošanu piekrita biedrība FK “Jelgava”.

Jāpaskaidro, ka LFF dažādos veidos iegulda līdzekļus futbola attīstībā un tās partneri mēdz būt gan pašvaldības, gan privāti nodibinājumi. Tāpat ir skaidrs, ka ikvienam partnerim ir jārēķinās ar to, ka nākotnē nāksies ieguldīt arvien jaunus līdzekļus, jo uzskatīt, ka Latvijā kā mazā valstī futbols var atmaksāties vai pelnīt, būtu neprāts.

2018. gadā treniņu bāze, kurā ir divi futbola laukumi – viens ar dabisko, otrs ar mākslīgo segumu -, tika atklāta un kopš tā laika ir kļuvusi par, iespējams, labāko visā valstī. Tajā trenējas un spēlē vairāk nekā 500 dažāda vecuma bērnu un jauniešu no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī no kaimiņu un attālākiem novadiem. Ar bērniem strādā 29 treneri un fizioterapeits. Jelgavas komanda spēlē gan Virslīgā, gan 2. līgā, gan dublieru sacensībās, bet dažādās vecuma grupās startē pāri par divdesmit bērnu un jauniešu komandām.

 Jā, FK “Jelgava” ir saņēmis arī valsts un pašvaldības atbalstu – piemēram, 2019. gadā Jelgavas dome piešķīra 75,5 tūkstošus EUR. Salīdzinājumam – Ledus sporta skolas finansējums (ieskaitot 132 tūkstošu EUR valsts dotāciju) 2020. gadā bija 846 tūkstoši EUR (Jelgavas Vēstnesis, 24.09.2020.).

Nevaru komentēt, ko nezināmais rakstu darbu meistars ir domājis, ziņojot, ka “turklāt klubs paziņojis par investora piesaisti, lai tādējādi atgūtu ne tikai savus ieguldītos līdzekļus, bet piesavinātos arī valsts ieguldījumu”. Katrā ziņā man kā FK “Jelgava” prezidentam ne par šādu nodomu, ne par paziņojumu nekas nav zināms.

Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums, ka “biedrība “Futbola klubs Jelgava” savas saistības pret pilsētu nav pildījusi – šogad nav veikts neviens maksājums par zemes nomu”. Sakarā ar “Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem, kas ietekmēja kluba naudas plūsmu, mēs lūdzām Jelgavas domi nākt pretī, taču pašvaldība uzskatīja, ka nekas īpašs nav noticis un piešķīra tikai nelielu atlaidi. Neskaidrība radīja aizkavēšanos, taču maksājumi tiek veikti.

Par situāciju ar Latvijas Olimpisko komiteju, kas stadionā nav ieguldījusi nevienu eiro, esmu jau vairākkārt izteicies medijos, un, ja kādam tas interesē, viņš par to var izlasīt. Lai nu kā, bet pretēji apgalvojumam, ka neļaujam ļāvuši Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) stadionā rīkot Jaunatnes olimpiādi, jau pagājušajā gadā šīs sacensības te notika, jo uzskatījām, ka bērnu intereses ir svarīgākas par to, kā rīkojas LOK.

Nezinu, vai šis tendenciozais raksts iezīmē nākamo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sākumu, kad ar futbola tēmas starpniecību vieni politiskie spēki mēģina “iegriezt” citiem, vai ir bijis kāds cits mērķis. Patiesībā tas arī nav svarīgi. Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka neviens futbola treniņu bāzi - stadionu Kārklu ielā 6 negatavojas ne “prihvatizēt”, ne pārdot. FK “Jelgava” arī turpmāk piesaistīs līdzekļus, lai Jelgavā simtiem bērnu būtu unikāla iespēja brīvajā laikā nodarboties ar pasaulē populārāko sporta veidu, fiziski attīstīties un nākotnē daļai kļūt par pazīstamiem sportistiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...