Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!
Oskars Bundža02.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās sabrukšanas terminālā fāze.
Priecīgo ziņu sarūpēja god. kolēģis Kārlis Rācenis, atsakoties no biedrības valdes locekļa pienākumiem un sniedzot īsu, motivētu skaidrojumu savai rīcībai.
Cik saprotams, Jauno ārstu asociācija sliecas kolēģi atbalstīt, tātad arvien vairāk parādās ārstu, kuri gatavi pielikt punktu "vadošās" biedrības funkcionēšanai esošajā feodāļa veidolā - kā ar likumdevēja u.c. labvēļu svētību ārstus paverdzinošai organizācijai.
Medicīnā netrūkst labu profesionāļu, kuri daudz laika velta darbam, pašizglītībai, pieredzes apmaiņai. Veselības aprūpes organizatoriskie un tiesiskie jautājumi ineteresē diemžēl reto.
Atšķirībā no Atmodas laika ārsts reti uzņemas paralēli tiešajiem pienākumiem pildīt arī sabiedriska darbinieka funkciju, un šis faktors nenāk par labu ne jomas prestižam, ne spējai produktīvi sadarboties ar valsts amatpersonām vai komunicēt ar sabiedrību "jūtīgos" jautājumos. Dr. Rāceņa gadījumā bonuss ir viņa prasme sadarboties ar medijiem un sniegt informāciju plašai auditorijai saprotamā valodā.
Tāpēc apsveicu ne vien mediķus, bet arī pārējo sabiedrību, jo pēc ilgāka tukšuma perioda jau pāris gadus esam liecinieki nākotni cerīgākos toņos iekrāsojošam procesam - gados jauns ārsts mūsu acu priekšā strauji top par Personību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
