PIETIEK
30.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu:
Varbūt cūka, kas no pie luksofora stāvošas automašīnas Tukumā ceļmalā izsvieda alus bundžu, bija Krievijas pilsonis Sergejs Kalašņiks, bet varbūt – Latvijas iedzīvotāja Ludmila Kalašņika. Pietiek ir izdevies noskaidrot, ka automašīna pieder abu Kalašņiku uzņēmumam Vesti Reklāma.
„Automašīnas ar valsts numura zīmi JU-6189 pasažiera pusē sēdošais vepris svētdien, 20.05.2018. Tukumā, piestājot pie ceļa remontu regulējošā sarkana luksofora, pavēra durvis un izsvieda ceļmalā alus bundžu. Nebija pa rokai tomātu vai jēlu olu, ar kurām ievilkt,” – šādu īsu aprakstu aizvadītajā nedēļā varēja lasīt sociālajos tīklos.
Kā rāda publiski pieejamie Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, 2014. gada izlaiduma automašīna Nissan Qashqai ar valsts reģistrācijas numuru JU6189 pieder SIA Vesti Reklāma.
Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma – cūkmašīnas īpašnieka vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Krievijas iedzīvotājs Sergejs Kalašņiks, savukārt Vesti Reklāmas vienīgā valdes locekle ir 1969. gadā dzimusī Ludmila Kalašņika.
Sazvanot uzņēmumu, lai noskaidrotu, kura īsti ir bijusi par cūkošanos atbildīgā persona, SIA Vesti Reklāma pārdošanas menedžeris Jānis Goldbergs mēģināja Pietiek apgalvot, ka „tā nemaz nav mūsu mašīna”. Pēc norādes iepazīties ar CSDD datiem nekādi komentāri vairs sniegti netika.
Seko mums
Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...
Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...
2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu.
Lasīt visu...
Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...
Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...
Valdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...
Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...
Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...
Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...