Variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā
Mārcis Bendiks10.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daugaviņas, māmuliņas, viļņos iepretim Rīgas pilij iepeldējusi milzīga balta plastikāta kaudze, kurai esot jāsimbolizē korupcijas aisberga redzamā daļa un jāmudina pārsteigtie skatītāji domāt par neredzamo, desmit reižu lielāko korupcijas ļaunumu, kurš būtu simboliski meklējams likteņupes dzelmē.
Un nav pat tik svarīgi, ka Daugavas dziļums posmā no Katlakalna uz leju ir tikai kādi seši līdz astoņi metri, bet lejpus Vanšu tiltam – kādi divpadsmit vai drusciņ vairāk. Nekāda astoņkārša iegrime sešmetrīgajam mēslam te nebūtu iespējama, līdz ar to aisberga vietā mums te ir darīšana ar citu fenomenu – KNAB iniciētu un uzraudzītu knabsbergu, kurš peld pa virsu viegli kā plūdos ierauta grabaža.
Neapšaubāmi neveiksmīga, lai neteiktu pilnīgi stulba, ideja – iedomāties, ka, skatoties uz sintētisko megakaku, varētu nākt prātā kāda pārgudri noģiedama asociācija, nevis skaidri redzams fakts: izķēzīti materiāli un izplenderēti līdzekļi.
Tajā pašā laikā nekādi nevar ienākt prātā, ka šī ūbermegasūda izmaksas ir aptuveni 145 tūkstoši eiro (PVN ieskaitot, tātad aptuveni 120 tūkstoši neto), no tiem sestā daļa ir knabsberga izgatavošanai un peldināšanai, pārējā – trallināšanai visās šķirbās, lai šis izšķērdīgais stulbums būtu pamanīts.
Ikkatram racionāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka kopumā aptuveni 100 tūkstošu biezs zutnis šādā vīzē ir, tautiski izsakoties, iebāzts ķešā. Tieši kurā un kā pēc tam pārdalījies un sadalījies, tas jau ir cits jautājums.
Savā ziņā knabsbergs tomēr ir dziļi simbolisks: sešmetrīgā mēsla iegrime ir kādi 30 centimetri – atbilstoši izrādīšanās izmēram, salīdzinot ar pašu veikumu. Neviens, itin neviens no knābistu skaļi aizsāktajiem procesiem nav nonācis līdz atrisinājumam.
Kā sevišķi raksturīgu piemēru atgādināšu kādu jubileju, kas gaidāma pēc nedēļām divām. Pērn novembrī Rīgas domes deputāts Mičerevskis tiešā veidā, bez kādiem «varbūt» un “iespējams”, apsūdzēja “Attīstībai” vadību politisko partiju finansēšanas kārtības pārkāpšanā, kas faktiski saturēja visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas pazīmes.
Šeit var būt tikai divas iespējas: vai nu Mičerevskis ir apmelotājs, vai arī visa šī kompānija kopā jāsēdina cietumā. Kas noskaidrots gada laikā? Variants Nr. 1? Variants Nr. 2? Nē, draugi, ir variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā.
Toties knābistu pašreklāmas pastulbais zirģelis uzjājis pirmajā aisbergā, projektiņš par 140 tūkstošiem ir ražošanā un pusīte no tā jau apgūta. Un priekšā vēl nākamie jājieni, jo, kā no viņu pašu sniegtajām ziņām izriet, kopumā jāapgūst 552 tūkstoši. Laipni lūgti miljonu bezjēdzīgas izplenderēšanas klubiņā! Tiešām, kādēļ tikai Veselības ministrijas uzraudzībā var gadu gadiem šķērdēt miljonus ar nulles rezultātu nefunkcionējošai e-veselībai vai Izglītības un zinātnes ministrijas nekam nederīgajai e-skolai (nejaukt ar “E-klasi”)?
Kāpēc tikai Veselības ministrija un Valsts kancelejai būtu tā privilēģija dalīt daudzsimtu tūkstošu kontraktus pīāristu firmām mazjēdzīgām aktivitātēm? Kādēļ tikai Pavļuta (draudziņiem) bijušajiem kolēģiem būtu iespēja taisīt Veselības ministrijas apmaksātas reklāmas, kas dod izteikti negatīvu rezultātu?
Tagad arī knābisti ir jauki iekļāvušies kopējās valsts pārvaldes tradīcijās, ar ko arī apsveicu lasītājus. Protams, pirmais jājiens nemēdz būt bez klupieniņiem, un es nebūšu izbrīnīts, ja sākotnēji aisberdziski baltais izstrādājums iegūs knabsberdziski dzelteni brūnākus toņus un aizpeldēs uz jūras pusi vēl pirms projektā paredzētā termiņa.
Bet lai jau peld, iegrime netraucē. Likteņupe ne to vien ir redzējusi.
Redakcijas piebilde. Autora viedoklis jau bija sagatavots publicēšanai, kad saņēmām ziņu no vērīgiem iedzīvotājiem, proti, Daugavā pie Akmens tilta izvietotais vides objekts – korupcijas aisbergs –, kas uzstādīts sociālās kampaņas ietvaros, nu gaužām necilā paskatā mētājas pie Katlakalna krastā aiz Dienvidu tilta. Pret Daugavā izvietoto sociālās kampaņas vides objektu, iespējams, veikts vandālisms, un “aisbergu” upē atkārtoti neielaidīs, ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
