Variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā
Mārcis Bendiks10.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daugaviņas, māmuliņas, viļņos iepretim Rīgas pilij iepeldējusi milzīga balta plastikāta kaudze, kurai esot jāsimbolizē korupcijas aisberga redzamā daļa un jāmudina pārsteigtie skatītāji domāt par neredzamo, desmit reižu lielāko korupcijas ļaunumu, kurš būtu simboliski meklējams likteņupes dzelmē.
Un nav pat tik svarīgi, ka Daugavas dziļums posmā no Katlakalna uz leju ir tikai kādi seši līdz astoņi metri, bet lejpus Vanšu tiltam – kādi divpadsmit vai drusciņ vairāk. Nekāda astoņkārša iegrime sešmetrīgajam mēslam te nebūtu iespējama, līdz ar to aisberga vietā mums te ir darīšana ar citu fenomenu – KNAB iniciētu un uzraudzītu knabsbergu, kurš peld pa virsu viegli kā plūdos ierauta grabaža.
Neapšaubāmi neveiksmīga, lai neteiktu pilnīgi stulba, ideja – iedomāties, ka, skatoties uz sintētisko megakaku, varētu nākt prātā kāda pārgudri noģiedama asociācija, nevis skaidri redzams fakts: izķēzīti materiāli un izplenderēti līdzekļi.
Tajā pašā laikā nekādi nevar ienākt prātā, ka šī ūbermegasūda izmaksas ir aptuveni 145 tūkstoši eiro (PVN ieskaitot, tātad aptuveni 120 tūkstoši neto), no tiem sestā daļa ir knabsberga izgatavošanai un peldināšanai, pārējā – trallināšanai visās šķirbās, lai šis izšķērdīgais stulbums būtu pamanīts.
Ikkatram racionāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka kopumā aptuveni 100 tūkstošu biezs zutnis šādā vīzē ir, tautiski izsakoties, iebāzts ķešā. Tieši kurā un kā pēc tam pārdalījies un sadalījies, tas jau ir cits jautājums.
Savā ziņā knabsbergs tomēr ir dziļi simbolisks: sešmetrīgā mēsla iegrime ir kādi 30 centimetri – atbilstoši izrādīšanās izmēram, salīdzinot ar pašu veikumu. Neviens, itin neviens no knābistu skaļi aizsāktajiem procesiem nav nonācis līdz atrisinājumam.
Kā sevišķi raksturīgu piemēru atgādināšu kādu jubileju, kas gaidāma pēc nedēļām divām. Pērn novembrī Rīgas domes deputāts Mičerevskis tiešā veidā, bez kādiem «varbūt» un “iespējams”, apsūdzēja “Attīstībai” vadību politisko partiju finansēšanas kārtības pārkāpšanā, kas faktiski saturēja visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas pazīmes.
Šeit var būt tikai divas iespējas: vai nu Mičerevskis ir apmelotājs, vai arī visa šī kompānija kopā jāsēdina cietumā. Kas noskaidrots gada laikā? Variants Nr. 1? Variants Nr. 2? Nē, draugi, ir variants “knabsbergs”: padziļinātas pārbaudes sešu metru augstumā, rezultāts – plikas pakaļas iegrimes dziļumā.
Toties knābistu pašreklāmas pastulbais zirģelis uzjājis pirmajā aisbergā, projektiņš par 140 tūkstošiem ir ražošanā un pusīte no tā jau apgūta. Un priekšā vēl nākamie jājieni, jo, kā no viņu pašu sniegtajām ziņām izriet, kopumā jāapgūst 552 tūkstoši. Laipni lūgti miljonu bezjēdzīgas izplenderēšanas klubiņā! Tiešām, kādēļ tikai Veselības ministrijas uzraudzībā var gadu gadiem šķērdēt miljonus ar nulles rezultātu nefunkcionējošai e-veselībai vai Izglītības un zinātnes ministrijas nekam nederīgajai e-skolai (nejaukt ar “E-klasi”)?
Kāpēc tikai Veselības ministrija un Valsts kancelejai būtu tā privilēģija dalīt daudzsimtu tūkstošu kontraktus pīāristu firmām mazjēdzīgām aktivitātēm? Kādēļ tikai Pavļuta (draudziņiem) bijušajiem kolēģiem būtu iespēja taisīt Veselības ministrijas apmaksātas reklāmas, kas dod izteikti negatīvu rezultātu?
Tagad arī knābisti ir jauki iekļāvušies kopējās valsts pārvaldes tradīcijās, ar ko arī apsveicu lasītājus. Protams, pirmais jājiens nemēdz būt bez klupieniņiem, un es nebūšu izbrīnīts, ja sākotnēji aisberdziski baltais izstrādājums iegūs knabsberdziski dzelteni brūnākus toņus un aizpeldēs uz jūras pusi vēl pirms projektā paredzētā termiņa.
Bet lai jau peld, iegrime netraucē. Likteņupe ne to vien ir redzējusi.
Redakcijas piebilde. Autora viedoklis jau bija sagatavots publicēšanai, kad saņēmām ziņu no vērīgiem iedzīvotājiem, proti, Daugavā pie Akmens tilta izvietotais vides objekts – korupcijas aisbergs –, kas uzstādīts sociālās kampaņas ietvaros, nu gaužām necilā paskatā mētājas pie Katlakalna krastā aiz Dienvidu tilta. Pret Daugavā izvietoto sociālās kampaņas vides objektu, iespējams, veikts vandālisms, un “aisbergu” upē atkārtoti neielaidīs, ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
