Vaškeviča apsūdzības „cenzētā” versija: KNAB bijis ziņotājs – lietas galvenais liecinieks
L. Lapsa14.01.2012.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā, kuru pirmdien sāks izskatīt tiesa, ir viens galvenais liecinieks – augsta valsts amatpersona, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņotājs, pēc kura iesnieguma KNAB sācis kriminālprocesu un uz kura liecībām lielā mērā balstīta apsūdzība. To liecina apsūdzības „cenzētā” versija, no kuras izdzēsta jebkāda informācija, kas varētu ļaut identificēt šo liecinieku. Pietiek rīcībā šī apsūdzības daļa nonāca faktiski uzreiz pēc tam, kad portāls vairākas dienas informēja par Vienotības pārstāvja Edgara Jaunupa un Muitas pārvaldes priekšnieka Tāļa Kravaļa ciešo saistību ar Vaškeviču.
Kā norādīts apsūdzībā, Vaškevičs, „būdams valsts amatpersona, atkārtoti, lielā apmērā izdarīja kukuļdošanu, tas ir, materiālu vērtību nodošanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādas darbības kukuļdevēja vai kādas citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais kukulis domāts šai valsts amatpersonai, vai jebkurai citai personai”.
Kukuli Vaškevičs saskaņā ar apsūdzības rakstu nezināmajai valsts amatpersonai devis, lai tā viņa interesēs veiktu virkni darbību, tostarp panāktu kādas iestādes darbinieku atbrīvošanu no amata vai pārcelšanu citā amatā, kā arī uzņēmumu un fizisko personu pārbaužu neveikšanu un attiecīgi pārkāpumu nekonstatēšanu.
Pēc 2010. gada 26. decembrī notikušas sarunas ar šo amatpersonu Vaškevičs tai automašīnā atstājis polietilēna maisiņu, kurā bijuši 23 700 eiro un 2400 latu. Apsūdzības rakstā arī norādīts – to, ka Vaškevičs maisiņā atstājis naudu, „kura bija paredzēta viņam par to darbību izdarīšanu, par kurām V. Vaškevičs runāja automašīnā”, amatpersona konstatējusi tikai pēc atbraukšanas mājās.
No apsūdzības raksta nav skaidrs, kad tieši sākusies intensīva šīs amatpersonas un Vaškeviča novērošana, lai gan apsūdzībā norādīts, ka maisiņu ar naudu amatpersona paturējusi savā rīcībā un nevienam par to nav ziņojusi gandrīz divas nedēļas. Tikmēr nākamā abu tikšanās notikusi jau 28. decembrī, taču šajā sarunā Vaškevičs par auto atstāto naudu neesot ieminējies.
Savukārt 5. janvārī Vaškevičs ar amatpersonu jau pārrunājis virkni konkrētāku un skaidrāku jautājumu. Cita starpā, kā liecinājusi amatpersona, Vaškevičs izteicis „piedāvājumu izdarīt tā, lai netiktu veiktas pārbaudes par SIA Baltijas Loģistikas kompānija uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī V.Vaškevičs pieprasīja viņu savlaicīgi informēt par .. darbinieku darbībām saistībā ar veicamajām kontroles darbībām šajā uzņēmumā, saistībā ar šī uzņēmuma operācijām”.
Tikai no šīs sarunas amatpersona sapratusi, ka tai automašīnā atstātā nauda „ir kā kukulis”, un pagājušā gada 7. janvārī uzrakstījusi iesniegumu, ko kopā ar šo naudu iesniegusi KNAB. Pēc iesnieguma saņemšanas un kriminālprocesa ierosināšanas jau oficiāli sāktas speciālās izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētajā kārtībā.
Tikai šajā brīdī saskaņā ar apsūdzības rakstu sākts runāt par SIA Kravu termināls problēmām, kas masu medijos apspriestas jau iepriekš, - pirmoreiz 9. janvārī, bet pēc tam augstās amatpersonas un Vaškeviča tikšanās notikušas vēl arī 11. janvārī, 11. janvārī (veselas trīs reizes) un 12. janvārī.
Savukārt 26. janvārī tikšanās laikā Vaškevičs jau atkal atstājis minētās amatpersonas automašīnā dāvanu maisiņā ievietotu naudu – šoreiz tikai 1580 eiro un 1500 latu, ko amatpersona pēc tam, kad Vaškevičs izkāpis no automašīnas, nodevusi KNAB darbiniekiem reizē ar Vaškeviča atstātajām elektroniskā pasta sarakstes lapām.
Kā izriet no apsūdzības raksta, neraugoties uz veikto novērošanu, šajā reizē KNAB darbinieku Vaškeviču vēl nav aizturējuši, - tas noticis tikai 30. janvārī, kad augstā amatpersona viņam sagādājusi SIA Kravu termināls pārbaudes materiālus un Vaškevičs uz automašīnas pakaļējā sēdekļa atstājis jau iespaidīgāku summu – 27 600 eiro un 1700 latu.
„Tā pavisam V. Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodeva kukuli - naudu Ls 42 764,27 apmērā,” konstatēts apsūdzības rakstā. Savukārt attiecībā uz KNAB ziņotāju – augsto amatpersonu pagājušā gada 12. septembrī pieņemts lēmums par kukuļņemšanas kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tāpat arī kriminālprocess izbeigts daļā pret Kravu termināla valdes locekli Vasīliju Rožkovu pierādījumu trūkumu dēļ.
No „cenzētās” apsūdzības raksta daļas, kas ir Pietiek rīcībā, ir redzams tikai tas, ka KNAB pierādījumu vidū ir minētās amatpersonas liecības, kā arī pirmā „naudas maisiņa” saturs. Par pārējiem pierādījumiem tāpat kā par amatpersonas identitāti drošu ziņu nav, lai gan no apsūdzības raksta nojaušams, ka KNAB pēc amatpersonas iesnieguma oficiālās reģistrēšanas ir veicis apjomīgus novērošanas pasākumus, kas ietvēruši arī audio un video ierakstu veikšanu.
LTV raidījums De Facto jau pagājušā gada sākumā, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka kukulis dots, lai Muitas kriminālpārvaldes inspekcijas daļas Riska vadības grupa neveiktu objektīvās pārbaudes šajā uzņēmumā un nekonstatētu pārkāpumus. Savukārt kukuļa saņēmējs varot būt Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks Tālis Kravalis, kurš pats gan to neapstiprina.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
