Iesaki rakstu:

Lielākā daļa aptaujāto bērnu vecāku, kas savām atvasēm izvēlējušies tālmācību, kā svarīgāko iemeslu min klātienes skolās esošo mobingu, ar ko saskāries skolēns un kas ievērojami traucējis izglītības ieguvei un veselībai. Rīgas Tālmācības vidusskolas “Rīgas komercskola” vecāku aptaujā minētās mobinga epizodes klātienes skolās šķiet šausminošas.

“Manam bērnam izveidojās neizskaidrojama trauksme, sākot iet 5.klasē, tā pakāpeniski pāris mēnešu laikā pieauga. Bija sliktas atzīmes latviešu valodā, praktiski nesekmība,” raksta viena no tālmācības skolas audzēkņa mammām, norādot, ka  tas bija viens no trauksmes iemesliem. “Tika meklēti risinājumi, runāts ar priekšmeta skolotāju. No pedagoga izskanēja: es netaisos jūsu bērnu papildus mācīt, man tas nav jādara. Vadība vispār klusēja. Bija sajūta,  -- ja jums kas nepatīk, varat meklēt citu skolu,” situāciju atceras māte.

Viņi tā arī izdarījuši, lai gan arī vēl gadu pēc klātienes skolas nomaiņas pret tālmācības izglītības iestādi cīnījušies ar bērna trauksmi, dusmām un depresiju. “Bērns visur vainoja mūs - vecākus. Apmeklējām psihologu, atklājās, ka trauksmes iemesls bija ne tikai latviešu valoda, bet arī bērnu izvestais mobings ar seksuāla rakstura piezīmēm. Šobrīd bērns lieto antidepresantu, reizi divās nedēļās apmeklē psihologu. Ļoti strādājam pie radīto seku likvidācijas. Pateicoties tālmācības skolai, šobrīd mums izdodas, bērns ir sācis vairāk vēlēties mācīties,” priecājas skolnieka mamma.

Savukārt Inga (vārds mainīts) atklāj, ka viņas meita 1., 2. un 3. klases pirmo semestri mācījās pašvaldības skolā Rīgas centrā. “Diemžēl visu šo laiku meita cieta no atsevišķu klasesbiedru fiziskas un emocionālas vardarbības. Viņai sita, dizaina stundās durstīja ar adatu, apsaukāja, izolēja un neņēma "bariņos". Klases audzinātāj uzstāja, ka mums jāmaina skola, teica, ka mūsu bērnam šī skola (Rīgas Franču licejs) nav piemērota, ka bērns ir pārāk jutīgs, ka vajag meklēt citu skolu, kur ir mazākas klases, ka bērnam ir psihosomatiski simptomi. Bērns bija kļuvis trauksmains, vakaros raudāja, ka negrib un baidās iet uz skolu. Skolotāji regulāri bļāva, jo netika galā ar klasi, meita sūdzējās, ka stundās ir grūti kaut ko dzirdēt, ka visu laiku ir troksnis, mācības saraustītas.

Meita sāka slikti gulēt, pazuda ēstgriba, ļoti bieži slimoja, līdz ar to veidojās parādi, un slimošanas laikā vajadzēja mācīties, lai neiekavētu vielu. Kopumā skolā bija liels stress, gan liels mācību apjoms, gan izdeguši un neieinteresēti skolotāji (ne visi, bet liela daļa), kuri nespēj nedz risināt radušās situācijas, nedz tikt galā ar bērniem. Lielākā daļa vecāku, arī mēs, bērnu vedām pie privātskolotājiem, lai spētu apgūt mācību programmu.

Diemžēl situāciju ar emocionālo un fizisko vardarbību pret manu meitu neizdevās atrisināt, un 3.klasē nolēmām mainīt skolu. Bet arī tas nebija vienkārši. Mēs dzīvojam centrā, bet visas centra skolas bija pilnas, brīvu vietu nebija! Atradām attālāku skolu citā mikrorajonā, bet meitu nepieņēma jaunajā kolektīvā, turpinājās apsaukāšana, raustīšana aiz drēbēm, izstumšana. Lai arī skolā tika iesaistīti atbalsta personāls, situācija īpaši nemainījās. Turklāt atsevišķi skolotāji uzskatīja, ka nav jāmāca pēc programmas skola 2030, un mācīja tā, kā, viņuprāt. ir pareizi, kas radīja šaubas par izglītības kvalitāti. Meitas pašsajūta tikai pasliktinājās, līdz nolēmām pamēģināt tālmācību,” dramatisko pieredzi klātienes skolās atklāj Inga.

Savukārt kādas teju teicamnieces mamma atklāj, ka klātienes skola nevēlējās nākt pretī un nodrošināt individuālu pieeju, palīdzot bērnam atkal atgriezties skolā pēc Covid un iekļauties mācību procesā. “Tika ieteikts "meklēt diagnozi" labi audzinātai, mierīgai meitenei ar labām sekmēm (8+), kurai bija nepieciešams minimāls atbalsts, kas skolai neprasītu papildu resursus,” vērtē meitenes mamma, piebilstot, ka esošās izglītības sistēmas vērtības un metodes neatbilst ģimenes izpratnei par mūsdienīgu izglītību.

Vecāki piedzīvojuši arī skolas vadošā personāla neieinteresētību. “Pirmajā klasē bija problēmas ar komunikāciju. Skola izturējās diezgan rupji pret bērnu, nevēlējās sazināties. Kad zvanīju direktorei un lūdzu satikties, man tika pateikts, ka viņai nav laika, jo esot šobrīd dažādi skolas pasākumi. Teicu, ka gaidīšu zvanu, gada laikā tā arī nesagaidīju,” stāsta otrklasnieces Megijas (vārds mainīts) tētis.

Vēl nelāgāku pieredzi piedzīvojusi bērna ar īpašām vajadzībām mamma. “Jo klātienes skolā UDHS bērns nav vēlams. Skolotāju mobings noveda bērnu līdz depresijai un pašnāvības riskam,” slāpējot asaras, atzīst Inese (vārds mainīts).

“Bērnam ir intelekta neskarts autisms, un klases audzinātāja nodarbojās ar emocionālo vardarbību,” uzskata Paula (vārds mainīts) mamma.

“Skolotāji un klases biedri izsmēja un pazemoja manu bērnu, it īpaši viena skolotāja, kas noveda bērnu līdz depresijai. Ar bērnu neredzējām citu opciju kā sadarboties ar šo skolotāju pat, ja mēģinājām,” savu bezspēcību klātienes skolā atzīst Ulrikas (vārds mainīts) mamma.

Nereti bērni saskārušies ar mobingu arī no skolotājiem. “"Parastā" skolā skolotāji nav empātiski - draudēja bērnam ar fizisku vardarbību, bija mobings no pedagogu un skolas administrācijas puses gan pret bērnu, gan vecākiem, nevēlējās sadarboties ar vecākiem,” atklāj vēl kāda māmiņa.

Vēl kādam bērnam tika konstatēts UDHS un Turetta sindroms. “Klātienes skolā bērns sastopas ar apsaukāšanu pēc ādas krāsas, kā arī bērns psiholoģiski neiztur spriedzi un skolotāju toksiskus komentārus,” dramatisko un traumatisko pieredzi atceras Kristofa (vārds mainīts) tētis.

Vecāki arī min vairākus ieguvumus, ko novērojuši pēc pāriešanas tālmācībā. Bērna sekmes uzlabojušās, samazinājušās veselības problēmas, kā arī gūtas jaunas un noderīgas dzīves prasmes. “Šī mācību gada laikā tālmācībā meitas patstāvības prasmes ir augušas NEAPRAKSTĀMI. Viņa ir iemācījusies, ka var un - kas galvenais - DRĪKST pati pieņemt lēmumus un pati par to būt atbildīga, nevis akli norakstīt no tāfeles minimumu un izdarīt 1:1 neiedziļinoties,” priecājas Irvitas (vārds mainīts) mamma.

Visi tālmācības skolas audzēkņu bērnu vecāki ir satraukušies par plāniem likvidēt tālmācības pamatskolas, jo tieši šajā vecumā piedzīvojuši bērnam negatīvu pieredzi klātienes skolā, tādēļ nevēlas savas atvases pakļaut pārējo skolēnu, kā arī skolotāju un izglītības iestādes vadības agresijai un emocionālajai vardarbībai.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google