Vecrīgas viesnīcas lieta: reideri Skudru „laipni eskortē” policijas izmeklētāja Lasmane no bijušā „Sozinova pasūtījumu galda”
Pietiek lasītājs07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aprīļa beigās pie bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas, kuru savā īpašumā vēlas pārņemt tā sauktais „Juraša grupējums” un tā pakalpojumus izmantojošais reideris Uldis Skudra, varēja novērot interesantu ainu, kas redzama šajos video un kas daudz ko paskaidro par Valsts policijā valdošo situāciju, - U. Skudru un bijušo KNAB darbinieku, tagadējo advokātu Aleksandru Berezinu viesnīcas vārtu atmūķēšanas pasākumā „laipni eskortēja” Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja izmeklētāja Inese Lasmane.
Tas, ka šādā pēc būtības reiderisma pasākumā, kurā normāla būtu, piemēram, tiesu izpildītāja līdzdalība, aktīvi piedalās policijas izmeklētāja un vēl citi policijas darbinieki, uzskatāmi rāda, cik pamatota ir bijusi nu bijušā Rīgas pārvaldes faktiskā bosa, ar Juri Jurašu jau vēsturiski „ciešā sazobē” bijušā Andreja Sozinova aizrotēšana un tagad arī „piespiedu brīvprātīgā” aizvadīšana izdienas pensijā.
Šie notikumi, kuri redzami publicētajos videoierakstos, bija jau kārtējā epizode gadiem ilgstošajā cīņā par Vecrīgas viesnīcu. Lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. Taču tad pēc Tieslietu ministrijas vadības maiņas, sajūtot jaunas iespējas, 2019.gada vidū policijai tika „paskaidrots”, kā jāstrādā „pareizi”, un izmeklēšanas virziens „nejauši” nomainījās par 180 grādiem, Allas Jurašas un Ulda Skudras interešu labā.
Ar ko tas skaidrojams? U. Skudra, kurš, kā izskatās no dokumentiem, sekmīgi „aplupinājis” viesnīcas faktisko līdzīpašnieku, uzbeku Akbaru Abdullajevu, 2019. gadā acīmredzot pieņēma stratēģiski pareizu lēmumu – ar savu problēmu vērsties pie labi zināmiem „lietu kārtotājiem” no „Juraša grupējuma” ar tā plašajām iespējām Valsts policijā, Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā (abus pēdējos, kā zināms, kontrolē J. Juraša pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija).
No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA Freecom 966 kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane – tā pati, kas tagad jau bez kautrēšanās pavada U. Skudru un A. Berezinu viesnīcas kārtējā „ieņemšanā”, - deva pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma. Šīs darbības notika uz falsificētas ekspertīzes pamata, kuras jau pieminētais U. Skudra bija pasūtījis Ukrainā.
Kā redzams no pievienotajiem dokumentiem, izmeklētāju nemulsināja neviena no neskaitāmajām dīvainībām, - ne tas, ka ekspertīze „korupcijas lielvalstī” Ukrainā bija izdarīta uz dokumentu kopiju pamata, oriģinālus nemaz neredzot, ne tas, ka dokumenti sastādīti Panamā, bet apstiprināti nez kāpēc... Šveicē.
Ir skaidrs, ka visā šajā procesā nav iztikts arī bez tieslietu ministra Jāņa Bordāna palīdzības. Savulaik, kad komercķīla tika uzlikta, jau pieminētais U. Skudra uzreiz administratīvajā tiesā iesniedza prasību pret Uzņēmumu reģistru un tā lēmumu. Tiesvedībās viņš zaudēja, un Uzņēmumu reģistra pārstāvji abās instancēs apstiprināja komercķīlas likumību un aizstāvēja savas darbības.
Un tad pēkšņi vienā dienā, nesagaidot Augstākās tiesas lēmumu, proti, pēdējo instanci, komercķīla bez tiesas lēmuma tika noņemta, - nav nekādu šaubu, ka pēc Tieslietu ministrijas vadības spiediena uz Uzņēmumu reģistru. Tieši pēc tāada paša scenārija „bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvji ir rīkojušies arī „Olainfarm” mantinieču strīdu gadījumā.
Kas attiecas uz aresta noņemšanu īpašumam no policistu puses, - visticamākais, arī šajā lietā neiztika bez skaidra mājiena no Rīgas reģionālās pārvaldes kriminālpolicijas vadītāja, skandalozā Andreja Sozinova puses: gadiem ilgi nebija nekāda pamata aresta noņemšanai, bet tad lieta nonāca A. Sozinova pārziņā – un pamats „negaidīti” atradās. Lieta tika nokārtota pasūtītāju interesēs.
Kā Alla Juraša, Aleksandrs Berezins un viņu kompanjoni ir spējuši ietekmēt gan tiesu sistēmu, gan Valsts policijas darbiniekus? Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, ja pieļauj koruptīvas shēmas esamību, kurā iesaistīta gan virkne bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri tagad ieņem augstus amatus (Juris Jurašs, Signe Bole u.c.), gan viņu vajadzības piesedzoši politiķi.
2020. gada 12. maijā plkst. 7.28 sākās pasūtījuma kratīšanas četros ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītos objektos vienlaikus, un nebija nekādu šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja darbiniekiem bija dots skaidrs uzdevums – izpildīt Gulama Mohammada Gulami uzņēmuma bijušā darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinājās un nebija tiesas nolēmuma.
Taču Alla Juraša (kas tolaik vēl oficiāli skaitījās Jura Juraša sieva, kaut reāli viņas partneris ne tikai biznesā vien jau bija pieminētais Aleksandrs Berezins) un viņas līdzgaitnieki gaidīt negribēja un faktiski paši pieņēma lēmumu tiesneša vietā. Savukārt tagad, kā redzams, Valsts policiju jau ir izdevies piesaistīt kā vienkāršu pakalpojuma sniedzēju – un izmeklētāja I. Lasmane jau pati piedalās viesnīcas kārtējā ieņemšanā.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai tagad, kad A. Sozinovs ir ar negodu aizsūtīts pensijā, viņa iestrādātās shēmas turpinās darboties (jānorāda, ka video redzamā viesnīcas ieņemšana datējama ar 28. aprīli, kad A. Sozinovs gan bija aizrotēts no sava amata, taču līdz viņa aizturēšanai aizdomās par ienākumu slēpšanu bija palikušas vēl vairākas nedēļas).
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
