Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tiesa lems, ka Tukuma domes aizliegums novada teritorijā būvēt vēja elektrostaciju parku ir nelikumīgs, šis spriedums kļūs par precedentu, ar kura palīdzību Latviju varēs piestādīt pilnu ar vējdzirnavām un saules paneļiem, pilnībā ignorējot iedzīvotāju gribu. Toties daži pašmāju vai ārzemju miljonāri no valsts budžeta varēs pumpēt nodokļu naudu – OIK vai kādas modernākas pseidozaļās shēmas formātā.

Šis Latvijā ir pirmais tiesas process, kurā vēja biznesmeņi apstrīd iedzīvotāju tiesības rīkoties pēc savas kopienas ieskatiem, un šobrīd spriedumu ar aizturētu elpu gaida ikvienā pašvaldībā, kas nolūkota tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai.

Vai vispār drīkst negribēt?

Prasību pret Tukuma novada iedzīvotājiem un pašvaldību tiesā iesniedzis zviedru kompānijas “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums SIA “Pienava wind”.

Stāsta vēsture ir tāda, ka zviedri jau pirms desmit gadiem savām vējdzirnavām meklēja piemērotas platības Latvijā un nolūkoja tādas Dobeles un Tukuma novados - Džūkstē un Pienavā. Sākotnēji plānā bija uzsliet 51 vēja staciju, taču pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras turbīnu pieļaujamais skaits tika samazināts līdz 35, vairumu vēja stabu atstājot Tukuma pusē. Dobele projekta virzītājus vairs tik ļoti neinteresē. Taču galavārds par ieceri ar savu pašvaldību starpniecību tāpat jāsaka iedzīvotājiem.

Dobelnieki jau no paša sākuma centīgi apkaroja vēja biznesu, un pašvaldība projektu Džūkstē pat nelika uz balsošanu - formāli tādēļ, ka teritorijas plānojums šādus objektus neparedz. Arī tukumnieki iestājās pret vēja parku - Pienavā. Pašvaldībai tika iesniegti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi, un tas bija pietiekams mandāts, lai novada dome saņemto būvniecības ieceri noraidītu.

Taču uzņēmums ar šādu lietu kārtību nebija mierā un vērsās tiesā, faktiski apstrīdot iedzīvotāju tiesības kaut ko gribēt vai negribēt. Pirmajā instancē tiesvedības process ir noslēdzies, un 5. jūlijā gaidāms Administratīvās rajona tiesas spriedums, ja vien tiesa nepagarinās sprieduma taisīšanas termiņu.

Problēma - ainavas piesārņojums

Šī ir tiesas pirmā instance, un, visticamāk, viena no pusēm jebkurā gadījumā to pārsūdzēs. Uzņēmumam “Eolus Vind AB” labvēlīgs spriedums dotu skaidru signālu arī pārējiem vēja biznesmeņiem, kāds ceļš ejams, ja iedzīvotāji kaut ko negrib. Un tas attieksies ne jau tikai uz vēja ģeneratoriem, bet arī jebkuriem citiem projektiem, kas Latvijas zaļajā ainavā paredz iedēstīt industriālas būves un ierīces. Turpretim lēmums par labu Tukuma iedzīvotājiem nozīmētu, ka pašu pārvaldība patiešām strādā un iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt, kas viņu kopienai ir vēlams un kas ne.

Jāatgādina, ka šobrīd arī Ziemeļkurzemē Ventspils pievārtē OIK biznesmeņi vēlas uzsliet desmitiem vēja ģeneratoru, un arī tur iedzīvotāji aktīvi šai idejai pretojas. Lielākais sliktums no vēja turbīnām ir to radītais ainavas piesārņojums, bažas par šo industriālo objektu kaitīgo ietekmi ir arī klusuma un putnu mīļiem. Daudziem nav pieņemama doma, ka ģeneratoru stabu uzsliešanai tiks izcirsti meži un aizlieti ar betonu. Tāpēc arī Ventmales ļaudis cer uz spriedumu par labu plašai sabiedrībai, nevis dažu miljonāru interesēs.

Mēs ticam stabiem

Vienlaikus - fons šim procesam ir ļoti nelāgs. Latvijas valdība ir pasludinājusi sapni par klimata neitralitāti un apsolījusi Briselei kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Tātad zaļā gaisma vēja un saules enerģijai bez saprātīgiem nosacījumiem. Vienlaikus šis ir solījums OIK biznesmeņiem, ka viņi kļūs vēl bagātāki, jo valsts no viņiem garantēti pirks “zaļo enerģiju”.

Skaidrojot, kādēļ Latvijas ainava ir jāizkropļo ar milzīgiem stabiem 250 metru augstumā, tieši klimata politika allaž tiek piesaukta kā arguments. “Mēs ticam Latvijas potenciālam vēja enerģijas industrijā un ar šo projektu mēs palīdzētu Latvijai sasniegt izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, tā palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā,” tā vēršanos tiesā aģentūrai LETA komentēja “Eolus Vind AB” nolīgtais cilvēks Latvijā Gatis Galviņš. Tā teikt - viss tikai rūpēs par valsti.

“Eolus” gan apgalvo, ka nepretendēs uz valsts subsīdijām un būs pirmais vēja parks Latvijā, kas spēj darboties uz biznesa pamatiem. Līdz šim Latvijā nekas tāds vēl nav pieredzēts.

Sabiedrība pretojas arī ārzemēs

Tā gluži nav, ka visur citur “zaļās” enerģijas biznesmeņus sagaida ar atplestām rokām un tikai latvieši aizspriedumu un tumsonīgu baiļu dēļ spītējas saulaini enerģiskajai nākotnei. Piemēram, pērn Zviedrijā tika rīkots vietējais referendums par vēja parka izveidi mežainā apgabalā valsts vidienē - pārdesmit kilometrus no Malungas pilsētas. Zviedri pateica - nē. Tur bija iecerētas 30 vēja turbīnas. Politiķi iedzīvotāju viedokli respektē - situācija līdzīga kā pie mums Tukumā.

Un arī tepat kaimiņos Igaunijā, ko pašmāju OIK enerģētiķi allaž piesauc kā labo piemēru, ar valsts apstabošanu nemaz tik gludi neiet. Nacionālās energokompānijas meitasuzņēmums “Enefit Green” jau ilgāku laiku mokās ar Lēnes-Nigulas pagasta ļaudīm un tās pārvaldi. Gada sākumā tika apturēti sagatavošanās darbi Risti vēja fermas būvniecībai. Tur iecerēts uzsliet 30 vēja turbīnas 240 hektāru platībā.

Vēl viens cits vēja konflikts - Pērnavas tuvumā jau ir iztiesāts, un tur gan verdikts ir par labu stabu licējiem. Igaunijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka vēja elektrostaciju attīstīšana ir nozīmīga sabiedrības interesēs. Tā ziņo aģentūra BNS. Šis ir nozīmīgs lēmums, kas neapšaubāmi ietekmēs vēja biznesa attīstību Igaunijā.

Ja līdzīgi pateiks tiesa Latvijā - arī mūsu sabiedrības intereses tiks pakārtotas dažu miljonāru plāniem un valdības klimata apmātībai.

* Pēc vairāku lasītāju izteikta lūguma pievērst sabiedrības uzmanību šai nozīmīgajai tēmai pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...