Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tiesa lems, ka Tukuma domes aizliegums novada teritorijā būvēt vēja elektrostaciju parku ir nelikumīgs, šis spriedums kļūs par precedentu, ar kura palīdzību Latviju varēs piestādīt pilnu ar vējdzirnavām un saules paneļiem, pilnībā ignorējot iedzīvotāju gribu. Toties daži pašmāju vai ārzemju miljonāri no valsts budžeta varēs pumpēt nodokļu naudu – OIK vai kādas modernākas pseidozaļās shēmas formātā.

Šis Latvijā ir pirmais tiesas process, kurā vēja biznesmeņi apstrīd iedzīvotāju tiesības rīkoties pēc savas kopienas ieskatiem, un šobrīd spriedumu ar aizturētu elpu gaida ikvienā pašvaldībā, kas nolūkota tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai.

Vai vispār drīkst negribēt?

Prasību pret Tukuma novada iedzīvotājiem un pašvaldību tiesā iesniedzis zviedru kompānijas “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums SIA “Pienava wind”.

Stāsta vēsture ir tāda, ka zviedri jau pirms desmit gadiem savām vējdzirnavām meklēja piemērotas platības Latvijā un nolūkoja tādas Dobeles un Tukuma novados - Džūkstē un Pienavā. Sākotnēji plānā bija uzsliet 51 vēja staciju, taču pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras turbīnu pieļaujamais skaits tika samazināts līdz 35, vairumu vēja stabu atstājot Tukuma pusē. Dobele projekta virzītājus vairs tik ļoti neinteresē. Taču galavārds par ieceri ar savu pašvaldību starpniecību tāpat jāsaka iedzīvotājiem.

Dobelnieki jau no paša sākuma centīgi apkaroja vēja biznesu, un pašvaldība projektu Džūkstē pat nelika uz balsošanu - formāli tādēļ, ka teritorijas plānojums šādus objektus neparedz. Arī tukumnieki iestājās pret vēja parku - Pienavā. Pašvaldībai tika iesniegti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi, un tas bija pietiekams mandāts, lai novada dome saņemto būvniecības ieceri noraidītu.

Taču uzņēmums ar šādu lietu kārtību nebija mierā un vērsās tiesā, faktiski apstrīdot iedzīvotāju tiesības kaut ko gribēt vai negribēt. Pirmajā instancē tiesvedības process ir noslēdzies, un 5. jūlijā gaidāms Administratīvās rajona tiesas spriedums, ja vien tiesa nepagarinās sprieduma taisīšanas termiņu.

Problēma - ainavas piesārņojums

Šī ir tiesas pirmā instance, un, visticamāk, viena no pusēm jebkurā gadījumā to pārsūdzēs. Uzņēmumam “Eolus Vind AB” labvēlīgs spriedums dotu skaidru signālu arī pārējiem vēja biznesmeņiem, kāds ceļš ejams, ja iedzīvotāji kaut ko negrib. Un tas attieksies ne jau tikai uz vēja ģeneratoriem, bet arī jebkuriem citiem projektiem, kas Latvijas zaļajā ainavā paredz iedēstīt industriālas būves un ierīces. Turpretim lēmums par labu Tukuma iedzīvotājiem nozīmētu, ka pašu pārvaldība patiešām strādā un iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt, kas viņu kopienai ir vēlams un kas ne.

Jāatgādina, ka šobrīd arī Ziemeļkurzemē Ventspils pievārtē OIK biznesmeņi vēlas uzsliet desmitiem vēja ģeneratoru, un arī tur iedzīvotāji aktīvi šai idejai pretojas. Lielākais sliktums no vēja turbīnām ir to radītais ainavas piesārņojums, bažas par šo industriālo objektu kaitīgo ietekmi ir arī klusuma un putnu mīļiem. Daudziem nav pieņemama doma, ka ģeneratoru stabu uzsliešanai tiks izcirsti meži un aizlieti ar betonu. Tāpēc arī Ventmales ļaudis cer uz spriedumu par labu plašai sabiedrībai, nevis dažu miljonāru interesēs.

Mēs ticam stabiem

Vienlaikus - fons šim procesam ir ļoti nelāgs. Latvijas valdība ir pasludinājusi sapni par klimata neitralitāti un apsolījusi Briselei kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Tātad zaļā gaisma vēja un saules enerģijai bez saprātīgiem nosacījumiem. Vienlaikus šis ir solījums OIK biznesmeņiem, ka viņi kļūs vēl bagātāki, jo valsts no viņiem garantēti pirks “zaļo enerģiju”.

Skaidrojot, kādēļ Latvijas ainava ir jāizkropļo ar milzīgiem stabiem 250 metru augstumā, tieši klimata politika allaž tiek piesaukta kā arguments. “Mēs ticam Latvijas potenciālam vēja enerģijas industrijā un ar šo projektu mēs palīdzētu Latvijai sasniegt izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, tā palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā,” tā vēršanos tiesā aģentūrai LETA komentēja “Eolus Vind AB” nolīgtais cilvēks Latvijā Gatis Galviņš. Tā teikt - viss tikai rūpēs par valsti.

“Eolus” gan apgalvo, ka nepretendēs uz valsts subsīdijām un būs pirmais vēja parks Latvijā, kas spēj darboties uz biznesa pamatiem. Līdz šim Latvijā nekas tāds vēl nav pieredzēts.

Sabiedrība pretojas arī ārzemēs

Tā gluži nav, ka visur citur “zaļās” enerģijas biznesmeņus sagaida ar atplestām rokām un tikai latvieši aizspriedumu un tumsonīgu baiļu dēļ spītējas saulaini enerģiskajai nākotnei. Piemēram, pērn Zviedrijā tika rīkots vietējais referendums par vēja parka izveidi mežainā apgabalā valsts vidienē - pārdesmit kilometrus no Malungas pilsētas. Zviedri pateica - nē. Tur bija iecerētas 30 vēja turbīnas. Politiķi iedzīvotāju viedokli respektē - situācija līdzīga kā pie mums Tukumā.

Un arī tepat kaimiņos Igaunijā, ko pašmāju OIK enerģētiķi allaž piesauc kā labo piemēru, ar valsts apstabošanu nemaz tik gludi neiet. Nacionālās energokompānijas meitasuzņēmums “Enefit Green” jau ilgāku laiku mokās ar Lēnes-Nigulas pagasta ļaudīm un tās pārvaldi. Gada sākumā tika apturēti sagatavošanās darbi Risti vēja fermas būvniecībai. Tur iecerēts uzsliet 30 vēja turbīnas 240 hektāru platībā.

Vēl viens cits vēja konflikts - Pērnavas tuvumā jau ir iztiesāts, un tur gan verdikts ir par labu stabu licējiem. Igaunijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka vēja elektrostaciju attīstīšana ir nozīmīga sabiedrības interesēs. Tā ziņo aģentūra BNS. Šis ir nozīmīgs lēmums, kas neapšaubāmi ietekmēs vēja biznesa attīstību Igaunijā.

Ja līdzīgi pateiks tiesa Latvijā - arī mūsu sabiedrības intereses tiks pakārtotas dažu miljonāru plāniem un valdības klimata apmātībai.

* Pēc vairāku lasītāju izteikta lūguma pievērst sabiedrības uzmanību šai nozīmīgajai tēmai pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...