Iesaki rakstu: 
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Kāds cits balstās uz citiem pieņēmumiem, un viņam šķiet, ka ES turpinās "zaļo kursu" enerģētikā. Turklāt, cik zināms, tiek investēts daudz pensiju fondu naudas un menedžeriem tās nav žēl. Algu un bonusus saņems tāpat. Katram savs aprēķins.
Taču šoreiz par citu. Par ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Vai nešķiet absurdi, ka rūpēs par viena vides piesārņojuma kaitīgumu, radām citu, turklāt lielāku un kaitīgāku piesārņojumu?
Un, ja būvējam, vai tad patiešām nevaram palikt pie veselā saprāta un pieticīgākām ambīcijām. Varbūt nevajag tos trīssimtmetrīgos monstrus? Vai varam atļauties 10 kilometru rādiusā depopulizētu un degradētu teritoriju?
Cilvēki, kuri dzīvo nākošo monstrālo vēja parku apkārtnē, cīnās par savu eksistenci. Uz kurieni viņiem mukt? Īpašumiem nebūs vērtības, pārdot nevarēs.
Redzam vienu cilvēku cīņu par savām tiesībām pret citu cilvēku alkatību. Kurš uzvarēs? Lielā politika pašlaik ir naudas, nevis cilvēku pusē. Diemžēl. Atliek cerēt uz veselā saprāta uzvaru, pirms Latvijas vide tiks piecūkota.
P.S. Tramps taču neapturēja lielo vēja parku būvniecību ASV elektroenerģijas izmaksu dēļ. Apturēja to kaitīgās iedarbības uz vidi dēļ.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.