Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz 30 tūkstoši eiro – šādu summu Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, viņa dzīvesbiedres un vēl piecu cilvēku svītas šā gada septembrī notikušais brauciens uz ASV, kura spilgtākais notikums bija Vējoņa „nasing spešal” uzruna ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs.

Kā rāda Vējoņa kancelejas atbildes uz oficiālu informāciju, līdz ar Vējoni braucienā uz ASV devies arī viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs, ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde un foto un video operators Gatis Bergmanis, kā arī nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš (viņš ASV nav uzturējies visu brauciena laiku). „Vizītes darba valoda bija angļu valoda un tulka pakalpojumi netika izmantoti,” īpaši uzsver Vējoņa kanceleja.

Savukārt kancelejas atskaite par brauciena kopējām izmaksām uzrāda šādus izdevumus:

„Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze Ņujorkā uzturējās viesnīcā “Hotel48Lex” un Vašingtonā uzturējās viesnīcā “Willard InterContinental Washington D.C.”. Viesnīcu izdevumi - 3889 USD, aviobiļešu izdevumi - 3890,80 EUR katram, vilciena biļešu izdevumi - 256 EUR katram, dienas naudas kompensācija Valsts prezidentam - 384 EUR.

Par minēto komandējumu tika atlīdzināta dienas nauda: Kancelejas vadītājam - 288 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 160 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei un Valsts prezidenta protokola vadītājam - 264 EUR katram, Kancelejas foto un video operatoram - 240 EUR. Atsevišķas reprezentācijas izmaksas katrai no personām nebija.

Aviobiļešu izdevumi: Kancelejas vadītājam - 1992,96 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 1207,94 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei, Valsts prezidenta protokola vadītājam, Kancelejas foto un video operatoram - 1607,80 EUR katram. Vilciena biļešu izdevumi 256 EUR katram, izņemot Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, un transporta īre 280 USD kopā.

Viesnīcu izdevumi: Kancelejas vadītājam un Valsts prezidenta ārlietu padomniecei 2013 USD katram, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1993 USD, Kancelejas foto un video operatoram - 1999 USD un Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 730 USD.”

Tas nozīmē, ka Vējoņa, viņa dzīvesbiedres (attēlā kopā ar tagadējo prezidentu viņa nav redzama) un svītas brauciens kopā nodokļu maksātājiem ir izmaksājis 29 943 eiro.

Valsts prezidenta kancelejas atskaita rāda, ka bēdīgi slavenā Vējoņa „nasing spešal” uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas debatēs (tās izteiksmīgākie fragmenti skatāmi ŠEIT) nav bijusi vienīgā reize, kad viņš gu vis iespēju apliecināt savas angļu valodas praktiskās zināšanas.

Vējonim tāpat bijusi arī divpusēja tikšanās ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu, viņš piedalījies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša rīkotajās darba pusdienās, teicis vēl vienu uzrunu Eiropas Politikas analīzes centra forumā un piedalījies Blumberga Globālajā biznesa forumā, kā arī Pasaules vides pakta samitā.

Vējoņa spējas izteikties angliski pārbaudītas arī īpaši nozīmīgajā tikšanās reizē ar Microsoft korporācijas viceprezidenti Toniju Tounsu - Vaitliju, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa un Melānijas Trampas rīkotajā pieņemšanā.

Pietiek jau informējis, ka, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, ar kuru Vējonis 20. septembrī uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā, Vējoņa kancelejas vadība mēģina izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā. Līdz ar to šī būs jau kārtējā informācija, kuras saņemšanai no Vējoņa kancelejas būs nepieciešama vēršanās administratīvajā tiesā.

ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas vispārējās debates noslēdzās 25. septembrī, savukārt Vējonis ar savu uzrunu uzstājās 20. septembra pēcpusdienas sesijā, un bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus.

Pietiek jau informēja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir totāli nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs. Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nav likušies ne zinis.

Tā kā Vējoņa preses sekretārs, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis uz jautājumiem saistībā ar šo situāciju atbildēt nevēlējās, Vējoņa kancelejai tika nosūtīts kārtējais oficiālais informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R. Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā?

2) vai minētās R. Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus?

3) cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu R. Vējonim?

4) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

5) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai R. Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R. Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins? Vai R. Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu „people on the ground”?

7) ar ko skaidrojams, ka minētais R. Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus?

8) kāds bija R. Vējoņa uzrunas mērķis?

9) Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikts: "Savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Vai, gatavojoties debašu uzrunai, R. Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas?

Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.”

Nu, pēc divas nedēļas ilgām pārdomām Vējoņa kanceleja ir atbildējusi ar dokumentu, kurā tā vairījusies sniegt skaidras atbildes un pieprasīto informāciju uz faktiski visiem jautājumiem. Pietiek šodien pilnībā publicē šo dokumentu, pēc kura saņemšanas tiks sagatavots jau kārtējais pieteikums administratīvajai tiesai, - kā zināms, tā ir sākusi jau apmēram 15 administratīvās lietas saistībā ar Vējoņa kancelejas nevēlēšanos sniegt informāciju.

Par iesniegumu izskatīšanu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 26.septembri elektroniskā veidā saņemti trīs Jūsu iesniegumi un 2017.gada 27.septembrī saņemts viens iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 72.sesijā 2017.gada 20.septembrī. Informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informējam, ka Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas.

Atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Varam apstiprināt, ka Jūsu rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā.

Uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpēc viņš pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē.

Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Gan Jūsu minētais, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...