Vējoņa izziņotā sabiedrības aptauja par nepilsoņu bērniem izrādās viens vienīgs uzdots jautājums
PIETIEK13.09.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Papildus diviem juristu atzinumiem tikai viens vienīgs socioloģiskās aptaujas jautājums Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir šķitis pietiekams pamats, lai ar to pamatotu savu ierosinājumu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs dzimušiem bērniem, pat ja to nelūdz neviens no bērna vecākiem. Publiski šis viens vienīgais uzdotais jautājums gan ir ticis izziņots kā notikusi aptauja par šo tēmu.
Aģentūra LETA, kas 7. septembrī informēja par Rīgas pilī notikušo, Vējoņa kancelejas diskusiju "Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana Latvijas Republikā", ar atsauci uz kanceleju ziņoja, ka esot notikusi „aptauja par sabiedrības attieksmi pret jaundzimušo pilsoņu statusa regulēšanu”, kurā tad arī esot konstatēts, ka lielākā sabiedrības daļa atbalsta Vējoņa un viņa padomdevēju iecerēto ideju.
Taču patiesībā nekāda aptauja par šo tēmu nav notikusi, - savus secinājumus par sabiedrības noskaņu Vējonis ir balstījis uz vienu vienīgu socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS ikmēneša aptaujā iekļautu jautājumu.
Šis jautājums, ko Pietiek publicē reizē ar SKDS prezentāciju šajā konferencē, ir bijis diezgan apjomīgs un skanējis šādi:
„Patlaban Latvijā spēkā esošā kārtība paredz, ka nepilsoņu ģimenē dzimuša bērna iespējas kļūt par Latvijas pilsoni ir atkarīgas no vecāku izvēles. Ja kāds no bērna vecākiem īpaši nepauž gribu par bērna atzīšanu Latvijas pilsonībā, bērns piedzimstot kļūst par nepilsoni.
Ir izskanējis priekšlikums, ka turpmāk visi Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni AUTOMĀTISKI kļūtu par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki neizvēlētos citas valsts pilsonību. Vai Jūs šādu priekšlikumu 1) pilnībā atbalstāt, 2) drīzāk atbalstāt, 3) drīzāk neatbalstāt, 4) nemaz neatbalstāt, 5) grūti pateikt/nav atbildes?”
Šis jautājums, kurā nav bijis skaidri norādīts, ka jau pašlaik pietiek ar viena no vecākiem formālu lūgumu, lai jaundzimušais saņemtu Latvijas pilsonību, tā vietā pieminot „īpašu gribas paušanu”, uzdots kopumā 1004 Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (un nevis tikai pilsoņiem) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. No visiem aptaujātajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem atbildi „pilnībā atbalstu” devuši 50,5%, bet atbildi „drīzāk atbalstu” – 25,5%.
Vējoņa preses sekretārs, bijušais Latvijas radio vadītājs Jānis Siksnis pagaidām nav vēlējies paskaidrot ne to, kuras tieši Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas saskaņoja aptaujā uzdodamo jautājumu un kurš tieši pieņēma lēmumu, ka sabiedrības viedokļa noskaidrošanai pietiek ar vienu vienīgu jautājumu.
Kā zināms, neraugoties uz valdošās koalīcijas noraidošo nostāju, Vējonis šonedēļ ir iesniedzis Saeimā šādu likumprojektu „Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”:
„1. pants. Izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem bērniem.
2. pants. Atzīt pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8. panta otro daļu būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis.”
Foto no Delfi aculiecinieks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.