Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, kas līdz šim nevēlējās sabiedrībai atklāt, pēc kādiem kritērijiem un kādas sistēmas ietvaros tiek vismaz formāli izvērtēti kancelejas darbinieki pirms iespaidīgo piemaksu noteikšanas, nu ir bijusi spiesta šos izvērtēšanas kritērijus atklāt administratīvajai tiesai.

Kā zināms, saistībā ar dažādas, lielākoties ar nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņu pamatotību saistības informācijas slēgšanu Vējoņa kanceleja pašlaik ir tiesā zaudējusi jau astoņās administratīvajās lietās, bet vēl aptuveni desmit tiek izskatītas.

Uzskatot šādus datus par savu darbinieku „privātās dzīves” sastāvdaļu, Vējoņa kanceleja ir izmēģinājusi dažādus veidus, kā savu patiesību aizstāvēt arī tiesā. Piemēram, divās lietās Vējoņa kancelejas paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus.

Taču pagaidām tas labus rezultātus nav devis, un pašlaik jau pirms tiesas sprieduma vienā no vēl izskatāmajām lietām Vējoņa kanceleja ir bijusi spiesta atklāt to, pēc kādiem kritērijiem un kādas sistēmas ietvaros tiek vismaz formāli izvērtēti kancelejas darbinieki pirms iespaidīgo piemaksu noteikšanas. Savukārt pats spriedums šajā lietā vēl ir gaidāms.

Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadā saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā pagājušā gada vasaras beigās nolēma turpmāk ziņas par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām vairs neatklāt.

Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada 2016. gada aprīlī Latvijas Pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, bija minējusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa”, Salnājs minēja, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

Līdz tam publiskotās ziņas atklāja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadība acīmredzami nav īpaši centusies katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.

Tā, piemēram, kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai ar mēnesi pēc mēneša identisku pamatojumu –„par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, 2017. gada janvārī, februārī, martā un aprīlī bija noteikta identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.

Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš nu jau ir šķīries arī no Valsts prezidenta preses padomnieka amata, ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” pagājušā gada janvārī bija noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā un aprīlī – pa 512,28 eiro. Šāds uzskaitījums būtu turpināms vēl ilgi.

Šo piemaksu oficiālais pamatojums bija Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”.

Taču Vējoņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, tika izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzīgākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norādīja arī fakts, ka kancelejas vadība vairāku mēnešu laikā tā arī nespēja sniegt skaidrojumus par konkrēto darbinieku veikumu, kas attiecīgajā mēnesī it kā bijis par pamatu piemaksas aprēķināšanai.

Tā, piemēram, kancelejas vadība nespēja paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinējusi kancelejas vadītāja vietniece Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte 2016. gadā katru mēnesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...