Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā
PIETIEK29.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā, - šāda orientējošā summa minēta nule izsludinātā iepirkuma „Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” koncepcijas izstrāde un realizēšana” nolikumā.
Par to, kam pieder ideja sarīkot šādu izstādi par godu Latvijas valsts simtgadei un kā aprēķinātas iespējamās izmaksas, Vējoņa kanceleja vismaz pagaidām nekādus skaidrojumus sniegt nevēlas, taču no nolikuma redzams, ka ideja ir ilgi izstrādāta un pārdomāta – publicējam kancelejas definētās prasības izstādes „mākslinieciskās un tehniskās realizācijas pakalpojumiem:
„1.1. Norises laiks: 2018. gada 9. novembris – 2019. gada 24.marts.
Uzbūve 05.11.-08.11.2018, atklāšana 9.11.2018, izstāde atvērta apmeklētājiem 9.11.2018-24.03.2019, nobūve 25.-27.2019
1.2. Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zāle Nr.2 un LNB ātrijs – turpmāk telpa.
1.3. Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” apraksts:
1.4. Izstādes iekārtošanai pieejamais laiks – no 2018.gada 25.oktobra līdz 4.novembrim (zālē nr. 2 - eksponēšanai paredzēto plakņu uzstādīšana, digitālās drukas izgatavošana un eksponēšana, 2. plaknē iemontētu monitoru uzstādīšana un attiecīgo programmu iedarbināšana un pārbaude, ātrijā - viena brīvstāvoša objekta ar monitoru izstrāde un attiecīgo programmu tajā iedarbināšana un pārbaude);
1.5. Izstādes apraksts – LNB izstāžu zālē Nr. 2 (Skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr.1) telpas platība –
Plaknē, kas izgatavota Latvijas kartes eksponēšanai pretējā pusē (skat. Tehniskās specifikācijas pielikums Nr. 1) iemontēti divi monitori, ne mazāki par 49 collām no kuriem vienā demonstrēta programma ar fotografētiem/filmētiem materiāliem par heraldikas lietojumu praksē (piemēri no pašvaldībām: karogi ar ģerboni, ceļa zīmes, suvenīri, grafiskie darbi; heraldikas izmantojums interjerā un eksterjerā); otrā monitorā - demonstrēti attēli ar Latvijas valsts un pašvaldību apbalvojumu attēliem;
LNB ātrijā, zāles nr. 2 stiklotās sienas priekšā (skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr. 1) novietots brīvstāvošs objekts ar monitoru, kurā izvietota audiovizuāla programma par Latvijas valsts ģerboņa tapšanas vēsturi;
1.6. Nepieciešamās ekspozīcijas virsmas aptuvenais augstums
1.7. Izstādes vienota dizaingrafiskā koncepcija un realizācija (anotācija, tekstuālo materiālu kolāža, monitoru programmu vizuālais stils, poligrāfiski drukāts (A5 formāta, abpusējs, CMYK drukā) izstrādāts izstādes ielūgums 200 gab. un iesniegts arī digitālā formātā.”
Interesanti, ka ģerboņu izstādes iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir kancelejā pērn bez konkursa darbā pieņemtais Ģirts Auškāps, kurš iepriekš pabijis gan Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, gan „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus, gan valdes loceklis valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija un padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens.
Zaudējot visus šos „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņš mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
