Vējoni saimnieciski nodrošinās īslaicīgais „Pasažieru vilciena” padomes priekšsēdētājs Auškāps
PIETIEK01.01.2018.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, „stratēģiskās attīstības jautājumu” padomnieks Zigurds Zaķis nav vienīgā impozantā persona, kas pēdējos mēnešos pieņemta darbā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā, - par Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju tajā kļuvis pēdējos desmit gados vairākus „politiskas aizmugures” nodrošinātus amatus, tostarp AS Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētāja posteni īslaicīgi ieņēmušais Ģirts Auškāps.
Par Auškāpa pieņemšanu darbā Vējoņa kancelejā tās vadība publiski nebija ziņojusi, taču viņa vārds, apliecinot šī posteņa nozīmīgumu prezidenta acīs, bija minēts uz pagājušā gada 18. novembra oficiālo svētku pasākumu ielūgto viesu sarakstā, ko kanceleja bija spiesta atklāt pēc oficiāla informācijas pieprasījuma.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Auškāps darbā Vējoņa kancelejā pieņemts jau pagājušā gada 21. martā. Jaunā saimnieciskā nodrošinātāja uzrādītie dati gan neliecina par panākumiem uzņēmējdarbībā: Auškāpam neesot ne īpašumu, ne kapitāldaļu, ne uzkrājumu bankās. Skaidrā naudā viņš esot sakrājis 3500 dolāru un 3200 eiro, toties viņa parādsaistības esot 78 000 eiro apmērā.
Pirms desmit gadiem Auškāps bija cieši saistīts ar tagadējās Nacionālās apvienības pārstāvjiem un 2006. gadā ieņēma Rīgas domes Kultūras departamenta direktora vietnieka, bet gadu vēlāk - pilsētas izpilddirektora vietnieka amatu. 2008. gadā viņš vienlaikus skaitījās arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības aģentūrā Rīgas kultūras aģentūra un „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus.
2009. gadā Auškāps, kurš bija caurkritis Rīgas domes vēlēšanās, ar tagadējās Nacionālās apvienības svētību tika iekārtots par valdes locekli valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija (kaut arī iepriekš ar kuģiem viņam nekāda sakara nebija bijis) un arī par padomes priekšsēdētāju akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens. Tiesa, šajā amatā viņam sanāca pabūt tikai divus mēnešus, jo netika saņemta atļauja amatu apvienošanai.
Toreiz Auškāps nedaudz izbrīnītajiem medijiem skaidroja, ka viņa iegūtā politologa izglītība esot Jūras administrācijas amatam piemērota, jo viņš esot strādājis privātā sektora uzņēmumos, kas saistīti ar naftas pārkraušanu, tā ka viņam tāpat kā Satiksmes ministrijas toreizējam vadītājam Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) par piemērotību amatam šaubu neesot. Tomēr 2010. gada beigās Auškāpam nācās šķirties arī no pēdējā „politiskās aizmugures” amata Latvijas Jūras administrācijā.
Interesanti, ka, zaudējot „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās Auškāps mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi. Tagad beidzot viņš ir nonācis jaunā valsts amatā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
