Vēl 150 miljoni eiro Gausam no nodokļu maksātāju kabatas? Nekādu pārsteigumu
Guntars Vītols01.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Andris Kulbergs raksta: „Ienāk ļoti nepatīkamas ziņas par airBaltic finansiālo stāvokli. Evika Siliņa, vai ir taisnība, ka jau šonedēļ valdībai var nākties izšķirties par 150 miljonu eiro atbalstu, lai kompānija spētu noturēties virs ūdens? Vai airBaltic vadība ir sakārtojusi Latvijas valsts bonda darījumu tā, ka pat premjere, ministrs un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs netiek pie piekļuves kompānijas līgumiem, datiem un informācijai — aizbildinoties ar konkurences un juridiskiem riskiem pret citiem obligāciju turētājiem?”
Reku Andris dzirdējis Vecrīgas sarafāna radio un trauksmaini izpaužas.Ja tic radio, airBaltic prasot no valsts 150 miljonus eiro, kas ir aptuveni divreiz lielāka par to summu, ko nesen prognozēja Gauss pie Bērtules, lai valsts saglabātu 25% daļu uzņēmumā.
Cēloņsakarīgi tas būtu loģiski, jo 2024.gadā zaudējumi izrādījās lielāki par prognozētajiem un beigās kompānijas pašu kapitāls bija mīnus 168 miljoni, kam jāpieskaita zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī. Tie precīzi nav zināmi, bet ziemā tie ir mīnusi. Tātad kopā pašu kapitāls ir mīnusā tuvāk 200 miljoniem.
Pašu kapitāls (nejaukt ar „norakstīto” pamatkapitālu, kas ir tikai mazsvarīgs ieraksts excelī) mīnus 200 miljonu ir aptuveni tā summa, par kādu kompānijas īpašumu vērtība ir mazāka par parādsaistību lielumu. Arī šie it kā prasītie 150 miljoni tos pilnībā nenosedz.
Iespējams, ka tuvojošās IPO (tuvāko mēnešu jautājums) organizējošie finansisti rekomendē, ka ar baranku tirgū veiksmīgi iziet nevarēs. Tas tāds izteikti strīdīgs jautājums, kā jau rakstīju iepriekš. Ja akcijas pārdod vietējā biržā, tad tās var pārdot nevis kā investīciju, bet kā atlaižu kuponu, restartu, dinamiku, veiksmes stāstu un zaļo kursu. Tur zaudējumiem nav nekādas nozīmes, vienalga, vai tie mazi, vai zilioni.
Partiju reitingi rāda, ka elektorāta izpratne ir pingponga līmenī. Apaļa gluda balta bumbiņa galvas vietā. Valdībā jau līmenis ir vēl zemāks, tiem var iepārdot jebko un par jebcik. Tāpēc vajadzēja prasīt nevis 150 miljonus, bet 150 triljonus. Šajā ziņā finansisti tātad ir kļūdījušies.
Es ne velti lietoju sarkasmu un iesaku arī Jums. Tvaikielā tikai tā var saglabāt veselu psihi.
Darījuma struktūra? Visticamāk valsts injekcija būs kas līdzīgs Lufthansas darījumam. Ieskaita uzņēmumā summu x, ko pēc tam konvertē uz akcijām pēc cenas, kuru parāda IPO. Ja IPO cena zema, dabū procentuāli vairāk akciju, un otrādi. Bet injekcijai jānotiek pirms IPO, tāpēc ticami, ka priekšlikums ir uz galda un lēmums jāpieņem pāris nedēļu laikā.
Kopumā pārsteigumu, cerams, nav tiem, kuri mani lasa jau sen.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.