Vēl cīņa nav galā un nebeigsies, tev, īpašniek, īrnieki palīgā ies
Biedrība Ausma27.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Namīpašnieki un īrnieku aizstāvības organizācijas, būsim solidāri un IESIM KOPĀ PRET VALDĪBU, kopā par savām tiesībām, nevis viens pret otru! Ziniet, ka ar jauno “Dzīvojamo telpu īres likumu ” denacionalizēto māju īrnieku problēma vēl nebūs galā un nebeigsies, ja jūs vai jūsu mājas apsaimniekotājs turpināsiet karot ar mājas maksātnespējīgiem īrniekiem un neiesiet kopā pret valdību;
Vai jūs, namīpašnieki, nezināt, ka ”skaldi un valdi” ne jums, ne īrniekiem laimi un mieru, naudu nenes, bet dod darbu jūsu juristiem?
Laikam jums nav arī kaut cik saprotošu advokātu, pareizāk – ir, bet advokātiem nav intereses jums izdarīt pakalpojumu un sveiki. Advokātam svarīgi būt nepārtrauktā procesā, gadiem ilgi sniegt juridisko palīdzību, tiesāties pret īrniekiem vai kopā ar īrniekiem pret namīpašniekiem – jo ilgāk, jo labāk – tas taču ir bizness, darbs un nauda ripo. Kas no tāda “biznesa”, ja to izdara un darbs beidzies. Nav interesanti.
Ja denacionalizēto māju izīrētāji vai jūs, namīpašnieki, vai jūsu firmas sarunātos ar īrnieku aizstāvības biedrībām, jums nebūtu jākaro ar īrniekiem (vai kā tikt galā ar bezatbildīgiem, nekaunīgiem vai negodīgiem īrniekiem): jau pirms 30 gadiem jūs būtu brīvi no maksātnespējīgiem īrniekiem, un nebūtu jāgaužas – cik slikti īrnieki, cik slikti, ka šie piespiedu īrnieki maz maksā par īri un jums viņi ir “uz kakla”, ka viņi jums jāuztur, viņi dzīvo uz jūsu rēķina, cik nepareizs ir spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas aizsargā šos īrniekus, jo sevišķi, kas attiecas uz 8.pantu, kuru Satversmes tiesa pasludināja par spēkā esošu un atbilstošu Satversmei.
Ziniet, ka Saeima šo spriedumu ar jauno īres likumu “Dzīvojamo telpu īres likums” atcelt nevar – tātad pirmsreformas laika īres līgumi vai noslēgtie īres līgumi līdz šim laikam, vai, ja nav īres līguma, bet ir izveidojušās “īres tiesiskās attiecības”, kad viena puse sūta maksājumu kvītis, otra puse tās apmaksā, vecais likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir un paliks spēkā.
Savu viedokli godprātīgi izklāsta deputāte Ingūna Rībena savā runā Saeimas debatēs - valdībai ir saistības un atbildība par denacionalizācijas sekām - 9. Saeimas sēdē 2006. gada 19. decembrī, skat saiti: http://www.ingunaribena.lv/domas/runas/5/
Denacionalizēto un visu citu īrnieku tiesības garantē arī vairāki citi Civillikuma panti un likumi un nosacījumi, ko esam pauduši šajā rakstā:
Zini, ka ar denacionalizēto māju piespiedu īrniekiem jūsu advokātiem būs daudz jo daudz darba, ja jūs kopā ar īrnieku biedrībām neiesiet kopā pret valdošo koalīciju, lai uzdod Centrālajai statistikas pārvaldei vai pašvaldībām SASKAITĪT VISUS NENODROŠINĀTOS PIESPIEDU – DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKUS, kuri uzskata, ka ir tiesīgi prasīt neprivatizētā dzīvokļa kompensāciju, nedalot tos “nodrošinātajos” un/vai “maznodrošinātajos”, un izlemj jautājumu par kompensāciju, izpildot 1991. gada 30. oktobra Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, kurš nedala īrniekus pēc diskriminējošām pazīmēm. Lasiet pilnu tekstu:
“1991. gada 30. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome, risinot jautājumu par okupācijas laikā nacionalizēto māju atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izdeva attiecīgos likumus un šo likumu realizēšanai tomēr pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”, ar kuru Latvijas Republikas Ministru Padomei (Ivaram Godmanim, piezīme mana) uzdeva līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kurā tika paredzēts:
izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus to denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku kreditēšanai;
apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzīvojamo māju;
citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu ierādīšanu;
veicināt dzīvokļu apmaiņu starp denacionalizētā un likumīgi atdotā nama īpašnieku un šā nama īrniekiem.”
Izraksts no.30.10. 1991,g. lēmuma pieņemšanas stenogrammas
Saite uz stenogrammu:
https://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_911030.htm
Seko mums 
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
