Iesaki rakstu: 
Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām gūst ienākumus + opciju iespēja tikt pie vēl 50 lidmašīnām nākamos 5 gadu lāikā. Šī opcija pati par sevi ir dārga. Iespējams, ka katru kārtas numuru pārdošana vien ir ko vērta. Es nesaku, ka 7 miljonus, bet 1-3 miljonus, iespējams, ka var iegūt. Kāpēc? Tāpēc ka katru lidmašīnu airBaltic pērk ar būtisku atlaidi. Industrijā runā, ka tie ir ~ 10 miljoni EUR uz katru lidmašīnu.
2) pasažieri, ko airBaltic no Rīgas pārvadā ar mīnusiem, nav lielākā vērtība. Šeit piekrītu gan Guntaram Vītolam, gan Jānim Ošlejam, kuri saka, ka tik nesaimnieciski nevar lidot. Cenas ir jāceļ. Neizbēgami. Ķirsīšu laiks ir beidzies.
3) par 340 miljonu EUR valsts atbalstu. Šo valsts varēs atgūt, kad pilnībā pārdos valsts rīcībā esošās akcijas. Vienalga, vai tās būs 100%, 40% vai 25% +1 akcija. Ja valsts tās nevēlas pārdot, tad nav ko kliegt, ka 340 miljoni EUR ir pazaudēti uz visiem laikiem. Tālāk jau matemātika ir vienkārša. Ja 25% cenai ir jābūt 340 miljoniem EUR, tad uzņēmuma vērtībāi ir jābūt ap 1,5 miljardiem. Šādu vērtējumu ar 50 lidmašīnām nekad nesasniegs. Ar 100 lidmašīnām var tikt pie ~ 1,5-1,8, varbūt 2 miljardu apgrozījuma. EBITDA varētu sasniegt ap 200-300 miljonus, tad arī ar reizinātāju 5-7 pie 340 miljoniem EUR var tikt. Tam ir vajadzīgs laiks. X.com pieminēju Air Astana, viņi lido ar 50 lidmašīnām, viņu apgrozījums 1,2 miljardi, operational profit 136 miljoni USD. Polijas LOT lido ~ 75 lidmašinām, viņu apgrozījums bija 2,3 miljardi, bet net profit 250 miljoni EUR.
4) Tagad ir svarīgi, lai Latvijas politiķi savā bravūrā ar iesniegumiem prokuratūrā utt neaizbaidītu stratēģisko investoru.
5) Lūdzu, uztveriet, ka nevis 340 miljoni EUR ir pazaudēti, bet par to valsts būs saglabājusi līdzdalību starptautiskas aviokompānijas kapitālā. Aviokompānijas, kurai ir potenciāls augt un strauji. 100% pazaudēti tie būs tad, kad valsts neko nesaņems un tai nepiederēs neviens procents Airbaltic. Šobrīd 340 miljoni EUR vēl joprojām ir ieguldīti.
6) Stratēģiskā investora nepiesaistīšana un IPO neveikšana var airBaltic situāciju pasliktināt. Jā, tā strādās ar simbolisku peļņu, jā, tā nepirks jaunas lidmašīnās, un, jā, tā negad nevarēs atmaksāt 340 miljonus EUR. Jā, pārdot airbaltic 100% daļas par 340 miljoniem EUR var kaut rīt. Garantēju.
7) Man, protams, ir jautājums, kāpec uzreiz valstij ir jāsamazina savs līdzdalība līdz 25%+1 nevis, piemēram, paliek pie 30% vai 41% un kopā ar stratēģisko investoru veido vairākumu?
Pārpublicēts no X (Twitter).
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
