Vēl vienas Siliņas "stratēģiskā komunikatora" Bambala „slepenās” un lēnīgi gatavotās vadlīnijas – par Baltijas jūras kabeļu bojājumu
PIETIEK27.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt garadarbus, ko ražo vairāk nekā 5000 eiro mēnešalgu saņemošā Riharda Bambala (attēlā) vadītais Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Šoreiz – “Vienotās komunikācijas vadlīnijas: kabeļu bojājums Baltijas jūrā 17. un 18. novembrī”, kuras departaments spējis sagatavot un izsūtīt 19. novembra vakarā (saglabāta oriģinālā rakstība).
Komunikācijas vadlīniju mērķis ir īstenot vienotu komunikāciju par incidentiem Baltijas jūrā 2024. gada 17. un 18. novembrī, kad notika divu optiskās šķiedras tīkla kabeļu bojājumi Somijas (Helsinki) - Vācijas (Rostoka) virzienā, kā arī Zviedrijas (Gotlande) - Lietuvas virzienā.
- 17. un 18. novembrī notikušos kabeļu bojājumus ir apstiprinājušas iesaistīto valstu kompetentās iestādes (Somijas Nacionālais kiberdrošības centrs, Vācijas un Somijas ārlietu ministrijas, Zviedrija, Lietuva un uzņēmumi, kas nodrošina optiskās šķiedras kabeļus, kā arī citi iesaistītie).
- Incidentiem nav būtiskas ietekmes uz skarto valstu infrastruktūru un telekomunikāciju pakalpojumiem.
- Incidentu iemesls pagaidām nav zināms, bet tā ir bijusi mehāniska/fiziska iejaukšanās.
- Ir uzsākta izmeklēšana un tiks lemts par pārrobežu koordināciju ar vairāku sadarbības partneru iesaisti. Zviedrijas policija ir sākusi izmeklēšanu un neizslēdz sabotāžu. Lietuvas Nacionālais Krīzes vadības centrs pēc apspriedes paziņoja, ka izvērtē visus iespējamos incidenta cēloņus. Vācijas aizsardzības ministrs publiski ir apšaubījis, ka incidents ir nejaušs.
- Kritiskās infrastruktūras drošība ir vitāli svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai un sabiedrības noturībai.
- Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki ir iesaistīti Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra jūras sakaru kabeļa pastiprinātā aizsardzībā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
- NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas sakaru infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem.
- LVRTC uztur zemūdens optisko kabeli Ventspils - Gotlande, kas nodrošina datu pārraides pakalpojumus, savienojot Latviju ar Ziemeļeiropu un Skandināviju, un tā ir svarīga globālo pakalpojumu sniedzēju servisu lokācija. Ievērojama daļa Latvijas datu pārraides uz Ziemeļeiropu un Skandināviju tiek nodrošināta, izmantojot šo kabeli.
- LVRTC sakaru infrastruktūru veido tā, ka, ja kāds sakaru atzars ir bojāts vai nefunkcionē, datu pārraide un savienojamība tiek nodrošināta pa citiem sakaru infrastruktūras ceļiem vai tīkliem.
- LVRTC nodrošina zemūdens kabeļa darbības monitoringu 24/7 režīmā un pēdējo dienu laikā LVRTC nav konstatējis sakaru kvalitātes zudumus vai traucējumus Latvijā, kas liecinātu par mehānisku/fizisku iejaukšanos.
- Aizsardzības ministrija zemūdens kritiskās infrastruktūras drošības jautājumu regulāri aktualizē NATO, JEF (Joint Expeditionary Force), ES un citos sadarbības formātos. JEF ir 10 valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija.
- JEF valstu premjeri jau 2023. gada nogalē vienojās, ka tiks izstrādāts rīcības plāns saistībā ar kritiskās infrastruktūras apdraudējumu Baltijas jūrā.
- 2023. novembrī JEF valstu aizsardzības ministri aktivizēja JEF reaģēšanas opciju (Joint response option). Tas ietvēra jūras un gaisa spēku spējas, kas tika izvietotas visā JEF atbildības reģionā kā militārais ieguldījums kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras aizsardzībā. Šī aktivitāte nodrošināja drošības klātbūtni, stiprinot mūsu kopīgos centienus ar NATO Baltijas jūras reģionā. Aktivitātē piedalījās visas JEF valstis ar savām jūras un gaisa spēku spējām.
- Ar kritisko zemūdens infrastruktūru un tās drošību saistīti jautājumi nacionālā līmenī Latvijā tiek risināti visaptverošas valsts aizsardzības ietvarā izveidotajā valsts sekretāru un dienestu vadītāju darba grupā.
Par jūras kabeļiem kopumā:
Pēc dažādiem avotiem pasaulē ir vairāk nekā 550 aktīvi un plānoti zemūdens kabeļi. Kopējais aktīvo kabeļu skaits pastāvīgi mainās, jo jauni kabeļi tiek nodoti ekspluatācijā un vecāki kabeļi tiek pārtraukti. To kopējo veiktspēju mēra terabitos sekundē un jūras kabeļi ir starptautiskās datu pārraides būtiskākais elements. Aptuveni 90% no globālās datu plūsmas nodrošina zemūdens sakaru kabeļi. Aptuveni 99% starpkontinentālās datu plūsmas nodrošina zemūdens sakaru kabeļi.
Lato Lapsas YouTube profilā publicētais audioieraksts par "stratēģiskā komunikatora" nodarbēm:
https://www.youtube.com/watch?v=VBmKUhYxpog.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
