Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28. februārī parakstīja savas valsts pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas parlaments 1. martā ar 637 balsīm par, 13 pret un 26 atturoties pieņēma rezolūciju par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Pēc tam 8. martā Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas pieteikuma nodošanu Eiropas Komisijai vērtēšanai.

Ceļš uz ES dalībvalsts statusu ir garš. Latvijai tas prasīja gandrīz 10 gadus, no pieteikuma iesniegšanas brīža 1995. gada 27. oktobrī līdz uzņemšanai 2004. gada 1. maijā.1 Arī Ukrainas ceļš nebūs vienkāršs. Šobrīd EK veic izvērtējumu, vai Ukraina atbilst Kopenhāgenas kritērijiem2 un vai ir iespēja turpināt sarunu procesu. Kritēriji ietver sevī funkcionējošu tirgus ekonomiku, spēju efektīvi piemērot noteikumu standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu un stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.

Kad Eiropas Komisija būs beigusi izvērtējumu, notiks atkārtots balsojums ES Padomē par sarunu atvēršanu un kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Balsojumam jābūt vienprātīgam. Pievienošanās sarunu pamatu veido 35 darba virzieni – tā saucamais „acquis communitaire”. Saskaņā ar to kandidātvalstīm ir jāpielāgo sava administratīvā un institucionālā infrastruktūra, jāsaskaņo valsts tiesību akti ar ES tiesību aktiem šajās jomās.

Ukraina ir īpašā situācijā – tā šobrīd aizstāv Eiropas vērtības kara laukā. Aizstāv savas un mūsu tiesības dzīvot valstī un valstu savienībā, kurā demokrātijas un labklājības pamatu veido Kopenhāgenas kritēriji. Šai gadījumā ES Padome, pieņemot lēmumu, nedrīkst akli turēties pie birokrātiskām praksēm - ir jārod ceļš kandidātvalsts statusa piešķiršanai arī apstākļos, kad karadarbības dēļ nav iespējams nodrošināt tādu pat Eiropas Komisijas izvērtējumu, kā citām kandidātvalstīm miera laikos.

Komisijai izvērtējums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu ir jāveic paātrināti, kā arī analītiski jāpieiet jautājumam – kā atvērt sarunas ar valsti, kuras primārais fokuss ir nevis administratīvās un institucionālās reformas vai valsts tiesību aktu saskaņošana, bet gan valsts suverenitātes saglabāšana. Daudzgadīgs sarunu process, kas tikai tālā nākotnē vainagojas ar uzņemšanu Eiropas Savienībā, nav piemērots risinājums Ukrainai.

Ir jāmeklē ceļš, kā valsts pēckara rekonstrukcijai virzīties uzreiz ES dalībvalstij atbilstošā administratīvā, institucionālā un tiesiskā ietvarā, lai varētu pakāpeniski pavērt ES dalībvalsts statusa radītās iespējas, negaidot maģisko mirkli, kad absolūti viss būs 100% sasniegts. Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā nav atliekama līdz sarunu procesa beigām. Ir jādefinē posmi, pēc kuru veiksmīgas noslēgšanas Ukrainai paveras arvien jaunas iespējas un veidojas ciešākas saites Eiropas saimē.

Atslēga Ukrainas nākotnes dalībai Eiropas Savienībā ir viedi veidota pēckara rekonstrukcijas programma. Tā jārealizē saskaņā ar ES definētajām nākotnes politikām - zaļo kursu un digitalizāciju. Tas nodrošinās iespēju atbrīvoties no fosilā kurināmā atkarības un spert platu soli ekonomikas modernizācijas virzienā, lai pilnvērtīgi integrētos Eiropā.

Ukraina ir ilgi cīnījusies, lai izskaustu korupciju un izveidotu uz caurspīdīgiem, taisnīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem balstītu tirgus ekonomiku iekšzemē. Pamata makroekonomiskā stabilitāte tika sasniegta, ekonomikai 2016. gadā atgriežoties pie izaugsmes reālajā izteiksmē. Pēc Eiromaidāna ar aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti un Rietumu atbalstu tika izveidotas jaunas pretkorupcijas aģentūras.

Tomēr vērā ņemami rezultāti pagaidām izpalikuši, tādēļ pēckara rekonstrukcijā īpaša uzmanība pievēršama tiesiskuma reformām, bez kurām pilntiesīga dalība ES nav iedomājama. Eiropas Savienības iekšienē jau pastāv nopietnas domstarpības par tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs. Šī iekšējā ES tiesiskuma krīze daudzām dalībvalstīm var radīt šaubas par Ukrainas uzņemšanu steidzamības kārtā - tā nedrīkst notikt uz tiesiskuma rēķina. Tieši otrādi - tiesiskuma stiprināšanai jākļūst par spēcīgu signālu, kas iezīmē Eiropas standartiem atbilstošas valsts pārvaldes nostiprināšanu pēc kara atdzimušajā Ukrainā.

Ukrainas iespējamā uzņemšana Eiropas Savienībā liek salāgot Eiropas augstās demokrātisko normu ambīcijas ar nepieciešamību ātri sniegt palīdzīgu roku kaimiņvalstij, kas cieš no asinsizliešanas, ko ar milzīgu nežēlību realizē agresors. Eiropā šāda karadarbība nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara, arī Eiropas Savienība ar tāda mēroga militāru agresiju saskaras pirmo reizi kopš tās izveidošanas.

Situācija prasa elastību un radošumu. Lai aizstāvētu valsti, kas vēlas būt demokrātiska un šobrīd ar asinīm maksā par tiesībām pašai lemt savu likteni, Latvijai un Eiropas Savienībai ir drosmīgi un no jauna jādefinē, kāds būs Ukrainas īpašais ceļš uz Eiropas Savienību.

1 https://www.mk.gov.lv/en/media/8834/download

2 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:accession_criteria_copenhague

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...