Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ko arī rādītu Rīgas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu aptauju rezultāti, jauno velojoslu ieviešana Rīgas centra ielās ir gadījums, kad uzdodams tikai viens jautājums - vai šis pasākums ir lielāka katastrofa pēc būtības vai no sabiedrisko attiecību viedokļa.

Kā jau tas parasti ir ar "veiksmes stāstiem" neatkarīgi no to autoriem, nodomi, protams, ir bijuši tie vislabākie. Gājējiem vajag drošību. Velosipēdistiem vajag drošību un ērtības. Sabiedriskajam transportam vajag vairāk iespēju. Savukārt privātā autotransporta īpašniekiem jāsaprot - galvaspilsētu centri nav viņiem domāti. Kurš gan to apstrīdēs?

Taču viena lieta ir idejas, pavisam cita - izpildījums. Sievieti var aplidot jūsmīgi, viduslaiku bruņinieku romanču noskaņās, var lietišķi un tieši, bet var arī alu laikmeta modē: ar rungu pa galvu, lai lieki nespirinās, un uz alu prom - tur arī apjēgs savu laimi.

Tas, ko mēs jau redzam vairākās Rīgas centra ielās jau pašlaik, un tas, kas ir izziņots uz nākamo gadu, skaidri liek domāt par alu laikmeta variantu.

"Vecmodīgā" varas un iedzīvotāju attiecību shēma ir vienkārša un skaidra: vai nu iedzīvotāji kaut ko patiešām vēlas, vai arī vara iedomājas, ka tai labāk zināms, kas tieši iedzīvotājiem ir labi un pareizi, - bet jebkurā gadījumā sākumā būtu jābūt idejai. Skaidri noformulētai, praktiski īstenojamai, visiem saprotamai idejai.

Nākamais solis - tiek vairāk vai mazāk rūpīgi noskaidrots, cik īstenojama ir šī ideja, kādi līdzekļi tam vajadzīgi un kādi būs rezultāti. Nevis padomiskā garā "mēs gribam, tātad izdarīsim" vai mūsdienīgākā noskaņā "visi dara tā, tātad mums arī tā vajag".

Kad tas viss ir noskaidrots un secināts, ka no idejas īstenošanas ieguvumu būs daudz vairāk nekā zaudējumu, tiek izstrādāts plāns, kas ir ne tikai īstenojams, bet arī iedzīvotājiem saprotams, - vai arī vara pieliek papildu pūles, lai veiktu izskaidrošanas darbu. Un tad jau - uz priekšu!

Galvaspilsētas vara savā velojoslu ieviešanas drudzī ir ignorējusi faktiski visas šīs normālās, vispārpieņemtās secības sastāvdaļas.

Par ideju viss skaidrs - Rīgas pašvaldībai ir ideja, ka ar velojoslu tīkla paplašināšanu tiks īstenoti visi šī raksta sākumā minētie nodomi. Toties par visu, kam vajadzētu sekot pēc idejas...

Sāksim ar pētījumiem. Ja jums ir daži mēneši brīva laika, pamēģiniet Rīgas pašvaldībā piekļūt kaut vienam nopietnam pētījumam par transporta plūsmu izmaiņām līdz ar konkrētu velojoslu ieviešanu to pašreizējā veidolā.

Ātri vien jūs sapratīsiet, ka "Citadeles" pārdošanas slepenība ir tīrais nieks, salīdzinot ar to, kā ir noslepenoti šie pētījumi. Gribot negribot uzmācas aizdomas - nez vai tādi vispār eksistē. Jebkurā gadījumā - sabiedrības acīm tie nav domāti un attiecīgi nav arī nodoti.

Ja reiz nav pētījumu, likumsakarīgi, ka nav arī skaidra pamatota plāna - velojoslas sākas un beidzas nekurienē, un arī pašvaldības varas stāsti par nākamgad iecerēto, šīs fantāzijas savelkot uz Rīgas kartes, rada labākajā gadījumā tikai izbrīnu.

Un, protams, arī stāsts par sabiedrisko attiecību katastrofu, kas raksturīga velojoslu ieviešanas plānam, - Rīgas vara pēdējos gados vispār nav izcēlusies ar pārdomātām, racionālām un efektīvām sabiedrisko attiecību kampaņām, taču vismaz ir centusies skaidrot vienu vai otru jaunievedumu vai problēmas (ne)risinājumu - atšķirībā no velojoslu plāniem.

Rezultāts ir likumsakarīgs. Es piederu reizē pie visām ieinteresētajām "pārvietošanās grupām", un, tā kā mana darbavieta atrodas gandrīz Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielu krustojumā, varu īsi izklāstīt savus secinājumus.

Patiesībā tos var aprakstīt dažos vārdos - solot pārvietošanos Rīgas centrā padarīt ērtāku un drošāku visiem, izņemot personiskā autotransporta īpašniekus, realitātē pašvaldība ir izdarījusi tieši pretējo. Konkrēti Lāčplēša ielā, par ko esmu kompetenta kā tās ikdienas "lietotājs", pārvietošanās ir kļuvusi ne tikai nekomfortablāka, bet arī bīstamāka pilnīgi visiem.

It kā gājējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - riteņbraucējiem ir savas joslas, viņi vairs neapdraudēs gājējus uz ietvēm. It kā riteņbraucējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - viņiem taču tagad ir pašiem savas īpašās joslas. It kā sabiedriskā transporta pasažieriem arī vajadzēja justies komfortablāk – tā vismaz bija solīts.

Bet nekā tamlīdzīga. Ieceres varbūt arī bija labas, taču izpildījums ir nožēlojams, lai neteiktu - noziedzīgs.

Velojoslas - tas būtu lieliski, ja tās patiešām būtu īstas velojoslas, drošas un funkcionālas. Bet pamēģiniet ar riteni izbraukt Lāčplēša ielu no Avotu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai un tad atkal atpakaļ un saskaitiet - cik reizes jums jāuzbrauc uz ietves vai uz "automašīnu daļas", jo velojoslā ir apstājies kāds kravas vai vieglais auto ar "īpaši svarīgām darīšanām" - piemēram, izkraut kravu, utml.

Protams, tas ir pret noteikumiem. Bet tā notiek sistemātiski, un Rīgas vara gan ir iezīmējusi velojoslas, taču "piemirsusi" nodrošināt pašvaldības policistus, kas "plāksterus" vējstiklos pārkāpējiem lipinātu dienu dienā un stundu stundā, kamēr nevienam neienāks prātā auto novietot uz velojoslas.

Kamēr pašvaldībai šādiem "sīkumiem" neatliek laika, velosipēdisti būs spiesti "izlekt" uz braucamās daļas, kur autobraucēji viņus nebūs gatavi sagaidīt (jo zina, ka Rīgas pašvaldība taču, lūk, izveidojusi īpašās velojoslas), vai uz ietvēm, apdraudot gājējus. Tos turklāt apdraudēs arī tie velosipēdisti, kas arī pēc velojoslu ierīkošanas turpina braukt pa ietvēm, - jo neuzskata, ka kaut kas viņiem to aizliegtu.

Savukārt, kas attiecas uz sabiedrisko transportu (Lāčplēša ielā tie lielākoties ir "mikriņi", plus atsevišķos nelielos posmos arī trolejbusi), tā pasažieriem pretēji Rīgas varas solījumiem no velojoslu ieviešanas labuma nav nekāda, tieši pretēji - bijušās divjoslu, tagadējās vienjoslas satiksmes katrā virzienā vietā tie kopā ar visu privāto autotransportu sēž strauji pieaugušajos korķos.

Papildu tam īpaši īpatna ir pašvaldības doma vienā Lāčplēša ielas joslā vēl ierīkot maksas stāvvietas, kuru pirms tam tur nebija. Papildus acīmredzamajam - plūsma no trīsjoslu Salu tilta (pēc remontiem) tagad atdursies vienjoslas Lāčplēša ielā - rodas arī jautājums: ja reiz pašvaldībai esot tik svarīgi centru atbrīvot no privātā autotransporta, kāpēc gan tā tieši privātajam autotransportam laipni ierīko veselu stāvvietu joslu?...

Kopumā var teikt, ka pašvaldība, iztērējot ievērojamus līdzekļus, ir tikai veicinājusi haosu un nedrošību Rīgas centrā. Turklāt atšķirībā no valdības Rīgas pašvaldībai neviena "Brisele" neko tādu nav pasūtījusi un pieprasījusi.

Būtu tiešām labi, ja Rīgas pašvaldība negaidītu nākamās pašvaldību vēlēšanas, lai tikai tad aprakstīto ņemtu vērā. Jo labas ieceres labos rezultātos pārvēršas tikai tad, ja ir laba plānošana, laba skaidrošana un laba plānu ievērošana, - pretējā gadījumā rezultāts ir tāds absurds, kāds pašlaik diendienā vērojams Lāčplēša ielā. Pieļauju, ka ne tikai tur vien.

* "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" direktore

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...