Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās izskanējuši skarbi komentāri par Latvijas izveidotā Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu. Jautājums, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas – vai vakcīnu iepirkuma sadalījums Latvijai ir  bijis pareizs? Vai visi riski tika novērtēti un novērsti? Šodienas acīm raugoties, kad gluži kā teicienā “pēc kara visi gudri”, iespējams, bija jāpiesakās uz visu ražotāju ja ne maksimāli iespējamām devām, tad vismaz  “BioNTech-Pfizer” gadījumā uz lielāku pamatlīguma apjomu. 

Lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras, VM atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. “AstraZeneca” bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza EK un attiecīgi arī Latvija.

Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz 10 reizes lētāka par “BioNTech-Pfizer” vakcīnām. Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē. Tiek prognozēts, ka “AstraZeneca” vakcīna ES varētu tikt reģistrēta vēl janvārī. Vienkāršās lietošanas dēļ būtu iespējams iedzīt vakcinācijas tempus, kas sarežģītākās ”BioNTech-Pfizer” vakcīnu loģistikas  dēļ ir lēnāki. 

Vakcinācijas stratēģijā kā vēlamais mērķis noteikts sasniegt 80% iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 līdz šī gada beigām. Latvijas sākotnējais vakcīnu iepirkuma apjoms EK kopējā iepirkuma ietvarā ir 4 060 536 devas, kas atbilst 2 429 939 cilvēku vakcinācijai (viens ražotājs piedāva vakcīnu, kuras vakcinācijas kurss ir 1 deva). Pasūtināto vakcīnu apjoms pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet rezerve nepieciešama papildus drošībai. 

EK slēgtā pirmā  līguma ar  ”BioNTech-Pfizer” pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 tūkstošiem devu. Eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 tūkstošu devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97000 šo vakcīnu. No papildus apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 tūkstoši devu. (Tieši par papildus apjoma 100 tūkstoš devu iepirkšanu 21. decembrī Kariņa kungs izteica pārmetumus Veselības ministrijai, kura no tām it kā esot atteikusies. Un tā nav taisnība. 21.decembrī VM ražotāju informēja par papildus devu iegādi un šo lēmumu 22.decembrī apstiprināja MK). Bez tam Ministru kabinets 8.janvarī lēma, ka izmatos EK piedāvātās otrās papildus vakcīnas piegādes iespējas līdz pat 1,4 miljoniem šī ražotāja devu. 

Varu piekrist vērtējumam, ka Covid-19 vakcīnu izstrāde, iepirkums, loģistika ir nebijuša apmēra operācija, kurā diezgan daudz mācāmies darot un no savām kļūdām. Tomēr vēlos noraidīt pieņēmums par kāda ražotāja īpašu lobēšanu. Dalībvalstis līgumus un pasūtījums slēdz un izdara EK iepriekš panāktas vienošanās ietvarā, pasūtījuma procedūra ir standartizēta, nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par īpašu lobēšanu nav iespējamas. 

Diskusijas par vakcīnu portfeli šajos saspringtajos apstākļos liecina par vienu VM un MK darba uzlabošanas priekšlikumu vēl pirms visas pandēmijas pieredzes izvērtēšanas – lēmumi ar tādu ietekmi uz sabiedrību, kā vakcinācija pret Covid-19, ir izvērstāk un plašāk jāvērtē un jādiskutē valdībā pirms lēmuma pieņemšanas, ne pēc, atbildības smagumu par tiem dalot ar ekspertiem.

Fakti

Notikumu secība Eiropas Komisijā

Pagājušā gada 17.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumus, ka ar ievērojamu finansējumu veicinās efektīvu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un piegādi. EK  noslēdza cerību pirkuma līgumus (Advance Purchase Agreements) ar ražotājiem, kuriem šis finansējumu tika novirzīts, kā daļēja samaksa vakcīnām, kuras tiks izstrādātas un reģistrētas ES un kuras pēc reģistrācijas iegādāsies EK. Vakcīnu iegādes tiek finansētas no Ārkārtas atbalsta instrumenta. 18.jūnijā EK pieņēma lēmumu, ka visu dalībvalstu vārdā veiks kopīgu vakcīnu iepirkumu, Latvija atbalstīja vienošanos.

31.jūlijā EK noslēdza izpētes sarunas ar farmācijas uzņēmumu “Sanofi-GSK”. Sagaidāmais vakcīnu skaits, ko reģistrācijas gadījumā EK iegādātos no šī ražotāja, ir 300 miljoni devu.

13.augustā EK noslēdza izpētes sarunas ar “Johnson&Johnson”. Potenciālā līguma apjoms 200 miljoni devu. Līgums parakstīts 8.oktobrī. 

14.augustā EK noslēdz pirmo vienošanos ar uzņēmumu “AstraZeneca” par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi un ziedošanu valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem vai novirzīšanu uz citām Eiropas valstīm. Apjoms 300 miljonu devu iegāde ar papildus iespējām iegādāties vēl 100 miljonus. Uz vienošanās slēgšanas brīdi  tika vērtēts, ka  “AstraZeneca” ražotās vakcīnas reģistrācijai varētu būt pieejamas pirmās.  EK informēja, ka notiek daudzsološi II-III fāzes izmēģinājumi. Tika atzīts, ka lēmums iegādāties “AstraZeneca” vakcīnu balstās uz zinātnisku pieeju un tehnoloģiju, liela apjoma piegādes ātrumu, izmaksām, riska dalīšanu, atbildīgumu un ražošanas jaudām. Līgums tika parakstīts 27.augustā.

11.novembrī EK komisija noslēdza līgumu ar ražotāju “BioNTech-Pfizer” par 200 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 100 miljonus devu. Par papildus devu iegādi EK komisija lēma 15.decembrī. 21.decembrī EK apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu ES. Jau 2021.gada 8.janvārī EK dalībvalstīm piedāvāja iegādāties papildus 200 miljonus vakcīnu devu, rezervējot vēl 100 miljonus.

17.novembrī EK noslēdza līgumu ar kompāniju CureVAc par 225 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 180 miljonus devu.

25.novembrī EK noslēdza līgumu ar ražotāju “Moderna” par 80 miljoniem devu ar iespēju pasūtināt vēl 80 miljonus. Atļauja lietot “Moderna” vakcīnu ES tiek apstiprināta šī gada 6.janvārī.

EK noslēgtie līgumi paredz vakcīnu piegādi nevis uzreiz, bet gan dalot pa ceturkšņiem. EK atzīst, ka, vērtējot pieredzi no vakcinēšanas pieredzes pret citām slimībām, kolektīvā imunitāte sasniedzama pie 70% populācijas vakcinācijas. Ņemot vērā objektīvos apstākļus, EK uzskata, ka ES vakcinēšanu pret Covid-19 varēs pabeigt 2021.gada beigās.

Pieturas punkti lēmumiem par Covid-19 vakcīnām Latvijā.

Pirmā Latvijas iemaksa EK Ārkārtas atbalsta instrumentā vienotajam ES vakcīnu iepirkumam tika ieturēta no mūsu valsts iemaksām ES budžetā. EK lēma palielināt finansējumu vakcīnu iepirkumam, tādēļ dalībvalstīm bija jāveic papildus iemaksas jau tieši no valsts budžeta. 

13.oktobra MK sēdē lēma, ka Latvija iemaksā vēl 1,6 miljoni eiro Ārkārtas atbalsta instrumentā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vakcīnu iegādei. Ziņojuma anotācijā tika izklāstīta situācija par Covid-19 vakcīnām ES, tostarp kopējiem līgumu apjomiem, kas bija pieejama uz to brīdi. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

20.oktobra MK sēdē tiek apstiprināts VM informatīvais ziņojums par 2,6 miljoni eiro finansējuma piešķiršanu “AstraZeneca” līgumam, kas paredzēja Latvijai 1 271 870 vakcīnu devu ar indikatīvo piegādes grafiku jau decembrī. Finansējums tika piešķirts. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

1.decembra MK sēdē tiek skatīts, akceptēts un piešķirts 26,7 miljoni eiro finansējums Covid-19 vakcīnu iepirkumam saskaņā ar vakcinācijas stratēģiju. MK tiek iepazīstināts ar Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa sadalījuma apjomu pēc ražotājiem, kā arī indikatīvajiem piegādes laikiem. Cita starpā šajā ziņojumā norādīts, ka lielāko iepirkumu veic no “AstraZeneca”, bet no “BioNTech-Pfizer” pamatlīguma ietvarā plānots iegādāties 97 tūkstošus devu. Jautājuma skatīšanas laikā par vakcīnu apjomu un sadalījumu pēc ražotājiem ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju. Ministru prezidents gan norādīja, ka jāgatavo lielāka detalizācija par vakcīnu izlietošanas plānu un loģistiku. 

21. decembrī VM saņem informāciju no “Pfizer”, ka līguma ietvarā Latvijai pieejamas papildus 100 tūkstoši devas vakcīnu. Atbilde jāsniedz līdz pusnaktij. VM informē, ka piesakās uz piedāvājumu, lēmumu apstiprinājumam virza izskatīšanai 22.decemba MK sēdē. Lēmums tiek atbalstīts. 

* Gan virsrakstā, gan viscaur tekstā saglabāta bijušās ministres izpratne par viņas dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no pabalstiem, nudien nav piemērots domes vadības algu celšanai

FotoSavu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.
Lasīt visu...

12

Ko ASV Demokrātu uzvara nesīs Latvijai?

FotoĀrkārtas paziņojums! Pasaules masu informācijas līdzekļi ziņo, ka priekšlaicīgi, nepilnu 79 gadu vecumā, nenākot pie samaņas, par ASV prezidentu kļuvis Džo Baidens! Ne Ukrainas korupcijas skandāls, aizdomas par tirgošanos ar ietekmi, ne arī Hantera Baidena tieksme dokumentēt video sarunas ar mazgadīgajām, paralēli lietojot smagās narkotikas, neko nemainīja vēlēšanu rezultātos, jo svarīgi ir tikai tas, kurš skaita balsis, kontrolē presi un tiesas.
Lasīt visu...

12

Strīķis no “lietu kārtotāju” trijotnes sapsihojies par Magoņa lietas spriedumu – kādi varētu būt patiesie iemesli?

FotoBijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis no bēdīgi slavenās Strīķa-Juraša-Sparāna “lietu kārtotāju” trijotnes feisbukā ir pamatīgi sapsihojies par spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietā, kuru tiesai nācās attaisnot Strīķa „kolēģa” Jura Juraša nelikumīgi savākto pierādījumu dēļ. Domāju, daudziem būs interesanti palasīties šīs ekspresīvās pārdomas un padomāt par to patiesajiem iemesliem.
Lasīt visu...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...